Sarunvārdnīca

lv Iepazīt   »   tr Tanımak, öğrenmek, anlamak

3 [trīs]

Iepazīt

Iepazīt

3 [üç]

Tanımak, öğrenmek, anlamak

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu turku Spēlēt Vairāk
Sveiks! Sveika! Sveiki! M----ba! M------- M-r-a-a- -------- Merhaba! 0
Labdien! İ-i gün---! - Mer-ab-! İ-- g------ / M------- İ-i g-n-e-! / M-r-a-a- ---------------------- İyi günler! / Merhaba! 0
Kā klājas? / Kā iet? Nasıl--n? N-------- N-s-l-ı-? --------- Nasılsın? 0
Vai Jūs esat no Eiropas? Avr-pa’d-n mı-geli-o-su-u-? A--------- m- g------------ A-r-p-’-a- m- g-l-y-r-u-u-? --------------------------- Avrupa’dan mı geliyorsunuz? 0
Vai Jūs esat no Amerikas? Am-----’--n mı --li----u-uz? A---------- m- g------------ A-e-i-a-d-n m- g-l-y-r-u-u-? ---------------------------- Amerika’dan mı geliyorsunuz? 0
Vai Jūs esat no Āzijas? Asya’-an--ı -e---o-s---z? A------- m- g------------ A-y-’-a- m- g-l-y-r-u-u-? ------------------------- Asya’dan mı geliyorsunuz? 0
Kurā viesnīcā Jūs dzīvojat? Ha----o-e--- -a---or---uz? H---- o----- k------------ H-n-i o-e-d- k-l-y-r-u-u-? -------------------------- Hangi otelde kalıyorsunuz? 0
Cik ilgi Jūs jau esat šeit? N- k---- za--ndır -u-ada---ı-? N- k---- z------- b----------- N- k-d-r z-m-n-ı- b-r-d-s-n-z- ------------------------------ Ne kadar zamandır buradasınız? 0
Cik ilgi Jūs te paliksiet? Ne ka-ar--a-a---sını-? N- k---- k------------ N- k-d-r k-l-c-k-ı-ı-? ---------------------- Ne kadar kalacaksınız? 0
Vai Jums šeit patīk? Bu--y--b-ğen--or -u-u-uz? B----- b-------- m------- B-r-y- b-ğ-n-y-r m-s-n-z- ------------------------- Burayı beğeniyor musunuz? 0
Vai Jūs te pavadāt atvaļinājumu? Bur--a-tatil----ya---o-s--u-? B----- t---- m- y------------ B-r-d- t-t-l m- y-p-y-r-u-u-? ----------------------------- Burada tatil mı yapıyorsunuz? 0
Apciemojiet mani! Be-- -i-ar-t---i---! B--- z------ e------ B-n- z-y-r-t e-i-i-! -------------------- Beni ziyaret ediniz! 0
Te ir mana adrese. A---s-- -----. A------ b----- A-r-s-m b-r-a- -------------- Adresim burda. 0
Vai mēs rīt redzēsimies? Y-r-n-gör-şe--- m-y--? Y---- g-------- m----- Y-r-n g-r-ş-c-k m-y-z- ---------------------- Yarın görüşecek miyiz? 0
Man ļoti žēl, bet man jau ir citi plāni. Üz-ün--,-şi------ --ş-------p-a--m--a-. Ü------- ş------- b---- b-- p----- v--- Ü-g-n-m- ş-m-i-e- b-ş-a b-r p-a-ı- v-r- --------------------------------------- Üzgünüm, şimdiden başka bir planım var. 0
Atā! / Čau! Ho--a--a-! H---- k--- H-ş-a k-l- ---------- Hoşça kal! 0
Uz redzēšanos! Görü-mek--zere! G------- ü----- G-r-ş-e- ü-e-e- --------------- Görüşmek üzere! 0
Uz drīzu redzēšanos! Y-kı-da--ö-üşm-k -zer-! Y------ g------- ü----- Y-k-n-a g-r-ş-e- ü-e-e- ----------------------- Yakında görüşmek üzere! 0

Alfabēti

Ar valodu palīdzību mēs varam saprast viens otru. Mēs stāstam citiem, ko mēs domājam vai jūtam. Kā arī rakstībai ir šāds pielietojums. Lielākajai daļai valodu ir rakstiska forma, vai rakstība. Rakstība sastāv no rakstu zīmēm. Šīs rakstu zīmes var būt atšķirīgas. Lielākā daļa rakstību sastāv no burtiem. Šie burti veido alfabētus. Alfabēts ir sakārtota grafisku simbolu kopa. Šīs zīmes ir savienotas un, balstoties uz noteiktiem nosacījumiem, veido vārdus. Katrai rakstu zīmei ir nostiprināta izruna. Vārds ‘alfabēts’ cēlies no grieķu valodas. Šajā valodā pirmie alfabēta burti bija alfa un beta. Cauri gadsimtiem ir pastāvējuši dažādi alfabēti. Cilvēki izmantoja rakstu zīmes vairāk nekā 3000 gadus atpakaļ. Agrāk, rakstu zīmes bija maģiski simboli. Tikai daži zināja to nozīmes. Vēlāk šīs zīmes zaudēja savu simbolisko raksturu. Šodien burtiem nav nekādas nozīmes. Tiem ir nozīme tikai tad, kad tie tiek savienoti ar citiem burtiem. Rakstu zīmēm, kā piemēram, kuras izmanto Ķīnā, ir cita funkcija. Tās atgādina zīmējumus un bieži vien attēlo to nozīmi. Kad mēs rakstām, mēs šifrējam savas domas. Mēs izmantojam rakstu zīmes, lai pierakstītu savas zināšanas. Mūsu smadzenes ir iemācījušās, kā atšifrēt alfabētu. Rakstu zīmes kļūst par vārdiem, vārdi kļūst par idejām. Šādā veidā teksts var saglabāties tūkstošiem gadu. Un vēl ar vien būt saprasts…