Sarunvārdnīca

lv Iepazīt   »   he ‫היכרות‬

3 [trīs]

Iepazīt

Iepazīt

‫3 [שלוש]‬

3 [shalosh]

‫היכרות‬

[heykerut]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu ivrits Spēlēt Vairāk
Sveiks! Sveika! Sveiki! ‫--ו-!‬ ‫------ ‫-ל-ם-‬ ------- ‫שלום!‬ 0
s--lo-! s------ s-a-o-! ------- shalom!
Labdien! ‫-לום-‬ ‫------ ‫-ל-ם-‬ ------- ‫שלום!‬ 0
s-alo-! s------ s-a-o-! ------- shalom!
Kā klājas? / Kā iet? ‫-ה-נשמ-?‬ ‫-- נ----- ‫-ה נ-מ-?- ---------- ‫מה נשמע?‬ 0
mah n-----? m-- n------ m-h n-s-m-? ----------- mah nishma?
Vai Jūs esat no Eiropas? ‫-- -----איר-פה-‬ ‫-- / ה מ-------- ‫-ת / ה מ-י-ו-ה-‬ ----------------- ‫את / ה מאירופה?‬ 0
a-----t-me---u-o--h? a------ m----------- a-a-/-t m-'-y-r-p-h- -------------------- atah/at me'eyuropah?
Vai Jūs esat no Amerikas? ‫את - ה -אמ--ק--‬ ‫-- / ה מ-------- ‫-ת / ה מ-מ-י-ה-‬ ----------------- ‫את / ה מאמריקה?‬ 0
atah/-t-m---m----a-? a------ m----------- a-a-/-t m-'-m-r-q-h- -------------------- atah/at me'ameriqah?
Vai Jūs esat no Āzijas? ‫-ת-- - מ---ה-‬ ‫-- / ה מ------ ‫-ת / ה מ-ס-ה-‬ --------------- ‫את / ה מאסיה?‬ 0
at--/-t--e-a---h? a------ m-------- a-a-/-t m-'-s-a-? ----------------- atah/at me'asiah?
Kurā viesnīcā Jūs dzīvojat? ‫באי-- מל----ת /-ה----ו-- / --‬ ‫----- מ--- א- / ה מ----- / ת-- ‫-א-ז- מ-ו- א- / ה מ-ג-ר- / ת-‬ ------------------------------- ‫באיזה מלון את / ה מתגורר / ת?‬ 0
ve'-yze- ----n----h mitg-r--? v------- m---- a--- m-------- v-'-y-e- m-l-n a-a- m-t-o-e-? ----------------------------- ve'eyzeh malon atah mitgorer?
Cik ilgi Jūs jau esat šeit? ‫כ----מ- -ת / --כ------?‬ ‫--- ז-- א- / ה כ-- כ---- ‫-מ- ז-ן א- / ה כ-ר כ-ן-‬ ------------------------- ‫כמה זמן את / ה כבר כאן?‬ 0
kama--zman at/-ta--kvar k---? k---- z--- a------ k--- k---- k-m-h z-a- a-/-t-h k-a- k-'-? ----------------------------- kamah zman at/atah kvar ka'n?
Cik ilgi Jūs te paliksiet? ‫-מה ----תי--ר?‬ ‫--- ז-- ת------ ‫-מ- ז-ן ת-ש-ר-‬ ---------------- ‫כמה זמן תישאר?‬ 0
k-mah ---n-t---'-r? k---- z--- t------- k-m-h z-a- t-s-'-r- ------------------- kamah zman tiss'er?
Vai Jums šeit patīk? ‫-אם--מ--ם-מוצ---ן ב-------- --י-י-ך-‬ ‫--- ה---- מ--- ח- ב------ / ב-------- ‫-א- ה-ק-ם מ-צ- ח- ב-י-י-? / ב-י-י-ך-‬ -------------------------------------- ‫האם המקום מוצא חן בעיניך? / בעינייך?‬ 0
ha'-m ham-q-- m-ts- xe--b-'i-e--h-?/be--y-a-kh? h---- h------ m---- x-- b---------------------- h-'-m h-m-q-m m-t-e x-n b-'-n-y-h-?-b-'-y-a-k-? ----------------------------------------------- ha'im hamaqom motse xen be'ineykha?/be'eynaikh?
Vai Jūs te pavadāt atvaļinājumu? ‫ה-ם ---/----ח-פש-?‬ ‫--- א- / ה ב------- ‫-א- א- / ה ב-ו-ש-?- -------------------- ‫האם את / ה בחופשה?‬ 0
ha'i--a-ah-at -exo---ah? h---- a------ b--------- h-'-m a-a-/-t b-x-f-h-h- ------------------------ ha'im atah/at bexofshah?
Apciemojiet mani! ‫ב---- ----ק--או-י-‬ ‫--- / י ל--- א----- ‫-ו- / י ל-ק- א-ת-!- -------------------- ‫בוא / י לבקר אותי!‬ 0
bo-b-'--l---qe-----! b------ l------ o--- b-/-o-y l-v-q-r o-i- -------------------- bo/bo'y l'vaqer oti!
Te ir mana adrese. ‫ז- ---ובת-שלי.‬ ‫-- ה----- ש---- ‫-ו ה-ת-ב- ש-י-‬ ---------------- ‫זו הכתובת שלי.‬ 0
zu----to-e- ss--i. z- h------- s----- z- h-k-o-e- s-e-i- ------------------ zu haktovet sseli.
Vai mēs rīt redzēsimies? ‫נ--א--מ-ר-‬ ‫----- מ---- ‫-ת-א- מ-ר-‬ ------------ ‫נתראה מחר?‬ 0
n--r---- m---r? n------- m----- n-t-a-e- m-x-r- --------------- nitra'eh maxar?
Man ļoti žēl, bet man jau ir citi plāni. ‫-ני---טער-- -,--- -------יות אח---.‬ ‫--- מ---- / ת- י- ל- ת------ א------ ‫-נ- מ-ט-ר / ת- י- ל- ת-כ-י-ת א-ר-ת-‬ ------------------------------------- ‫אני מצטער / ת, יש לי תוכניות אחרות.‬ 0
a-i-m---t-'e--m--st-'-ret-----h -----k--io---xe--t. a-- m--------------------- y--- l- t------- a------ a-i m-t-t-'-r-m-t-t-'-r-t- y-s- l- t-k-n-o- a-e-o-. --------------------------------------------------- ani mitsta'er/mitsta'eret, yesh li tokhniot axerot.
Atā! / Čau! ‫-לו-.‬ ‫------ ‫-ל-ם-‬ ------- ‫שלום.‬ 0
sha---. s------ s-a-o-. ------- shalom.
Uz redzēšanos! ‫-ה----ת-‬ ‫--------- ‫-ה-ר-ו-.- ---------- ‫להתראות.‬ 0
le----a'o-. l---------- l-h-t-a-o-. ----------- lehitra'ot.
Uz drīzu redzēšanos! ‫נתר-ה-בק-וב-‬ ‫----- ב------ ‫-ת-א- ב-ר-ב-‬ -------------- ‫נתראה בקרוב!‬ 0
n-tr-'-- b-qa---! n------- b------- n-t-a-e- b-q-r-v- ----------------- nitra'eh beqarov!

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Alfabēti

Ar valodu palīdzību mēs varam saprast viens otru. Mēs stāstam citiem, ko mēs domājam vai jūtam. Kā arī rakstībai ir šāds pielietojums. Lielākajai daļai valodu ir rakstiska forma, vai rakstība. Rakstība sastāv no rakstu zīmēm. Šīs rakstu zīmes var būt atšķirīgas. Lielākā daļa rakstību sastāv no burtiem. Šie burti veido alfabētus. Alfabēts ir sakārtota grafisku simbolu kopa. Šīs zīmes ir savienotas un, balstoties uz noteiktiem nosacījumiem, veido vārdus. Katrai rakstu zīmei ir nostiprināta izruna. Vārds ‘alfabēts’ cēlies no grieķu valodas. Šajā valodā pirmie alfabēta burti bija alfa un beta. Cauri gadsimtiem ir pastāvējuši dažādi alfabēti. Cilvēki izmantoja rakstu zīmes vairāk nekā 3000 gadus atpakaļ. Agrāk, rakstu zīmes bija maģiski simboli. Tikai daži zināja to nozīmes. Vēlāk šīs zīmes zaudēja savu simbolisko raksturu. Šodien burtiem nav nekādas nozīmes. Tiem ir nozīme tikai tad, kad tie tiek savienoti ar citiem burtiem. Rakstu zīmēm, kā piemēram, kuras izmanto Ķīnā, ir cita funkcija. Tās atgādina zīmējumus un bieži vien attēlo to nozīmi. Kad mēs rakstām, mēs šifrējam savas domas. Mēs izmantojam rakstu zīmes, lai pierakstītu savas zināšanas. Mūsu smadzenes ir iemācījušās, kā atšifrēt alfabētu. Rakstu zīmes kļūst par vārdiem, vārdi kļūst par idejām. Šādā veidā teksts var saglabāties tūkstošiem gadu. Un vēl ar vien būt saprasts…