Sarunvārdnīca

lv Iepazīt   »   bg Запознанство

3 [trīs]

Iepazīt

Iepazīt

3 [три]

3 [tri]

Запознанство

[Zapoznanstvo]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu bulgāru Spēlēt Vairāk
Sveiks! Sveika! Sveiki! З---ве-! -----аве-те! З------- / З--------- З-р-в-й- / З-р-в-й-е- --------------------- Здравей! / Здравейте! 0
Zdrav-----------e--e! Z------- / Z--------- Z-r-v-y- / Z-r-v-y-e- --------------------- Zdravey! / Zdraveyte!
Labdien! Д-бър-д-н! Д---- д--- Д-б-р д-н- ---------- Добър ден! 0
Doby- d-n! D---- d--- D-b-r d-n- ---------- Dobyr den!
Kā klājas? / Kā iet? Как-с-? К-- с-- К-к с-? ------- Как си? 0
Kak si? K-- s-- K-k s-? ------- Kak si?
Vai Jūs esat no Eiropas? О----р--а л--сте? О- Е----- л- с--- О- Е-р-п- л- с-е- ----------------- От Европа ли сте? 0
Ot-----o---l----e? O- Y------ l- s--- O- Y-v-o-a l- s-e- ------------------ Ot Yevropa li ste?
Vai Jūs esat no Amerikas? О--Аме--ка----с--? О- А------ л- с--- О- А-е-и-а л- с-е- ------------------ От Америка ли сте? 0
Ot A--rika -i----? O- A------ l- s--- O- A-e-i-a l- s-e- ------------------ Ot Amerika li ste?
Vai Jūs esat no Āzijas? От--зи- ли-сте? О- А--- л- с--- О- А-и- л- с-е- --------------- От Азия ли сте? 0
O- Aziy- li---e? O- A---- l- s--- O- A-i-a l- s-e- ---------------- Ot Aziya li ste?
Kurā viesnīcā Jūs dzīvojat? В -ой--оте-------т-е---л-? В к-- х---- с-- о--------- В к-й х-т-л с-е о-с-д-а-и- -------------------------- В кой хотел сте отседнали? 0
V-k-y-kh-t-- st- ot-ed-a--? V k-- k----- s-- o--------- V k-y k-o-e- s-e o-s-d-a-i- --------------------------- V koy khotel ste otsednali?
Cik ilgi Jūs jau esat šeit? Ко--- ---го--те-ту-? К---- д---- с-- т--- К-л-о д-л-о с-е т-к- -------------------- Колко дълго сте тук? 0
K--k--dylg---t- -u-? K---- d---- s-- t--- K-l-o d-l-o s-e t-k- -------------------- Kolko dylgo ste tuk?
Cik ilgi Jūs te paliksiet? Колк- ---ме ---ост--ете? К---- в---- щ- о-------- К-л-о в-е-е щ- о-т-н-т-? ------------------------ Колко време ще останете? 0
Kol-o vrem- sh--e--s---et-? K---- v---- s---- o-------- K-l-o v-e-e s-c-e o-t-n-t-? --------------------------- Kolko vreme shche ostanete?
Vai Jums šeit patīk? Харес-а-л- Ви тук? Х------ л- В- т--- Х-р-с-а л- В- т-к- ------------------ Харесва ли Ви тук? 0
K--re-v- li-V--t-k? K------- l- V- t--- K-a-e-v- l- V- t-k- ------------------- Kharesva li Vi tuk?
Vai Jūs te pavadāt atvaļinājumu? В-- ---п----ка-ли-сте--ук? В-- н- п------ л- с-- т--- В-е н- п-ч-в-а л- с-е т-к- -------------------------- Вие на почивка ли сте тук? 0
V---n- -oc-i-ka--i--te--u-? V-- n- p------- l- s-- t--- V-e n- p-c-i-k- l- s-e t-k- --------------------------- Vie na pochivka li ste tuk?
Apciemojiet mani! Ел--е--и-н--гос--! Е---- м- н- г----- Е-а-е м- н- г-с-и- ------------------ Елате ми на гости! 0
El----mi-na--o---! E---- m- n- g----- E-a-e m- n- g-s-i- ------------------ Elate mi na gosti!
Te ir mana adrese. Е---а-реса ми. Е-- а----- м-- Е-о а-р-с- м-. -------------- Ето адреса ми. 0
E-o --r-sa mi. E-- a----- m-- E-o a-r-s- m-. -------------- Eto adresa mi.
Vai mēs rīt redzēsimies? Ще -- --д-м л- -т--? Щ- с- в---- л- у---- Щ- с- в-д-м л- у-р-? -------------------- Ще се видим ли утре? 0
Sh-h- se ---im--- u---? S---- s- v---- l- u---- S-c-e s- v-d-m l- u-r-? ----------------------- Shche se vidim li utre?
Man ļoti žēl, bet man jau ir citi plāni. С-ж--яв-м,-в--- и-ам--ещо п-е-ви-. С--------- в--- и--- н--- п------- С-ж-л-в-м- в-ч- и-а- н-щ- п-е-в-д- ---------------------------------- Съжалявам, вече имам нещо предвид. 0
S-zhal-ava-,-ve-he imam-nes--ho-predvid. S----------- v---- i--- n------ p------- S-z-a-y-v-m- v-c-e i-a- n-s-c-o p-e-v-d- ---------------------------------------- Syzhalyavam, veche imam neshcho predvid.
Atā! / Čau! Чао! Ч--- Ч-о- ---- Чао! 0
Ch-o! C---- C-a-! ----- Chao!
Uz redzēšanos! Д--и-д-н-! Д--------- Д-в-ж-а-е- ---------- Довиждане! 0
Dovi--dane! D---------- D-v-z-d-n-! ----------- Dovizhdane!
Uz drīzu redzēšanos! Д- -----! Д- с----- Д- с-о-о- --------- До скоро! 0
D- -ko-o! D- s----- D- s-o-o- --------- Do skoro!

Alfabēti

Ar valodu palīdzību mēs varam saprast viens otru. Mēs stāstam citiem, ko mēs domājam vai jūtam. Kā arī rakstībai ir šāds pielietojums. Lielākajai daļai valodu ir rakstiska forma, vai rakstība. Rakstība sastāv no rakstu zīmēm. Šīs rakstu zīmes var būt atšķirīgas. Lielākā daļa rakstību sastāv no burtiem. Šie burti veido alfabētus. Alfabēts ir sakārtota grafisku simbolu kopa. Šīs zīmes ir savienotas un, balstoties uz noteiktiem nosacījumiem, veido vārdus. Katrai rakstu zīmei ir nostiprināta izruna. Vārds ‘alfabēts’ cēlies no grieķu valodas. Šajā valodā pirmie alfabēta burti bija alfa un beta. Cauri gadsimtiem ir pastāvējuši dažādi alfabēti. Cilvēki izmantoja rakstu zīmes vairāk nekā 3000 gadus atpakaļ. Agrāk, rakstu zīmes bija maģiski simboli. Tikai daži zināja to nozīmes. Vēlāk šīs zīmes zaudēja savu simbolisko raksturu. Šodien burtiem nav nekādas nozīmes. Tiem ir nozīme tikai tad, kad tie tiek savienoti ar citiem burtiem. Rakstu zīmēm, kā piemēram, kuras izmanto Ķīnā, ir cita funkcija. Tās atgādina zīmējumus un bieži vien attēlo to nozīmi. Kad mēs rakstām, mēs šifrējam savas domas. Mēs izmantojam rakstu zīmes, lai pierakstītu savas zināšanas. Mūsu smadzenes ir iemācījušās, kā atšifrēt alfabētu. Rakstu zīmes kļūst par vārdiem, vārdi kļūst par idejām. Šādā veidā teksts var saglabāties tūkstošiem gadu. Un vēl ar vien būt saprasts…