Sarunvārdnīca

lv Personas   »   mk Лица

1 [viens]

Personas

Personas

1 [еден]

1 [eden]

Лица

[Lica]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu maķedoniešu Spēlēt Vairāk
es jас j-- j-с --- jас 0
j-s j-- j-s --- jas
es un tu j-с - -и j-- и т- j-с и т- -------- jас и ти 0
ja- i--i j-- i t- j-s i t- -------- jas i ti
mēs abi ни--дв---ата н-- д------- н-е д-а-ц-т- ------------ ние двајцата 0
n-ye -v---za-a n--- d-------- n-y- d-a-t-a-a -------------- niye dvaјtzata
viņš тој т-- т-ј --- тој 0
toј t-- t-ј --- toј
viņš un viņa то- - таа т-- и т-- т-ј и т-а --------- тој и таа 0
t---i-taa t-- i t-- t-ј i t-a --------- toј i taa
viņi abi ти- д-а----а т-- д------- т-е д-а-ц-т- ------------ тие двајцата 0
t--e -vaјtza-a t--- d-------- t-y- d-a-t-a-a -------------- tiye dvaјtzata
vīrietis маж м-- м-ж --- маж 0
maʐ m-- m-ʐ --- maʐ
sieviete же-а ж--- ж-н- ---- жена 0
ʐy--a ʐ---- ʐ-e-a ----- ʐyena
bērns де-е д--- д-т- ---- дете 0
d--t-e d----- d-e-y- ------ dyetye
ģimene е--- ф---ли-а е--- ф------- е-н- ф-м-л-ј- ------------- една фамилија 0
y-dn- fa-i--јa y---- f------- y-d-a f-m-l-ј- -------------- yedna familiјa
mana ģimene м-јат--фами---а м----- ф------- м-ј-т- ф-м-л-ј- --------------- мојата фамилија 0
m----- ---iliјa m----- f------- m-ј-t- f-m-l-ј- --------------- moјata familiјa
Mana ģimene ir šeit. М--а-а -а-илија е-----. М----- ф------- е о---- М-ј-т- ф-м-л-ј- е о-д-. ----------------------- Мојата фамилија е овде. 0
Moј-t- -amiliј- -e-o-dy-. M----- f------- y- o----- M-ј-t- f-m-l-ј- y- o-d-e- ------------------------- Moјata familiјa ye ovdye.
Es esmu šeit. Ј-с-с-м-о-д-. Ј-- с-- о---- Ј-с с-м о-д-. ------------- Јас сум овде. 0
Ј-s s--m ov-ye. Ј-- s--- o----- Ј-s s-o- o-d-e- --------------- Јas soom ovdye.
Tu esi šeit. Ти -и--вде. Т- с- о---- Т- с- о-д-. ----------- Ти си овде. 0
T- si --d--. T- s- o----- T- s- o-d-e- ------------ Ti si ovdye.
Viņš ir šeit un viņa ir šeit. Т-- - ов-е---таа е ов-е. Т-- е о--- и т-- е о---- Т-ј е о-д- и т-а е о-д-. ------------------------ Тој е овде и таа е овде. 0
Toј-ye---dy--i-t-- --------. T-- y- o---- i t-- y- o----- T-ј y- o-d-e i t-a y- o-d-e- ---------------------------- Toј ye ovdye i taa ye ovdye.
Mēs esam šeit. Н----м- --де. Н-- с-- о---- Н-е с-е о-д-. ------------- Ние сме овде. 0
N-----m-- --dy-. N--- s--- o----- N-y- s-y- o-d-e- ---------------- Niye smye ovdye.
Jūs esat šeit. В-е с---ов-е. В-- с-- о---- В-е с-е о-д-. ------------- Вие сте овде. 0
Viy---tye -v-ye. V--- s--- o----- V-y- s-y- o-d-e- ---------------- Viye stye ovdye.
Viņi visi ir šeit. Ти--сите се-овде. Т-- с--- с- о---- Т-е с-т- с- о-д-. ----------------- Тие сите се овде. 0
Ti-e-s-t-e--ye---dy-. T--- s---- s-- o----- T-y- s-t-e s-e o-d-e- --------------------- Tiye sitye sye ovdye.

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Svešvalodas cīņā ar Alcheimera slimību

Tiem, kuri vēlas saglabāt garīgo līdzsvaru, vajadzētu apgūt valodas. Ar valodas prasmēm var izsargāties no demences. Neskaitāmas zinātniskās pētniecības ir to pierādījušas. Apgūstot valodu vecumam nav nozīmes. Svarīgi ir tas, ka smadzenes tiek regulāri vingrinātas. Mācoties leksiku tiek aktivizētas dažādas smadzeņu daļas. Šīs daļas regulē nozīmīgus izziņas procesus. Tādēļ cilvēki, kuri pārzin vairākas valodas, ir uzmanīgāki. Viņi var arī labāk koncentrēties. Lai gan, daudzvalodībai ir papildu priekšrocības. Daudzvalodīgi cilvēki var pieņemt labākus lēmumus. Tas ir, viņi nonāk pie lēmuma ātrāk. Jo viņu smadzenes ir iemācījušās izdarīt izvēli. Tās zin vismaz divus apzīmējumus vienai lietai. Attiecīgajā situācijā ir iespējams izvēlēties atbilstošo apzīmētāju. Tādēļ, daudzvalodīgi cilvēki nepārtraukti izdara izvēli. Viņu smadzenēm ir treniņš izvēlēties starp vairākām lietām. Un šis treniņš attīsta ne tikai smadzeņu centru, kas atbild par valodu. Daudzas smadzeņu daļas gūst labumu no daudzvalodības. Valodu prasmes nozīmē arī labāku kognitīvo kontroli. Protams, valodu prasmes nenovērsīs demenci. Lai gan, daudzvalodīgiem cilvēkiem šī slimība attīstas lēnāk. Un viņu smadzenes, šķiet, labāk spēj līdzsvarot sekas. Valodas apguvējiem demences simptomi parādas vājākā formā. Apjukums un aizmiršana ir mazāk svarīgi. Tāpēc gan jauni, gan veci vienlīdzīgi gūst labumu no valodas apguves. Un: Ar katru valodu ir vieglāk apgūt kādu jaunu. Tatad, tā vietā, lai sniegtos pēc zālēm, mums vajadzētu sniegties pēc vārdnīcas.