Sarunvārdnīca

lv Iepazīt   »   fi Tutustua

3 [trīs]

Iepazīt

Iepazīt

3 [kolme]

Tutustua

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu somu Spēlēt Vairāk
Sveiks! Sveika! Sveiki! H--! H--- H-i- ---- Hei! 0
Labdien! H--ä- päi--ä! H---- p------ H-v-ä p-i-ä-! ------------- Hyvää päivää! 0
Kā klājas? / Kā iet? M-t- kuu-u-? M--- k------ M-t- k-u-u-? ------------ Mitä kuuluu? 0
Vai Jūs esat no Eiropas? Tulet--ko t--E-roo-a--a? T-------- t- E---------- T-l-t-e-o t- E-r-o-a-t-? ------------------------ Tuletteko te Euroopasta? 0
Vai Jūs esat no Amerikas? Tul--tek- ---Ame-i-a-ta? T-------- t- A---------- T-l-t-e-o t- A-e-i-a-t-? ------------------------ Tuletteko te Amerikasta? 0
Vai Jūs esat no Āzijas? Tu--t-e-o -a-----a? T-------- A-------- T-l-t-e-o A-s-a-t-? ------------------- Tuletteko Aasiasta? 0
Kurā viesnīcā Jūs dzīvojat? Mi-s- -o----i--a-te -s-tte? M---- h--------- t- a------ M-s-ä h-t-l-i-s- t- a-u-t-? --------------------------- Missä hotellissa te asutte? 0
Cik ilgi Jūs jau esat šeit? K--nk- ka--n olet-e ol-e-- jo -ä-l--? K----- k---- o----- o----- j- t------ K-i-k- k-u-n o-e-t- o-l-e- j- t-ä-l-? ------------------------------------- Kuinka kauan olette olleet jo täällä? 0
Cik ilgi Jūs te paliksiet? Kuin-a ka-a----t--j-ät-e? K----- k------ t- j------ K-i-k- k-u-k-i t- j-ä-t-? ------------------------- Kuinka kauaksi te jäätte? 0
Vai Jums šeit patīk? Vi-hdytte-ö-tää--ä? V---------- t------ V-i-d-t-e-ö t-ä-l-? ------------------- Viihdyttekö täällä? 0
Vai Jūs te pavadāt atvaļinājumu? O---t--o--- -----la ---ll-? O------- t- l------ t------ O-e-t-k- t- l-m-l-a t-ä-l-? --------------------------- Oletteko te lomalla täällä? 0
Apciemojiet mani! T--k-a kä---än jo----! T----- k------ j------ T-l-a- k-y-ä-n j-s-u-! ---------------------- Tulkaa käymään joskus! 0
Te ir mana adrese. T-ssä -- oso-------. T---- o- o---------- T-s-ä o- o-o-t-e-n-. -------------------- Tässä on osoitteeni. 0
Vai mēs rīt redzēsimies? Näh-ä-----hu-me---?? N-------- h--------- N-h-ä-n-ö h-o-e-n-?- -------------------- Nähdäänkö huomenna?? 0
Man ļoti žēl, bet man jau ir citi plāni. Olen--aho--la-i, mi-------n--o -u-ta m-no-a. O--- p---------- m------ o- j- m---- m------ O-e- p-h-i-l-n-, m-n-l-a o- j- m-i-a m-n-j-. -------------------------------------------- Olen pahoillani, minulla on jo muita menoja. 0
Atā! / Čau! M-ikk-! M------ M-i-k-! ------- Moikka! 0
Uz redzēšanos! N-k-m-in! N-------- N-k-m-i-! --------- Näkemiin! 0
Uz drīzu redzēšanos! N-ke---n! N-------- N-k-m-i-! --------- Näkemiin! 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Alfabēti

Ar valodu palīdzību mēs varam saprast viens otru. Mēs stāstam citiem, ko mēs domājam vai jūtam. Kā arī rakstībai ir šāds pielietojums. Lielākajai daļai valodu ir rakstiska forma, vai rakstība. Rakstība sastāv no rakstu zīmēm. Šīs rakstu zīmes var būt atšķirīgas. Lielākā daļa rakstību sastāv no burtiem. Šie burti veido alfabētus. Alfabēts ir sakārtota grafisku simbolu kopa. Šīs zīmes ir savienotas un, balstoties uz noteiktiem nosacījumiem, veido vārdus. Katrai rakstu zīmei ir nostiprināta izruna. Vārds ‘alfabēts’ cēlies no grieķu valodas. Šajā valodā pirmie alfabēta burti bija alfa un beta. Cauri gadsimtiem ir pastāvējuši dažādi alfabēti. Cilvēki izmantoja rakstu zīmes vairāk nekā 3000 gadus atpakaļ. Agrāk, rakstu zīmes bija maģiski simboli. Tikai daži zināja to nozīmes. Vēlāk šīs zīmes zaudēja savu simbolisko raksturu. Šodien burtiem nav nekādas nozīmes. Tiem ir nozīme tikai tad, kad tie tiek savienoti ar citiem burtiem. Rakstu zīmēm, kā piemēram, kuras izmanto Ķīnā, ir cita funkcija. Tās atgādina zīmējumus un bieži vien attēlo to nozīmi. Kad mēs rakstām, mēs šifrējam savas domas. Mēs izmantojam rakstu zīmes, lai pierakstītu savas zināšanas. Mūsu smadzenes ir iemācījušās, kā atšifrēt alfabētu. Rakstu zīmes kļūst par vārdiem, vārdi kļūst par idejām. Šādā veidā teksts var saglabāties tūkstošiem gadu. Un vēl ar vien būt saprasts…