Sarunvārdnīca

lv Iepazīt   »   zh 认识,相识

3 [trīs]

Iepazīt

Iepazīt

3[三]

3 [Sān]

认识,相识

[rènshí, xiāngshí]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu ķīniešu (vienkāršotā) Spēlēt Vairāk
Sveiks! Sveika! Sveiki! 你好--喂 ! 你- /- ! 你- /- ! ------- 你好 /喂 ! 0
n---ǎ-/-wèi! n- h--- w--- n- h-o- w-i- ------------ nǐ hǎo/ wèi!
Labdien! 你好-! 你- ! 你- ! ---- 你好 ! 0
N---ǎo! N- h--- N- h-o- ------- Nǐ hǎo!
Kā klājas? / Kā iet? 你 -----最- -么 - ? 你 好 吗 /-- 怎- 样 ? 你 好 吗 /-近 怎- 样 ? ---------------- 你 好 吗 /最近 怎么 样 ? 0
N--hǎo ma/ -uì-----ě-me-yàng? N- h-- m-- z----- z---- y---- N- h-o m-/ z-ì-ì- z-n-e y-n-? ----------------------------- Nǐ hǎo ma/ zuìjìn zěnme yàng?
Vai Jūs esat no Eiropas? 您 来- 欧洲-- ? 您 来- 欧- 吗 ? 您 来- 欧- 吗 ? ----------- 您 来自 欧洲 吗 ? 0
Ní--l--z- --z--- m-? N-- l---- ō----- m-- N-n l-i-ì ō-z-ō- m-? -------------------- Nín láizì ōuzhōu ma?
Vai Jūs esat no Amerikas? 您 ---美- 吗 ? 您 来- 美- 吗 ? 您 来- 美- 吗 ? ----------- 您 来自 美国 吗 ? 0
Nín-láiz- měigu- m-? N-- l---- m----- m-- N-n l-i-ì m-i-u- m-? -------------------- Nín láizì měiguó ma?
Vai Jūs esat no Āzijas? 您-来- 亚洲 吗-? 您 来- 亚- 吗 ? 您 来- 亚- 吗 ? ----------- 您 来自 亚洲 吗 ? 0
N-n-----ì -à---- ma? N-- l---- y----- m-- N-n l-i-ì y-z-ō- m-? -------------------- Nín láizì yàzhōu ma?
Kurā viesnīcā Jūs dzīvojat? 您 住----- 宾馆 ? 您 住- 哪-- 宾- ? 您 住- 哪-个 宾- ? ------------- 您 住在 哪一个 宾馆 ? 0
Ní- --ù z----ǎ-y-g----n----? N-- z-- z-- n- y--- b------- N-n z-ù z-i n- y-g- b-n-u-n- ---------------------------- Nín zhù zài nǎ yīgè bīnguǎn?
Cik ilgi Jūs jau esat šeit? 您 - -里 ---多久 --? 您 在 这- 已- 多- 了 ? 您 在 这- 已- 多- 了 ? ---------------- 您 在 这里 已经 多久 了 ? 0
N-- zà- zhè-- y--īng -u----le? N-- z-- z---- y----- d-------- N-n z-i z-è-ǐ y-j-n- d-ō-i-l-? ------------------------------ Nín zài zhèlǐ yǐjīng duōjiǔle?
Cik ilgi Jūs te paliksiet? 您 - 停- 多--? 您 要 停- 多- ? 您 要 停- 多- ? ----------- 您 要 停留 多久 ? 0
Nín yào--íngli--du-ji-? N-- y-- t------ d------ N-n y-o t-n-l-ú d-ō-i-? ----------------------- Nín yào tíngliú duōjiǔ?
Vai Jums šeit patīk? 您 喜欢--里-吗-? 您 喜- 这- 吗 ? 您 喜- 这- 吗 ? ----------- 您 喜欢 这里 吗 ? 0
Ní- --h-ān ---l- m-? N-- x----- z---- m-- N-n x-h-ā- z-è-ǐ m-? -------------------- Nín xǐhuān zhèlǐ ma?
Vai Jūs te pavadāt atvaļinājumu? 您 ---里-度假 --? 您 在 这- 度- 吗 ? 您 在 这- 度- 吗 ? ------------- 您 在 这里 度假 吗 ? 0
Ní--z-i -hèlǐ d-jià ma? N-- z-- z---- d---- m-- N-n z-i z-è-ǐ d-j-à m-? ----------------------- Nín zài zhèlǐ dùjià ma?
Apciemojiet mani! 欢----- -这儿-- ! 欢- 您 到 我-- 来 ! 欢- 您 到 我-儿 来 ! -------------- 欢迎 您 到 我这儿 来 ! 0
H-āny-n- n-- -à-----z-è-e-----! H------- n-- d-- w- z----- l--- H-ā-y-n- n-n d-o w- z-è-e- l-i- ------------------------------- Huānyíng nín dào wǒ zhè'er lái!
Te ir mana adrese. 这- 我--住址-。 这- 我- 住- 。 这- 我- 住- 。 ---------- 这是 我的 住址 。 0
Z-è-s-ì-wǒ -----ù--ǐ. Z-- s-- w- d- z------ Z-è s-ì w- d- z-ù-h-. --------------------- Zhè shì wǒ de zhùzhǐ.
Vai mēs rīt redzēsimies? 我---- 见面 吗 ? 我- 明- 见- 吗 ? 我- 明- 见- 吗 ? ------------ 我们 明天 见面 吗 ? 0
Wǒ--n m-n--iā- j----i-n--a? W---- m------- j------- m-- W-m-n m-n-t-ā- j-à-m-à- m-? --------------------------- Wǒmen míngtiān jiànmiàn ma?
Man ļoti žēl, bet man jau ir citi plāni. 我 - 抱歉--- 已-- -排-了 。 我 很 抱-- 我 已 有 安- 了 。 我 很 抱-, 我 已 有 安- 了 。 -------------------- 我 很 抱歉, 我 已 有 安排 了 。 0
Wǒ -ě--b-oq--n---ǒ-y- --u ān-áil-. W- h-- b------- w- y- y-- ā------- W- h-n b-o-i-n- w- y- y-u ā-p-i-e- ---------------------------------- Wǒ hěn bàoqiàn, wǒ yǐ yǒu ānpáile.
Atā! / Čau! 再见 ! 再- ! 再- ! ---- 再见 ! 0
Zài--à-! Z------- Z-i-i-n- -------- Zàijiàn!
Uz redzēšanos! 再见 ! 再- ! 再- ! ---- 再见 ! 0
Zà-jiàn! Z------- Z-i-i-n- -------- Zàijiàn!
Uz drīzu redzēšanos! 一-- --! 一-- 见 ! 一-儿 见 ! ------- 一会儿 见 ! 0
Yī-uǐ'er---àn! Y------- j---- Y-h-ǐ-e- j-à-! -------------- Yīhuǐ'er jiàn!

Alfabēti

Ar valodu palīdzību mēs varam saprast viens otru. Mēs stāstam citiem, ko mēs domājam vai jūtam. Kā arī rakstībai ir šāds pielietojums. Lielākajai daļai valodu ir rakstiska forma, vai rakstība. Rakstība sastāv no rakstu zīmēm. Šīs rakstu zīmes var būt atšķirīgas. Lielākā daļa rakstību sastāv no burtiem. Šie burti veido alfabētus. Alfabēts ir sakārtota grafisku simbolu kopa. Šīs zīmes ir savienotas un, balstoties uz noteiktiem nosacījumiem, veido vārdus. Katrai rakstu zīmei ir nostiprināta izruna. Vārds ‘alfabēts’ cēlies no grieķu valodas. Šajā valodā pirmie alfabēta burti bija alfa un beta. Cauri gadsimtiem ir pastāvējuši dažādi alfabēti. Cilvēki izmantoja rakstu zīmes vairāk nekā 3000 gadus atpakaļ. Agrāk, rakstu zīmes bija maģiski simboli. Tikai daži zināja to nozīmes. Vēlāk šīs zīmes zaudēja savu simbolisko raksturu. Šodien burtiem nav nekādas nozīmes. Tiem ir nozīme tikai tad, kad tie tiek savienoti ar citiem burtiem. Rakstu zīmēm, kā piemēram, kuras izmanto Ķīnā, ir cita funkcija. Tās atgādina zīmējumus un bieži vien attēlo to nozīmi. Kad mēs rakstām, mēs šifrējam savas domas. Mēs izmantojam rakstu zīmes, lai pierakstītu savas zināšanas. Mūsu smadzenes ir iemācījušās, kā atšifrēt alfabētu. Rakstu zīmes kļūst par vārdiem, vārdi kļūst par idejām. Šādā veidā teksts var saglabāties tūkstošiem gadu. Un vēl ar vien būt saprasts…