Sarunvārdnīca

lv Iepazīt   »   bs Upoznati

3 [trīs]

Iepazīt

Iepazīt

3 [tri]

Upoznati

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu bosniešu Spēlēt Vairāk
Sveiks! Sveika! Sveiki! Z-r-v-! Z------ Z-r-v-! ------- Zdravo! 0
Labdien! Dobar -an! D---- d--- D-b-r d-n- ---------- Dobar dan! 0
Kā klājas? / Kā iet? Kak---te?-/ Kako---? K--- s--- / K--- s-- K-k- s-e- / K-k- s-? -------------------- Kako ste? / Kako si? 0
Vai Jūs esat no Eiropas? J---e--i Vi iz--vrop-? J---- l- V- i- E------ J-s-e l- V- i- E-r-p-? ---------------------- Jeste li Vi iz Evrope? 0
Vai Jūs esat no Amerikas? Je-t- -i-Vi i- -m-ri--? J---- l- V- i- A------- J-s-e l- V- i- A-e-i-e- ----------------------- Jeste li Vi iz Amerike? 0
Vai Jūs esat no Āzijas? Je----l---i ----z-je? J---- l- V- i- A----- J-s-e l- V- i- A-i-e- --------------------- Jeste li Vi iz Azije? 0
Kurā viesnīcā Jūs dzīvojat? U--ojem ------ ste-sm----en-? U k---- h----- s-- s--------- U k-j-m h-t-l- s-e s-j-š-e-i- ----------------------------- U kojem hotelu ste smješteni? 0
Cik ilgi Jūs jau esat šeit? K-lik- -u-- s---v-ć-ov---? K----- d--- s-- v-- o----- K-l-k- d-g- s-e v-ć o-d-e- -------------------------- Koliko dugo ste već ovdje? 0
Cik ilgi Jūs te paliksiet? Ko---o-d--- -st-je--? K----- d--- o-------- K-l-k- d-g- o-t-j-t-? --------------------- Koliko dugo ostajete? 0
Vai Jums šeit patīk? Dopa-- -- -a- se -vdj-? D----- l- V-- s- o----- D-p-d- l- V-m s- o-d-e- ----------------------- Dopada li Vam se ovdje? 0
Vai Jūs te pavadāt atvaļinājumu? Jest--li -v----n--g-d----e---d--ru? J---- l- o---- n- g-------- o------ J-s-e l- o-d-e n- g-d-š-j-m o-m-r-? ----------------------------------- Jeste li ovdje na godišnjem odmoru? 0
Apciemojiet mani! P-sj--i----- -e----! P-------- m- j------ P-s-e-i-e m- j-d-o-! -------------------- Posjetite me jednom! 0
Te ir mana adrese. Ovo -e --------e--. O-- j- m--- a------ O-o j- m-j- a-r-s-. ------------------- Ovo je moja adresa. 0
Vai mēs rīt redzēsimies? Hoćem---i se--ut-a v---e--? H----- l- s- s---- v------- H-ć-m- l- s- s-t-a v-d-e-i- --------------------------- Hoćemo li se sutra vidjeti? 0
Man ļoti žēl, bet man jau ir citi plāni. Ž-- m-------mam---- -u-----e--o---g-v-re--. Ž-- m- j-- i--- v-- s---- n---- d---------- Ž-o m- j-, i-a- v-ć s-t-a n-š-o d-g-v-r-n-. ------------------------------------------- Žao mi je, imam već sutra nešto dogovoreno. 0
Atā! / Čau! Ćao!-/-Zb-g-m! Ć--- / Z------ Ć-o- / Z-o-o-! -------------- Ćao! / Zbogom! 0
Uz redzēšanos! D-viđ--ja! D--------- D-v-đ-n-a- ---------- Doviđenja! 0
Uz drīzu redzēšanos! D--u-k--o! D- u------ D- u-k-r-! ---------- Do uskoro! 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Alfabēti

Ar valodu palīdzību mēs varam saprast viens otru. Mēs stāstam citiem, ko mēs domājam vai jūtam. Kā arī rakstībai ir šāds pielietojums. Lielākajai daļai valodu ir rakstiska forma, vai rakstība. Rakstība sastāv no rakstu zīmēm. Šīs rakstu zīmes var būt atšķirīgas. Lielākā daļa rakstību sastāv no burtiem. Šie burti veido alfabētus. Alfabēts ir sakārtota grafisku simbolu kopa. Šīs zīmes ir savienotas un, balstoties uz noteiktiem nosacījumiem, veido vārdus. Katrai rakstu zīmei ir nostiprināta izruna. Vārds ‘alfabēts’ cēlies no grieķu valodas. Šajā valodā pirmie alfabēta burti bija alfa un beta. Cauri gadsimtiem ir pastāvējuši dažādi alfabēti. Cilvēki izmantoja rakstu zīmes vairāk nekā 3000 gadus atpakaļ. Agrāk, rakstu zīmes bija maģiski simboli. Tikai daži zināja to nozīmes. Vēlāk šīs zīmes zaudēja savu simbolisko raksturu. Šodien burtiem nav nekādas nozīmes. Tiem ir nozīme tikai tad, kad tie tiek savienoti ar citiem burtiem. Rakstu zīmēm, kā piemēram, kuras izmanto Ķīnā, ir cita funkcija. Tās atgādina zīmējumus un bieži vien attēlo to nozīmi. Kad mēs rakstām, mēs šifrējam savas domas. Mēs izmantojam rakstu zīmes, lai pierakstītu savas zināšanas. Mūsu smadzenes ir iemācījušās, kā atšifrēt alfabētu. Rakstu zīmes kļūst par vārdiem, vārdi kļūst par idejām. Šādā veidā teksts var saglabāties tūkstošiem gadu. Un vēl ar vien būt saprasts…