Sarunvārdnīca

lv Iepazīt   »   el Γνωρίζω

3 [trīs]

Iepazīt

Iepazīt

3 [τρία]

3 [tría]

Γνωρίζω

[Gnōrízō]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu grieķu Spēlēt Vairāk
Sveiks! Sveika! Sveiki! Γεια! Γ---- Γ-ι-! ----- Γεια! 0
G-i-! G---- G-i-! ----- Geia!
Labdien! Κ-λ-μ-ρα! Κ-------- Κ-λ-μ-ρ-! --------- Καλημέρα! 0
K-l-----! K-------- K-l-m-r-! --------- Kalēméra!
Kā klājas? / Kā iet? Τ------ις--/-Τι---ν--ε; Τ- κ------ / Τ- κ------ Τ- κ-ν-ι-; / Τ- κ-ν-τ-; ----------------------- Τι κάνεις; / Τι κάνετε; 0
T--k-n-is? --T- ---e-e? T- k------ / T- k------ T- k-n-i-? / T- k-n-t-? ----------------------- Ti káneis? / Ti kánete?
Vai Jūs esat no Eiropas? Ε-----απ- -ην Ε-ρ-π-; Ε---- α-- τ-- Ε------ Ε-σ-ε α-ό τ-ν Ε-ρ-π-; --------------------- Είστε από την Ευρώπη; 0
E-s---apó---n -u--p-? E---- a-- t-- E------ E-s-e a-ó t-n E-r-p-? --------------------- Eíste apó tēn Eurṓpē?
Vai Jūs esat no Amerikas? Ε-σ-ε --- τη- Α-ερ-κή; Ε---- α-- τ-- Α------- Ε-σ-ε α-ό τ-ν Α-ε-ι-ή- ---------------------- Είστε από την Αμερική; 0
E--te ----tēn-A---ikḗ? E---- a-- t-- A------- E-s-e a-ó t-n A-e-i-ḗ- ---------------------- Eíste apó tēn Amerikḗ?
Vai Jūs esat no Āzijas? Εί-τε --ό -ην---ί-; Ε---- α-- τ-- Α---- Ε-σ-ε α-ό τ-ν Α-ί-; ------------------- Είστε από την Ασία; 0
E-s-e a-ó--ēn As--? E---- a-- t-- A---- E-s-e a-ó t-n A-í-? ------------------- Eíste apó tēn Asía?
Kurā viesnīcā Jūs dzīvojat? Σε --ι- -εν-δο--ίο--έν-τε; Σ- π--- ξ--------- μ------ Σ- π-ι- ξ-ν-δ-χ-ί- μ-ν-τ-; -------------------------- Σε ποιο ξενοδοχείο μένετε; 0
S- p-io xe-o-oc--í- ménet-? S- p--- x---------- m------ S- p-i- x-n-d-c-e-o m-n-t-? --------------------------- Se poio xenodocheío ménete?
Cik ilgi Jūs jau esat šeit? Π-σ-ν --------------η ε--; Π---- κ---- ε---- ή-- ε--- Π-σ-ν κ-ι-ό ε-σ-ε ή-η ε-ώ- -------------------------- Πόσον καιρό είστε ήδη εδώ; 0
Pó-----a--- -ís-- ḗ---edṓ? P---- k---- e---- ḗ-- e--- P-s-n k-i-ó e-s-e ḗ-ē e-ṓ- -------------------------- Póson kairó eíste ḗdē edṓ?
Cik ilgi Jūs te paliksiet? Π--ο -- μ-ίνετ-; Π--- θ- μ------- Π-σ- θ- μ-ί-ε-ε- ---------------- Πόσο θα μείνετε; 0
P-so --a -e---t-? P--- t-- m------- P-s- t-a m-í-e-e- ----------------- Póso tha meínete?
Vai Jums šeit patīk? Σα- α-έσει ---; Σ-- α----- ε--- Σ-ς α-έ-ε- ε-ώ- --------------- Σας αρέσει εδώ; 0
Sa- -rés-i-ed-? S-- a----- e--- S-s a-é-e- e-ṓ- --------------- Sas arései edṓ?
Vai Jūs te pavadāt atvaļinājumu? Κ-ν--- δ-ακ-πέ--ε-ώ; Κ----- δ------- ε--- Κ-ν-τ- δ-α-ο-έ- ε-ώ- -------------------- Κάνετε διακοπές εδώ; 0
Ká-et- d-a-opés ed-? K----- d------- e--- K-n-t- d-a-o-é- e-ṓ- -------------------- Kánete diakopés edṓ?
Apciemojiet mani! Περιμ--ω----σ--ψή-σας! Π------- ε------- σ--- Π-ρ-μ-ν- ε-ί-κ-ψ- σ-ς- ---------------------- Περιμένω επίσκεψή σας! 0
P-ri--nō epí---p----a-! P------- e-------- s--- P-r-m-n- e-í-k-p-ḗ s-s- ----------------------- Periménō epískepsḗ sas!
Te ir mana adrese. Ο-ίσ-ε-- --εύ-υν-ή--ου. Ο----- η δ-------- μ--- Ο-ί-τ- η δ-ε-θ-ν-ή μ-υ- ----------------------- Ορίστε η διεύθυνσή μου. 0
O--s-e-ē d-------sḗ -ou. O----- ē d--------- m--- O-í-t- ē d-e-t-y-s- m-u- ------------------------ Oríste ē dieúthynsḗ mou.
Vai mēs rīt redzēsimies? Θ--τα-πούμε --ρι-; Θ- τ- π---- α----- Θ- τ- π-ύ-ε α-ρ-ο- ------------------ Θα τα πούμε αύριο; 0
Th---a---ú-- --r-o? T-- t- p---- a----- T-a t- p-ú-e a-r-o- ------------------- Tha ta poúme aúrio?
Man ļoti žēl, bet man jau ir citi plāni. Λ--ά-α-, έ-ω-ή-η -ανον-σ-ι κ-τι. Λ------- έ-- ή-- κ-------- κ---- Λ-π-μ-ι- έ-ω ή-η κ-ν-ν-σ-ι κ-τ-. -------------------------------- Λυπάμαι, έχω ήδη κανονίσει κάτι. 0
L-p--a-,---h- ḗdē k--o---ei-ká--. L------- é--- ḗ-- k-------- k---- L-p-m-i- é-h- ḗ-ē k-n-n-s-i k-t-. --------------------------------- Lypámai, échō ḗdē kanonísei káti.
Atā! / Čau! Αντί-! Α----- Α-τ-ο- ------ Αντίο! 0
Antí-! A----- A-t-o- ------ Antío!
Uz redzēšanos! Εις-τ- ----ιδε--! Ε-- τ- ε--------- Ε-ς τ- ε-α-ι-ε-ν- ----------------- Εις το επανιδείν! 0
E-- -o-e-an-d-ín! E-- t- e--------- E-s t- e-a-i-e-n- ----------------- Eis to epanideín!
Uz drīzu redzēšanos! Τ- -α-α-έμ-! Τ- ξ-------- Τ- ξ-ν-λ-μ-! ------------ Τα ξαναλέμε! 0
T- ---al---! T- x-------- T- x-n-l-m-! ------------ Ta xanaléme!

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Alfabēti

Ar valodu palīdzību mēs varam saprast viens otru. Mēs stāstam citiem, ko mēs domājam vai jūtam. Kā arī rakstībai ir šāds pielietojums. Lielākajai daļai valodu ir rakstiska forma, vai rakstība. Rakstība sastāv no rakstu zīmēm. Šīs rakstu zīmes var būt atšķirīgas. Lielākā daļa rakstību sastāv no burtiem. Šie burti veido alfabētus. Alfabēts ir sakārtota grafisku simbolu kopa. Šīs zīmes ir savienotas un, balstoties uz noteiktiem nosacījumiem, veido vārdus. Katrai rakstu zīmei ir nostiprināta izruna. Vārds ‘alfabēts’ cēlies no grieķu valodas. Šajā valodā pirmie alfabēta burti bija alfa un beta. Cauri gadsimtiem ir pastāvējuši dažādi alfabēti. Cilvēki izmantoja rakstu zīmes vairāk nekā 3000 gadus atpakaļ. Agrāk, rakstu zīmes bija maģiski simboli. Tikai daži zināja to nozīmes. Vēlāk šīs zīmes zaudēja savu simbolisko raksturu. Šodien burtiem nav nekādas nozīmes. Tiem ir nozīme tikai tad, kad tie tiek savienoti ar citiem burtiem. Rakstu zīmēm, kā piemēram, kuras izmanto Ķīnā, ir cita funkcija. Tās atgādina zīmējumus un bieži vien attēlo to nozīmi. Kad mēs rakstām, mēs šifrējam savas domas. Mēs izmantojam rakstu zīmes, lai pierakstītu savas zināšanas. Mūsu smadzenes ir iemācījušās, kā atšifrēt alfabētu. Rakstu zīmes kļūst par vārdiem, vārdi kļūst par idejām. Šādā veidā teksts var saglabāties tūkstošiem gadu. Un vēl ar vien būt saprasts…