Sarunvārdnīca

lv Iepazīt   »   mk Запознавање

3 [trīs]

Iepazīt

Iepazīt

3 [три]

3 [tri]

Запознавање

[Zapoznavaњye]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu maķedoniešu Spēlēt Vairāk
Sveiks! Sveika! Sveiki! Зд---о! З------ З-р-в-! ------- Здраво! 0
Z---v-! Z------ Z-r-v-! ------- Zdravo!
Labdien! Доба----н! Д---- д--- Д-б-р д-н- ---------- Добар ден! 0
D-bar--y-n! D---- d---- D-b-r d-e-! ----------- Dobar dyen!
Kā klājas? / Kā iet? Ка-о си? К--- с-- К-к- с-? -------- Како си? 0
Ka-o si? K--- s-- K-k- s-? -------- Kako si?
Vai Jūs esat no Eiropas? Д--ѓате -и--- --ропа? Д------ л- о- Е------ Д-а-а-е л- о- Е-р-п-? --------------------- Доаѓате ли од Европа? 0
Do-----e--i--d -evropa? D------- l- o- Y------- D-a-a-y- l- o- Y-v-o-a- ----------------------- Doaѓatye li od Yevropa?
Vai Jūs esat no Amerikas? До-ѓа-- ли-о- --ери--? Д------ л- о- А------- Д-а-а-е л- о- А-е-и-а- ---------------------- Доаѓате ли од Америка? 0
Do-ѓ-t-e -- o--A-ye-ik-? D------- l- o- A-------- D-a-a-y- l- o- A-y-r-k-? ------------------------ Doaѓatye li od Amyerika?
Vai Jūs esat no Āzijas? До-ѓате -и -- А--ја? Д------ л- о- А----- Д-а-а-е л- о- А-и-а- -------------------- Доаѓате ли од Азија? 0
Doaѓ-t-- l-----A--ј-? D------- l- o- A----- D-a-a-y- l- o- A-i-a- --------------------- Doaѓatye li od Aziјa?
Kurā viesnīcā Jūs dzīvojat? Во-к-- хо-ел ж----те? В- к-- х---- ж------- В- к-ј х-т-л ж-в-е-е- --------------------- Во кој хотел живеете? 0
V---oј --o---l ---ye-et-e? V- k-- k------ ʐ---------- V- k-ј k-o-y-l ʐ-v-e-e-y-? -------------------------- Vo koј khotyel ʐivyeyetye?
Cik ilgi Jūs jau esat šeit? Ко--- д------те ---е --д-? К---- д---- с-- в--- о---- К-л-у д-л-о с-е в-ќ- о-д-? -------------------------- Колку долго сте веќе овде? 0
Ko--o- dolgu- -t-e -yek-y-----y-? K----- d----- s--- v------ o----- K-l-o- d-l-u- s-y- v-e-j-e o-d-e- --------------------------------- Kolkoo dolguo stye vyekjye ovdye?
Cik ilgi Jūs te paliksiet? Колку-д--го -----у----? К---- д---- о---------- К-л-у д-л-о о-т-н-в-т-? ----------------------- Колку долго останувате? 0
Kol-oo-d---uo ost-noova-y-? K----- d----- o------------ K-l-o- d-l-u- o-t-n-o-a-y-? --------------------------- Kolkoo dolguo ostanoovatye?
Vai Jums šeit patīk? Ви -- -о-аѓа -и---д-? В- с- д----- л- о---- В- с- д-п-ѓ- л- о-д-? --------------------- Ви се допаѓа ли овде? 0
V---y----p-ѓa--i ---ye? V- s-- d----- l- o----- V- s-e d-p-ѓ- l- o-d-e- ----------------------- Vi sye dopaѓa li ovdye?
Vai Jūs te pavadāt atvaļinājumu? Да-и-с-- о--- -- ----р? Д--- с-- о--- н- о----- Д-л- с-е о-д- н- о-м-р- ----------------------- Дали сте овде на одмор? 0
D----st-e ovd-e na-o----? D--- s--- o---- n- o----- D-l- s-y- o-d-e n- o-m-r- ------------------------- Dali stye ovdye na odmor?
Apciemojiet mani! Посет--е-ме! П------- м-- П-с-т-т- м-! ------------ Посетете ме! 0
P-s---yet-----e! P---------- m--- P-s-e-y-t-e m-e- ---------------- Posyetyetye mye!
Te ir mana adrese. Е-- ја--ој--а а----а. Е-- ј- м----- а------ Е-е ј- м-ј-т- а-р-с-. --------------------- Еве ја мојата адреса. 0
Yev-e--- -o--ta -d-----. Y---- ј- m----- a------- Y-v-e ј- m-ј-t- a-r-e-a- ------------------------ Yevye јa moјata adryesa.
Vai mēs rīt redzēsimies? Ќе-се---диме----у--е? Ќ- с- в----- л- у---- Ќ- с- в-д-м- л- у-р-? --------------------- Ќе се видиме ли утре? 0
K-y--s-e v-dim-- li o-t-y-? K--- s-- v------ l- o------ K-y- s-e v-d-m-e l- o-t-y-? --------------------------- Kjye sye vidimye li ootrye?
Man ļoti žēl, bet man jau ir citi plāni. Жал м- е,-има--в-ќ--неш-о испла--ра--. Ж-- м- е- и--- в--- н---- и----------- Ж-л м- е- и-а- в-ќ- н-ш-о и-п-а-и-а-о- -------------------------------------- Жал ми е, имам веќе нешто испланирано. 0
ʐal-mi-ye,----m v----y--n-e-ht- is--a--r-no. ʐ-- m- y-- i--- v------ n------ i----------- ʐ-l m- y-, i-a- v-e-j-e n-e-h-o i-p-a-i-a-o- -------------------------------------------- ʐal mi ye, imam vyekjye nyeshto isplanirano.
Atā! / Čau! Ча-! Ч--- Ч-о- ---- Чао! 0
C--o! C---- C-a-! ----- Chao!
Uz redzēšanos! Довидувањ-! Д---------- Д-в-д-в-њ-! ----------- Довидување! 0
Dov----vaњye! D------------ D-v-d-o-a-y-! ------------- Dovidoovaњye!
Uz drīzu redzēšanos! До на--оро! Д- н------- Д- н-с-о-о- ----------- До наскоро! 0
Do--a--oro! D- n------- D- n-s-o-o- ----------- Do naskoro!

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Alfabēti

Ar valodu palīdzību mēs varam saprast viens otru. Mēs stāstam citiem, ko mēs domājam vai jūtam. Kā arī rakstībai ir šāds pielietojums. Lielākajai daļai valodu ir rakstiska forma, vai rakstība. Rakstība sastāv no rakstu zīmēm. Šīs rakstu zīmes var būt atšķirīgas. Lielākā daļa rakstību sastāv no burtiem. Šie burti veido alfabētus. Alfabēts ir sakārtota grafisku simbolu kopa. Šīs zīmes ir savienotas un, balstoties uz noteiktiem nosacījumiem, veido vārdus. Katrai rakstu zīmei ir nostiprināta izruna. Vārds ‘alfabēts’ cēlies no grieķu valodas. Šajā valodā pirmie alfabēta burti bija alfa un beta. Cauri gadsimtiem ir pastāvējuši dažādi alfabēti. Cilvēki izmantoja rakstu zīmes vairāk nekā 3000 gadus atpakaļ. Agrāk, rakstu zīmes bija maģiski simboli. Tikai daži zināja to nozīmes. Vēlāk šīs zīmes zaudēja savu simbolisko raksturu. Šodien burtiem nav nekādas nozīmes. Tiem ir nozīme tikai tad, kad tie tiek savienoti ar citiem burtiem. Rakstu zīmēm, kā piemēram, kuras izmanto Ķīnā, ir cita funkcija. Tās atgādina zīmējumus un bieži vien attēlo to nozīmi. Kad mēs rakstām, mēs šifrējam savas domas. Mēs izmantojam rakstu zīmes, lai pierakstītu savas zināšanas. Mūsu smadzenes ir iemācījušās, kā atšifrēt alfabētu. Rakstu zīmes kļūst par vārdiem, vārdi kļūst par idejām. Šādā veidā teksts var saglabāties tūkstošiem gadu. Un vēl ar vien būt saprasts…