Sarunvārdnīca

lv Iepazīt   »   ka გაცნობა

3 [trīs]

Iepazīt

Iepazīt

3 [სამი]

3 [sami]

გაცნობა

[gatsnoba]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu gruzīnu Spēlēt Vairāk
Sveiks! Sveika! Sveiki! გამ-რჯ-ბა! გ--------- გ-მ-რ-ო-ა- ---------- გამარჯობა! 0
gamarj-b-! g--------- g-m-r-o-a- ---------- gamarjoba!
Labdien! გამა----ა! გ--------- გ-მ-რ-ო-ა- ---------- გამარჯობა! 0
ga-arjo--! g--------- g-m-r-o-a- ---------- gamarjoba!
Kā klājas? / Kā iet? როგ---ხ--? რ---- ხ--- რ-გ-რ ხ-რ- ---------- როგორ ხარ? 0
r---r ----? r---- k---- r-g-r k-a-? ----------- rogor khar?
Vai Jūs esat no Eiropas? ევრ--ელ--ხა--? ე------- ხ---- ე-რ-პ-ლ- ხ-რ-? -------------- ევროპელი ხართ? 0
e-r--'--i -h--t? e-------- k----- e-r-p-e-i k-a-t- ---------------- evrop'eli khart?
Vai Jūs esat no Amerikas? ა-ერიკე-- ---თ? ა-------- ხ---- ა-ე-ი-ე-ი ხ-რ-? --------------- ამერიკელი ხართ? 0
am-rik'--- kha--? a--------- k----- a-e-i-'-l- k-a-t- ----------------- amerik'eli khart?
Vai Jūs esat no Āzijas? ა--ელი -ა--? ა----- ხ---- ა-ი-ლ- ხ-რ-? ------------ აზიელი ხართ? 0
azi-l- kha--? a----- k----- a-i-l- k-a-t- ------------- azieli khart?
Kurā viesnīcā Jūs dzīvojat? რო--ლ -ა---მ--შ--ცხო-----? რ---- ს--------- ც-------- რ-მ-ლ ს-ს-უ-რ-შ- ც-ო-რ-ბ-? -------------------------- რომელ სასტუმროში ცხოვრობთ? 0
r-me- sas-'-----hi -s-hov--bt? r---- s----------- t---------- r-m-l s-s-'-m-o-h- t-k-o-r-b-? ------------------------------ romel sast'umroshi tskhovrobt?
Cik ilgi Jūs jau esat šeit? რამდე-- ხან-ა რაც--ქ--ა--? რ------ ხ---- რ-- ა- ხ---- რ-მ-ე-ი ხ-ნ-ა რ-ც ა- ხ-რ-? -------------------------- რამდენი ხანია რაც აქ ხართ? 0
r--d--i--h------at---k kha-t? r------ k----- r--- a- k----- r-m-e-i k-a-i- r-t- a- k-a-t- ----------------------------- ramdeni khania rats ak khart?
Cik ilgi Jūs te paliksiet? რ-მ---- ხ-------ბ-თ? რ------ ხ--- რ------ რ-მ-ე-ი ხ-ი- რ-ე-ი-? -------------------- რამდენი ხნით რჩებით? 0
r-m-eni-kh-it r--e---? r------ k---- r------- r-m-e-i k-n-t r-h-b-t- ---------------------- ramdeni khnit rchebit?
Vai Jums šeit patīk? მ-გწონ- აქ? მ------ ა-- მ-გ-ო-თ ა-? ----------- მოგწონთ აქ? 0
m---s'o-t -k? m-------- a-- m-g-s-o-t a-? ------------- mogts'ont ak?
Vai Jūs te pavadāt atvaļinājumu? ა---ვე---ებ--გ--ვ-? ა- შ-------- გ----- ა- შ-ე-უ-ე-ა გ-ქ-თ- ------------------- აქ შვებულება გაქვთ? 0
ak-shv-b--e-a-g-kvt? a- s--------- g----- a- s-v-b-l-b- g-k-t- -------------------- ak shvebuleba gakvt?
Apciemojiet mani! მე------- რო--რ-ე! მ-------- რ------- მ-ს-უ-რ-თ რ-გ-რ-ე- ------------------ მესტუმრეთ როგორმე! 0
mest'u-r----o-or--! m--------- r------- m-s-'-m-e- r-g-r-e- ------------------- mest'umret rogorme!
Te ir mana adrese. ეს ---ი მ--ამ-----. ე- ჩ--- მ---------- ე- ჩ-მ- მ-ს-მ-რ-ი-. ------------------- ეს ჩემი მისამართია. 0
e---he-i misa-arti-. e- c---- m---------- e- c-e-i m-s-m-r-i-. -------------------- es chemi misamartia.
Vai mēs rīt redzēsimies? ხ-ალ შ-ვ-ვდებით? ხ--- შ---------- ხ-ა- შ-ვ-ვ-ე-ი-? ---------------- ხვალ შევხვდებით? 0
kh-al----vkhv-eb-t? k---- s------------ k-v-l s-e-k-v-e-i-? ------------------- khval shevkhvdebit?
Man ļoti žēl, bet man jau ir citi plāni. ვწუხ--რ---ა-რ-მ უ-ვ------ე-მ- რ-ღ-ც. ვ------- მ----- უ--- დ------- რ----- ვ-უ-ვ-რ- მ-გ-ა- უ-ვ- დ-ვ-ე-მ- რ-ღ-ც- ------------------------------------ ვწუხვარ, მაგრამ უკვე დავგეგმე რაღაც. 0
vts--kh-a-, ma-r-m uk'---dav----- r---ats. v---------- m----- u---- d------- r------- v-s-u-h-a-, m-g-a- u-'-e d-v-e-m- r-g-a-s- ------------------------------------------ vts'ukhvar, magram uk've davgegme raghats.
Atā! / Čau! კარგ-დ! კ------ კ-რ-ა-! ------- კარგად! 0
k'-r---! k------- k-a-g-d- -------- k'argad!
Uz redzēšanos! ნა--ამდის! ნ--------- ნ-ხ-ა-დ-ს- ---------- ნახვამდის! 0
n-k-vam---! n---------- n-k-v-m-i-! ----------- nakhvamdis!
Uz drīzu redzēšanos! დ--ებ-თ! დ------- დ-ო-ბ-თ- -------- დროებით! 0
d-o--it! d------- d-o-b-t- -------- droebit!

Alfabēti

Ar valodu palīdzību mēs varam saprast viens otru. Mēs stāstam citiem, ko mēs domājam vai jūtam. Kā arī rakstībai ir šāds pielietojums. Lielākajai daļai valodu ir rakstiska forma, vai rakstība. Rakstība sastāv no rakstu zīmēm. Šīs rakstu zīmes var būt atšķirīgas. Lielākā daļa rakstību sastāv no burtiem. Šie burti veido alfabētus. Alfabēts ir sakārtota grafisku simbolu kopa. Šīs zīmes ir savienotas un, balstoties uz noteiktiem nosacījumiem, veido vārdus. Katrai rakstu zīmei ir nostiprināta izruna. Vārds ‘alfabēts’ cēlies no grieķu valodas. Šajā valodā pirmie alfabēta burti bija alfa un beta. Cauri gadsimtiem ir pastāvējuši dažādi alfabēti. Cilvēki izmantoja rakstu zīmes vairāk nekā 3000 gadus atpakaļ. Agrāk, rakstu zīmes bija maģiski simboli. Tikai daži zināja to nozīmes. Vēlāk šīs zīmes zaudēja savu simbolisko raksturu. Šodien burtiem nav nekādas nozīmes. Tiem ir nozīme tikai tad, kad tie tiek savienoti ar citiem burtiem. Rakstu zīmēm, kā piemēram, kuras izmanto Ķīnā, ir cita funkcija. Tās atgādina zīmējumus un bieži vien attēlo to nozīmi. Kad mēs rakstām, mēs šifrējam savas domas. Mēs izmantojam rakstu zīmes, lai pierakstītu savas zināšanas. Mūsu smadzenes ir iemācījušās, kā atšifrēt alfabētu. Rakstu zīmes kļūst par vārdiem, vārdi kļūst par idejām. Šādā veidā teksts var saglabāties tūkstošiem gadu. Un vēl ar vien būt saprasts…