Sarunvārdnīca

lv Personas   »   el Πρόσωπα

1 [viens]

Personas

Personas

1 [ένα]

1 [éna]

Πρόσωπα

[Prósōpa]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu grieķu Spēlēt Vairāk
es εγώ ε-- ε-ώ --- εγώ 0
egṓ e-- e-ṓ --- egṓ
es un tu ε---και εσύ ε-- κ-- ε-- ε-ώ κ-ι ε-ύ ----------- εγώ και εσύ 0
e-ṓ -ai-esý e-- k-- e-- e-ṓ k-i e-ý ----------- egṓ kai esý
mēs abi ε--ί- -- -ύο ε---- ο- δ-- ε-ε-ς ο- δ-ο ------------ εμείς οι δύο 0
e--í---- d-o e---- o- d-- e-e-s o- d-o ------------ emeís oi dýo
viņš α---ς α---- α-τ-ς ----- αυτός 0
a---s a---- a-t-s ----- autós
viņš un viņa αυτός -αι --τή α---- κ-- α--- α-τ-ς κ-ι α-τ- -------------- αυτός και αυτή 0
a-t-s-k-- a-tḗ a---- k-- a--- a-t-s k-i a-t- -------------- autós kai autḗ
viņi abi αυ-οί -ι δύο α---- ο- δ-- α-τ-ί ο- δ-ο ------------ αυτοί οι δύο 0
a-t-í -i -ýo a---- o- d-- a-t-í o- d-o ------------ autoí oi dýo
vīrietis ο ά--ρας ο ά----- ο ά-δ-α- -------- ο άνδρας 0
o --d-as o á----- o á-d-a- -------- o ándras
sieviete η γυναί-α η γ------ η γ-ν-ί-α --------- η γυναίκα 0
ē ---aíka ē g------ ē g-n-í-a --------- ē gynaíka
bērns τ- παι-ί τ- π---- τ- π-ι-ί -------- το παιδί 0
t---a-dí t- p---- t- p-i-í -------- to paidí
ģimene μ-α---κ-γένε-α μ-- ο--------- μ-α ο-κ-γ-ν-ι- -------------- μία οικογένεια 0
mía-oikog-neia m-- o--------- m-a o-k-g-n-i- -------------- mía oikogéneia
mana ģimene η---κο---ειά--ου η ο--------- μ-- η ο-κ-γ-ν-ι- μ-υ ---------------- η οικογένειά μου 0
ē oik--énei---ou ē o--------- m-- ē o-k-g-n-i- m-u ---------------- ē oikogéneiá mou
Mana ģimene ir šeit. Η ο--ογέν-ι--μ-υ ε-να--ε--. Η ο--------- μ-- ε---- ε--- Η ο-κ-γ-ν-ι- μ-υ ε-ν-ι ε-ώ- --------------------------- Η οικογένειά μου είναι εδώ. 0
Ē o--og----á-mou--ín-i-e--. Ē o--------- m-- e---- e--- Ē o-k-g-n-i- m-u e-n-i e-ṓ- --------------------------- Ē oikogéneiá mou eínai edṓ.
Es esmu šeit. Εγ--εί-α- ---. Ε-- ε---- ε--- Ε-ώ ε-μ-ι ε-ώ- -------------- Εγώ είμαι εδώ. 0
Egṓ---m-i -d-. E-- e---- e--- E-ṓ e-m-i e-ṓ- -------------- Egṓ eímai edṓ.
Tu esi šeit. Εσ- ε---ι-εδώ. Ε-- ε---- ε--- Ε-ύ ε-σ-ι ε-ώ- -------------- Εσύ είσαι εδώ. 0
Es-----a---dṓ. E-- e---- e--- E-ý e-s-i e-ṓ- -------------- Esý eísai edṓ.
Viņš ir šeit un viņa ir šeit. Α-τό- --να----- κ-- ---- -ί-αι --ώ. Α---- ε---- ε-- κ-- α--- ε---- ε--- Α-τ-ς ε-ν-ι ε-ώ κ-ι α-τ- ε-ν-ι ε-ώ- ----------------------------------- Αυτός είναι εδώ και αυτή είναι εδώ. 0
Aut----í--i-edṓ---- autḗ-e--a- ed-. A---- e---- e-- k-- a--- e---- e--- A-t-s e-n-i e-ṓ k-i a-t- e-n-i e-ṓ- ----------------------------------- Autós eínai edṓ kai autḗ eínai edṓ.
Mēs esam šeit. Ε-εί- εί-ασ-ε--δώ. Ε---- ε------ ε--- Ε-ε-ς ε-μ-σ-ε ε-ώ- ------------------ Εμείς είμαστε εδώ. 0
Em-------as----dṓ. E---- e------ e--- E-e-s e-m-s-e e-ṓ- ------------------ Emeís eímaste edṓ.
Jūs esat šeit. Εσε-- είστε εδώ. Ε---- ε---- ε--- Ε-ε-ς ε-σ-ε ε-ώ- ---------------- Εσείς είστε εδώ. 0
E--í- e-----edṓ. E---- e---- e--- E-e-s e-s-e e-ṓ- ---------------- Eseís eíste edṓ.
Viņi visi ir šeit. Ε-ναι όλ-- -δώ. Ε---- ό--- ε--- Ε-ν-ι ό-ο- ε-ώ- --------------- Είναι όλοι εδώ. 0
E-n-i----i-e-ṓ. E---- ó--- e--- E-n-i ó-o- e-ṓ- --------------- Eínai óloi edṓ.

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Svešvalodas cīņā ar Alcheimera slimību

Tiem, kuri vēlas saglabāt garīgo līdzsvaru, vajadzētu apgūt valodas. Ar valodas prasmēm var izsargāties no demences. Neskaitāmas zinātniskās pētniecības ir to pierādījušas. Apgūstot valodu vecumam nav nozīmes. Svarīgi ir tas, ka smadzenes tiek regulāri vingrinātas. Mācoties leksiku tiek aktivizētas dažādas smadzeņu daļas. Šīs daļas regulē nozīmīgus izziņas procesus. Tādēļ cilvēki, kuri pārzin vairākas valodas, ir uzmanīgāki. Viņi var arī labāk koncentrēties. Lai gan, daudzvalodībai ir papildu priekšrocības. Daudzvalodīgi cilvēki var pieņemt labākus lēmumus. Tas ir, viņi nonāk pie lēmuma ātrāk. Jo viņu smadzenes ir iemācījušās izdarīt izvēli. Tās zin vismaz divus apzīmējumus vienai lietai. Attiecīgajā situācijā ir iespējams izvēlēties atbilstošo apzīmētāju. Tādēļ, daudzvalodīgi cilvēki nepārtraukti izdara izvēli. Viņu smadzenēm ir treniņš izvēlēties starp vairākām lietām. Un šis treniņš attīsta ne tikai smadzeņu centru, kas atbild par valodu. Daudzas smadzeņu daļas gūst labumu no daudzvalodības. Valodu prasmes nozīmē arī labāku kognitīvo kontroli. Protams, valodu prasmes nenovērsīs demenci. Lai gan, daudzvalodīgiem cilvēkiem šī slimība attīstas lēnāk. Un viņu smadzenes, šķiet, labāk spēj līdzsvarot sekas. Valodas apguvējiem demences simptomi parādas vājākā formā. Apjukums un aizmiršana ir mazāk svarīgi. Tāpēc gan jauni, gan veci vienlīdzīgi gūst labumu no valodas apguves. Un: Ar katru valodu ir vieglāk apgūt kādu jaunu. Tatad, tā vietā, lai sniegtos pēc zālēm, mums vajadzētu sniegties pēc vārdnīcas.