Sarunvārdnīca

lv Personas   »   el Πρόσωπα

1 [viens]

Personas

Personas

1 [ένα]

1 [éna]

Πρόσωπα

[Prósōpa]

Varat noklikšķināt uz katras tukšās vietas, lai redzētu tekstu vai:   
latviešu grieķu Spēlēt Vairāk
es εγώ εγώ 0
egṓegṓ
es un tu εγ- κ-- ε-ύ εγώ και εσύ 0
eg- k-- e-ýegṓ kai esý
mēs abi εμ--- ο- δ-ο εμείς οι δύο 0
em--- o- d-oemeís oi dýo
viņš αυ--ς αυτός 0
au--sautós
viņš un viņa αυ--- κ-- α--ή αυτός και αυτή 0
au--- k-- a--ḗautós kai autḗ
viņi abi αυ--- ο- δ-ο αυτοί οι δύο 0
au--- o- d-oautoí oi dýo
vīrietis ο ά----ς ο άνδρας 0
o á----so ándras
sieviete η γ-----α η γυναίκα 0
ē g-----aē gynaíka
bērns το π---ί το παιδί 0
to p---íto paidí
ģimene μί- ο--------α μία οικογένεια 0
mí- o--------amía oikogéneia
mana ģimene η ο--------- μ-υ η οικογένειά μου 0
ē o--------- m-uē oikogéneiá mou
Mana ģimene ir šeit. Η ο--------- μ-- ε---- ε--. Η οικογένειά μου είναι εδώ. 0
Ē o--------- m-- e---- e--.Ē oikogéneiá mou eínai edṓ.
Es esmu šeit. Εγ- ε---- ε--. Εγώ είμαι εδώ. 0
Eg- e---- e--.Egṓ eímai edṓ.
Tu esi šeit. Εσ- ε---- ε--. Εσύ είσαι εδώ. 0
Es- e---- e--.Esý eísai edṓ.
Viņš ir šeit un viņa ir šeit. Αυ--- ε---- ε-- κ-- α--- ε---- ε--. Αυτός είναι εδώ και αυτή είναι εδώ. 0
Au--- e---- e-- k-- a--- e---- e--.Autós eínai edṓ kai autḗ eínai edṓ.
Mēs esam šeit. Εμ--- ε------ ε--. Εμείς είμαστε εδώ. 0
Em--- e------ e--.Emeís eímaste edṓ.
Jūs esat šeit. Εσ--- ε---- ε--. Εσείς είστε εδώ. 0
Es--- e---- e--.Eseís eíste edṓ.
Viņi visi ir šeit. Εί--- ό--- ε--. Είναι όλοι εδώ. 0
Eí--- ó--- e--.Eínai óloi edṓ.

Svešvalodas cīņā ar Alcheimera slimību

Tiem, kuri vēlas saglabāt garīgo līdzsvaru, vajadzētu apgūt valodas. Ar valodas prasmēm var izsargāties no demences. Neskaitāmas zinātniskās pētniecības ir to pierādījušas. Apgūstot valodu vecumam nav nozīmes. Svarīgi ir tas, ka smadzenes tiek regulāri vingrinātas. Mācoties leksiku tiek aktivizētas dažādas smadzeņu daļas. Šīs daļas regulē nozīmīgus izziņas procesus. Tādēļ cilvēki, kuri pārzin vairākas valodas, ir uzmanīgāki. Viņi var arī labāk koncentrēties. Lai gan, daudzvalodībai ir papildu priekšrocības. Daudzvalodīgi cilvēki var pieņemt labākus lēmumus. Tas ir, viņi nonāk pie lēmuma ātrāk. Jo viņu smadzenes ir iemācījušās izdarīt izvēli. Tās zin vismaz divus apzīmējumus vienai lietai. Attiecīgajā situācijā ir iespējams izvēlēties atbilstošo apzīmētāju. Tādēļ, daudzvalodīgi cilvēki nepārtraukti izdara izvēli. Viņu smadzenēm ir treniņš izvēlēties starp vairākām lietām. Un šis treniņš attīsta ne tikai smadzeņu centru, kas atbild par valodu. Daudzas smadzeņu daļas gūst labumu no daudzvalodības. Valodu prasmes nozīmē arī labāku kognitīvo kontroli. Protams, valodu prasmes nenovērsīs demenci. Lai gan, daudzvalodīgiem cilvēkiem šī slimība attīstas lēnāk. Un viņu smadzenes, šķiet, labāk spēj līdzsvarot sekas. Valodas apguvējiem demences simptomi parādas vājākā formā. Apjukums un aizmiršana ir mazāk svarīgi. Tāpēc gan jauni, gan veci vienlīdzīgi gūst labumu no valodas apguves. Un: Ar katru valodu ir vieglāk apgūt kādu jaunu. Tatad, tā vietā, lai sniegtos pēc zālēm, mums vajadzētu sniegties pēc vārdnīcas.