Sarunvārdnīca

lv Iepazīt   »   eo Konatiĝi

3 [trīs]

Iepazīt

Iepazīt

3 [tri]

Konatiĝi

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu esperanto Spēlēt Vairāk
Sveiks! Sveika! Sveiki! S------! S------- S-l-t-n- -------- Saluton! 0
Labdien! Bon-- ---on! B---- t----- B-n-n t-g-n- ------------ Bonan tagon! 0
Kā klājas? / Kā iet? Ki-l --? K--- v-- K-e- v-? -------- Kiel vi? 0
Vai Jūs esat no Eiropas? Ĉu-vi--e-a--e--E-r--o? Ĉ- v- v---- e- E------ Ĉ- v- v-n-s e- E-r-p-? ---------------------- Ĉu vi venas el Eŭropo? 0
Vai Jūs esat no Amerikas? Ĉu v- -------l---e-iko? Ĉ- v- v---- e- A------- Ĉ- v- v-n-s e- A-e-i-o- ----------------------- Ĉu vi venas el Ameriko? 0
Vai Jūs esat no Āzijas? Ĉ---i-----s -l---i-? Ĉ- v- v---- e- A---- Ĉ- v- v-n-s e- A-i-? -------------------- Ĉu vi venas el Azio? 0
Kurā viesnīcā Jūs dzīvojat? E- -iu--o-el--v---est-da-? E- k-- h----- v- r-------- E- k-u h-t-l- v- r-s-a-a-? -------------------------- En kiu hotelo vi restadas? 0
Cik ilgi Jūs jau esat šeit? D--k-am-vi--sta- ĉ--t-e? D- k--- v- e---- ĉ------ D- k-a- v- e-t-s ĉ---i-? ------------------------ De kiam vi estas ĉi-tie? 0
Cik ilgi Jūs te paliksiet? Ĝ-s-k-a-----r-st-s? Ĝ-- k--- v- r------ Ĝ-s k-a- v- r-s-a-? ------------------- Ĝis kiam vi restas? 0
Vai Jums šeit patīk? Ĉu -laĉ-- -------i-t-e? Ĉ- p----- a- v- ĉ------ Ĉ- p-a-a- a- v- ĉ---i-? ----------------------- Ĉu plaĉas al vi ĉi-tie? 0
Vai Jūs te pavadāt atvaļinājumu? Ĉu--i-f---as ĉ---i-? Ĉ- v- f----- ĉ------ Ĉ- v- f-r-a- ĉ---i-? -------------------- Ĉu vi ferias ĉi-tie? 0
Apciemojiet mani! N--hezitu--i------i-! N- h----- v----- m--- N- h-z-t- v-z-t- m-n- --------------------- Ne hezitu viziti min! 0
Te ir mana adrese. Jen -ia --r-so. J-- m-- a------ J-n m-a a-r-s-. --------------- Jen mia adreso. 0
Vai mēs rīt redzēsimies? Ĉu -----d- --n m-r--ŭ? Ĉ- n- v--- n-- m------ Ĉ- n- v-d- n-n m-r-a-? ---------------------- Ĉu ni vidu nin morgaŭ? 0
Man ļoti žēl, bet man jau ir citi plāni. Mi--ed---as, sed-m--j-- ---a--i-n ---ni-an. M- b-------- s-- m- j-- h---- i-- p-------- M- b-d-ŭ-a-, s-d m- j-m h-v-s i-n p-a-i-a-. ------------------------------------------- Mi bedaŭras, sed mi jam havas ion planitan. 0
Atā! / Čau! Ĝis! Ĝ--- Ĝ-s- ---- Ĝis! 0
Uz redzēšanos! Ĝis rev-d-! Ĝ-- r------ Ĝ-s r-v-d-! ----------- Ĝis revido! 0
Uz drīzu redzēšanos! Ĝ-s ba--a-! Ĝ-- b------ Ĝ-s b-l-a-! ----------- Ĝis baldaŭ! 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Alfabēti

Ar valodu palīdzību mēs varam saprast viens otru. Mēs stāstam citiem, ko mēs domājam vai jūtam. Kā arī rakstībai ir šāds pielietojums. Lielākajai daļai valodu ir rakstiska forma, vai rakstība. Rakstība sastāv no rakstu zīmēm. Šīs rakstu zīmes var būt atšķirīgas. Lielākā daļa rakstību sastāv no burtiem. Šie burti veido alfabētus. Alfabēts ir sakārtota grafisku simbolu kopa. Šīs zīmes ir savienotas un, balstoties uz noteiktiem nosacījumiem, veido vārdus. Katrai rakstu zīmei ir nostiprināta izruna. Vārds ‘alfabēts’ cēlies no grieķu valodas. Šajā valodā pirmie alfabēta burti bija alfa un beta. Cauri gadsimtiem ir pastāvējuši dažādi alfabēti. Cilvēki izmantoja rakstu zīmes vairāk nekā 3000 gadus atpakaļ. Agrāk, rakstu zīmes bija maģiski simboli. Tikai daži zināja to nozīmes. Vēlāk šīs zīmes zaudēja savu simbolisko raksturu. Šodien burtiem nav nekādas nozīmes. Tiem ir nozīme tikai tad, kad tie tiek savienoti ar citiem burtiem. Rakstu zīmēm, kā piemēram, kuras izmanto Ķīnā, ir cita funkcija. Tās atgādina zīmējumus un bieži vien attēlo to nozīmi. Kad mēs rakstām, mēs šifrējam savas domas. Mēs izmantojam rakstu zīmes, lai pierakstītu savas zināšanas. Mūsu smadzenes ir iemācījušās, kā atšifrēt alfabētu. Rakstu zīmes kļūst par vārdiem, vārdi kļūst par idejām. Šādā veidā teksts var saglabāties tūkstošiem gadu. Un vēl ar vien būt saprasts…