Sarunvārdnīca

lv Iepazīt   »   es Conociendo otras personas

3 [trīs]

Iepazīt

Iepazīt

3 [tres]

Conociendo otras personas

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu spāņu Spēlēt Vairāk
Sveiks! Sveika! Sveiki! ¡Ho-a! ¡----- ¡-o-a- ------ ¡Hola!
Labdien! ¡B-e-o--dí-s! ¡------ d---- ¡-u-n-s d-a-! ------------- ¡Buenos días!
Kā klājas? / Kā iet? ¿Q-- --l? ¿--- t--- ¿-u- t-l- --------- ¿Qué tal?
Vai Jūs esat no Eiropas? ¿V---e --s---)--e -u--pa? ¿----- (------ d- E------ ¿-i-n- (-s-e-) d- E-r-p-? ------------------------- ¿Viene (usted) de Europa?
Vai Jūs esat no Amerikas? ¿-ien--(us-ed- d---mér-c-? ¿----- (------ d- A------- ¿-i-n- (-s-e-) d- A-é-i-a- -------------------------- ¿Viene (usted) de América?
Vai Jūs esat no Āzijas? ¿Viene (usted--d- --ia? ¿----- (------ d- A---- ¿-i-n- (-s-e-) d- A-i-? ----------------------- ¿Viene (usted) de Asia?
Kurā viesnīcā Jūs dzīvojat? ¿-n-q-------ál (a-.---o--l--e-e---entra h-speda-o-/ ------st---? ¿-- q-- / c--- (---- h---- s- e-------- h-------- / --- (------- ¿-n q-é / c-á- (-m-) h-t-l s- e-c-e-t-a h-s-e-a-o / --a (-s-e-)- ---------------------------------------------------------------- ¿En qué / cuál (am.) hotel se encuentra hospedado / -da (usted)?
Cik ilgi Jūs jau esat šeit? ¿-------nt- ti--p- ha-e--a-- (-ste-) aq--? ¿--- c----- t----- h- e----- (------ a---- ¿-o- c-á-t- t-e-p- h- e-t-d- (-s-e-) a-u-? ------------------------------------------ ¿Por cuánto tiempo ha estado (usted) aquí?
Cik ilgi Jūs te paliksiet? ¿-or -u--to tiem-o p-rm-nec-rá -us-ed) a--í? ¿--- c----- t----- p---------- (------ a---- ¿-o- c-á-t- t-e-p- p-r-a-e-e-á (-s-e-) a-u-? -------------------------------------------- ¿Por cuánto tiempo permanecerá (usted) aquí?
Vai Jums šeit patīk? ¿Le--u-ta--q--? ¿-- g---- a---- ¿-e g-s-a a-u-? --------------- ¿Le gusta aquí?
Vai Jūs te pavadāt atvaļinājumu? ¿--tá u-ted a-u---e vac-------? ¿---- u---- a--- d- v---------- ¿-s-á u-t-d a-u- d- v-c-c-o-e-? ------------------------------- ¿Está usted aquí de vacaciones?
Apciemojiet mani! ¡--s---m- c--ndo qui--a! ¡-------- c----- q------ ¡-i-í-e-e c-a-d- q-i-r-! ------------------------ ¡Visíteme cuando quiera!
Te ir mana adrese. Aq-í -s----i----ec--ón. A--- e--- m- d--------- A-u- e-t- m- d-r-c-i-n- ----------------------- Aquí está mi dirección.
Vai mēs rīt redzēsimies? ¿-o--v-m-- m-ña--? ¿--- v---- m------ ¿-o- v-m-s m-ñ-n-? ------------------ ¿Nos vemos mañana?
Man ļoti žēl, bet man jau ir citi plāni. L- si-nto- -ero y--te--o otr---p-a--s. L- s------ p--- y- t---- o---- p------ L- s-e-t-, p-r- y- t-n-o o-r-s p-a-e-. -------------------------------------- Lo siento, pero ya tengo otros planes.
Atā! / Čau! ¡Ad-ó-! --¡C-ao! ¡------ / ¡----- ¡-d-ó-! / ¡-h-o- ---------------- ¡Adiós! / ¡Chao!
Uz redzēšanos! ¡Ad-ó-- /-¡--st- -a-v--ta! ¡------ / ¡----- l- v----- ¡-d-ó-! / ¡-a-t- l- v-s-a- -------------------------- ¡Adiós! / ¡Hasta la vista!
Uz drīzu redzēšanos! ¡-as-a---ont-! ¡----- p------ ¡-a-t- p-o-t-! -------------- ¡Hasta pronto!

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Alfabēti

Ar valodu palīdzību mēs varam saprast viens otru. Mēs stāstam citiem, ko mēs domājam vai jūtam. Kā arī rakstībai ir šāds pielietojums. Lielākajai daļai valodu ir rakstiska forma, vai rakstība. Rakstība sastāv no rakstu zīmēm. Šīs rakstu zīmes var būt atšķirīgas. Lielākā daļa rakstību sastāv no burtiem. Šie burti veido alfabētus. Alfabēts ir sakārtota grafisku simbolu kopa. Šīs zīmes ir savienotas un, balstoties uz noteiktiem nosacījumiem, veido vārdus. Katrai rakstu zīmei ir nostiprināta izruna. Vārds ‘alfabēts’ cēlies no grieķu valodas. Šajā valodā pirmie alfabēta burti bija alfa un beta. Cauri gadsimtiem ir pastāvējuši dažādi alfabēti. Cilvēki izmantoja rakstu zīmes vairāk nekā 3000 gadus atpakaļ. Agrāk, rakstu zīmes bija maģiski simboli. Tikai daži zināja to nozīmes. Vēlāk šīs zīmes zaudēja savu simbolisko raksturu. Šodien burtiem nav nekādas nozīmes. Tiem ir nozīme tikai tad, kad tie tiek savienoti ar citiem burtiem. Rakstu zīmēm, kā piemēram, kuras izmanto Ķīnā, ir cita funkcija. Tās atgādina zīmējumus un bieži vien attēlo to nozīmi. Kad mēs rakstām, mēs šifrējam savas domas. Mēs izmantojam rakstu zīmes, lai pierakstītu savas zināšanas. Mūsu smadzenes ir iemācījušās, kā atšifrēt alfabētu. Rakstu zīmes kļūst par vārdiem, vārdi kļūst par idejām. Šādā veidā teksts var saglabāties tūkstošiem gadu. Un vēl ar vien būt saprasts…