Sarunvārdnīca

lv Iepazīt   »   da Lære at kende

3 [trīs]

Iepazīt

Iepazīt

3 [tre]

Lære at kende

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu dāņu Spēlēt Vairāk
Sveiks! Sveika! Sveiki! H--! H--- H-j- ---- Hej! 0
Labdien! Godd-g! G------ G-d-a-! ------- Goddag! 0
Kā klājas? / Kā iet? Hv-rd------ ---? H------ g-- d--- H-o-d-n g-r d-t- ---------------- Hvordan går det? 0
Vai Jūs esat no Eiropas? K-m-er d- --a-----pa? K----- d- f-- E------ K-m-e- d- f-a E-r-p-? --------------------- Kommer du fra Europa? 0
Vai Jūs esat no Amerikas? Kom-e- d- --- -me-ika? K----- d- f-- A------- K-m-e- d- f-a A-e-i-a- ---------------------- Kommer du fra Amerika? 0
Vai Jūs esat no Āzijas? Kom--r-du-fr----ie-? K----- d- f-- A----- K-m-e- d- f-a A-i-n- -------------------- Kommer du fra Asien? 0
Kurā viesnīcā Jūs dzīvojat? Hvil-e------------du-p-? H------ h---- b-- d- p-- H-i-k-t h-t-l b-r d- p-? ------------------------ Hvilket hotel bor du på? 0
Cik ilgi Jūs jau esat šeit? Hv---læ--e --- d--væ-e--h--? H--- l---- h-- d- v---- h--- H-o- l-n-e h-r d- v-r-t h-r- ---------------------------- Hvor længe har du været her? 0
Cik ilgi Jūs te paliksiet? H--- ---ge bl--e- -u? H--- l---- b----- d-- H-o- l-n-e b-i-e- d-? --------------------- Hvor længe bliver du? 0
Vai Jums šeit patīk? Syn-s--u-g--t om -t-d--? S---- d- g--- o- s------ S-n-s d- g-d- o- s-e-e-? ------------------------ Synes du godt om stedet? 0
Vai Jūs te pavadāt atvaļinājumu? E--du-he- p-----i-? E- d- h-- p- f----- E- d- h-r p- f-r-e- ------------------- Er du her på ferie? 0
Apciemojiet mani! Du-er v--kommen --l--------ge-m-g. D- e- v-------- t-- a- b----- m--- D- e- v-l-o-m-n t-l a- b-s-g- m-g- ---------------------------------- Du er velkommen til at besøge mig. 0
Te ir mana adrese. He- ---mi--a-re--e. H-- e- m-- a------- H-r e- m-n a-r-s-e- ------------------- Her er min adresse. 0
Vai mēs rīt redzēsimies? Se--v----m--gen? S-- v- i m------ S-s v- i m-r-e-? ---------------- Ses vi i morgen? 0
Man ļoti žēl, bet man jau ir citi plāni. J---ha- -es-æ-re -l-e-ede-e- --t---. J-- h-- d------- a------- e- a------ J-g h-r d-s-æ-r- a-l-r-d- e- a-t-l-. ------------------------------------ Jeg har desværre allerede en aftale. 0
Atā! / Čau! F-----! F------ F-r-e-! ------- Farvel! 0
Uz redzēšanos! På --nsy-. P- g------ P- g-n-y-. ---------- På gensyn. 0
Uz drīzu redzēšanos! Vi-s-s! V- s--- V- s-s- ------- Vi ses! 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Alfabēti

Ar valodu palīdzību mēs varam saprast viens otru. Mēs stāstam citiem, ko mēs domājam vai jūtam. Kā arī rakstībai ir šāds pielietojums. Lielākajai daļai valodu ir rakstiska forma, vai rakstība. Rakstība sastāv no rakstu zīmēm. Šīs rakstu zīmes var būt atšķirīgas. Lielākā daļa rakstību sastāv no burtiem. Šie burti veido alfabētus. Alfabēts ir sakārtota grafisku simbolu kopa. Šīs zīmes ir savienotas un, balstoties uz noteiktiem nosacījumiem, veido vārdus. Katrai rakstu zīmei ir nostiprināta izruna. Vārds ‘alfabēts’ cēlies no grieķu valodas. Šajā valodā pirmie alfabēta burti bija alfa un beta. Cauri gadsimtiem ir pastāvējuši dažādi alfabēti. Cilvēki izmantoja rakstu zīmes vairāk nekā 3000 gadus atpakaļ. Agrāk, rakstu zīmes bija maģiski simboli. Tikai daži zināja to nozīmes. Vēlāk šīs zīmes zaudēja savu simbolisko raksturu. Šodien burtiem nav nekādas nozīmes. Tiem ir nozīme tikai tad, kad tie tiek savienoti ar citiem burtiem. Rakstu zīmēm, kā piemēram, kuras izmanto Ķīnā, ir cita funkcija. Tās atgādina zīmējumus un bieži vien attēlo to nozīmi. Kad mēs rakstām, mēs šifrējam savas domas. Mēs izmantojam rakstu zīmes, lai pierakstītu savas zināšanas. Mūsu smadzenes ir iemācījušās, kā atšifrēt alfabētu. Rakstu zīmes kļūst par vārdiem, vārdi kļūst par idejām. Šādā veidā teksts var saglabāties tūkstošiem gadu. Un vēl ar vien būt saprasts…