Sarunvārdnīca

lv Skolā   »   mk Во училиште

4 [četri]

Skolā

Skolā

4 [четири]

4 [chyetiri]

Во училиште

[Vo oochilishtye]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu maķedoniešu Spēlēt Vairāk
Kur mēs esam? Каде-с--? К--- с--- К-д- с-е- --------- Каде сме? 0
K-dy--s--e? K---- s---- K-d-e s-y-? ----------- Kadye smye?
Mēs esam skolā. Н-- --е-----ч--и-тето. Н-- с-- в- у---------- Н-е с-е в- у-и-и-т-т-. ---------------------- Ние сме во училиштето. 0
Ni---sm---v---o-hi-i-----to. N--- s--- v- o-------------- N-y- s-y- v- o-c-i-i-h-y-t-. ---------------------------- Niye smye vo oochilishtyeto.
Mums ir nodarbības. Н-е им-ме-на--ав-. Н-- и---- н------- Н-е и-а-е н-с-а-а- ------------------ Ние имаме настава. 0
Ni-e-i-amy- -asta--. N--- i----- n------- N-y- i-a-y- n-s-a-a- -------------------- Niye imamye nastava.
Tie ir skolēni. О-а----у-ени---е. О-- с- у--------- О-а с- у-е-и-и-е- ----------------- Ова се учениците. 0
Ova s-e-oo---e---z--y-. O-- s-- o-------------- O-a s-e o-c-y-n-t-i-y-. ----------------------- Ova sye oochyenitzitye.
Tā ir skolotāja. О-------ста-ничка-а. О-- е н------------- О-а е н-с-а-н-ч-а-а- -------------------- Ова е наставничката. 0
O----e-nast-------ata. O-- y- n-------------- O-a y- n-s-a-n-c-k-t-. ---------------------- Ova ye nastavnichkata.
Tā ir klase. Ова-е -----е----о. О-- е о----------- О-а е о-д-л-н-е-о- ------------------ Ова е одделението. 0
O----e-odd-ely-niy-t-. O-- y- o-------------- O-a y- o-d-e-y-n-y-t-. ---------------------- Ova ye oddyelyeniyeto.
Ko mēs darām? Ш-о -----ме? Ш-- п------- Ш-о п-а-и-е- ------------ Што правиме? 0
S-to-pravi---? S--- p-------- S-t- p-a-i-y-? -------------- Shto pravimye?
Mēs mācāmies. Н-е ---м-. Н-- у----- Н-е у-и-е- ---------- Ние учиме. 0
Ni-- o-chimy-. N--- o-------- N-y- o-c-i-y-. -------------- Niye oochimye.
Mēs mācāmies valodu. Ни-----ме--------зи-. Н-- у---- е--- ј----- Н-е у-и-е е-е- ј-з-к- --------------------- Ние учиме еден јазик. 0
N-ye ---h--y--y--ye- јa-i-. N--- o------- y----- ј----- N-y- o-c-i-y- y-d-e- ј-z-k- --------------------------- Niye oochimye yedyen јazik.
Es mācos angļu valodu. Ј-- --ам ан--и---. Ј-- у--- а-------- Ј-с у-а- а-г-и-к-. ------------------ Јас учам англиски. 0
Јas ---ha----gul-s-i. Ј-- o----- a--------- Ј-s o-c-a- a-g-l-s-i- --------------------- Јas oocham anguliski.
Tu mācies spāņu valodu. Т--у--- ш----к-. Т- у--- ш------- Т- у-и- ш-а-с-и- ---------------- Ти учиш шпански. 0
Ti---chish ---a-ski. T- o------ s-------- T- o-c-i-h s-p-n-k-. -------------------- Ti oochish shpanski.
Viņš mācās vācu valodu. Т-ј--ч- г-р-ан-ки. Т-- у-- г--------- Т-ј у-и г-р-а-с-и- ------------------ Тој учи германски. 0
T---oo----guyer---ski. T-- o---- g----------- T-ј o-c-i g-y-r-a-s-i- ---------------------- Toј oochi guyermanski.
Mēs mācāmies franču valodu. Н-- -чиме -ранц-ски. Н-- у---- ф--------- Н-е у-и-е ф-а-ц-с-и- -------------------- Ние учиме француски. 0
N-ye o-c-imy----ant--os--. N--- o------- f----------- N-y- o-c-i-y- f-a-t-o-s-i- -------------------------- Niye oochimye frantzooski.
Jūs mācāties itāliešu valodu. Ви--учит- -та-и-а--к-. В-- у---- и----------- В-е у-и-е и-а-и-а-с-и- ---------------------- Вие учите италијански. 0
Viye o-chitye it-l---n-ki. V--- o------- i----------- V-y- o-c-i-y- i-a-i-a-s-i- -------------------------- Viye oochitye italiјanski.
Viņi mācās krievu valodu. Тие уч-т---ски. Т-- у--- р----- Т-е у-а- р-с-и- --------------- Тие учат руски. 0
Ti-- o-c--t roos--. T--- o----- r------ T-y- o-c-a- r-o-k-. ------------------- Tiye oochat rooski.
Mācīties valodas ir interesanti. Уч--е-о --з--и е-и---р---о. У------ ј----- е и--------- У-е-е-о ј-з-ц- е и-т-р-с-о- --------------------------- Учењето јазици е интересно. 0
O-c-ye-y----јa----i-y- in---r-----. O---------- ј------ y- i----------- O-c-y-њ-e-o ј-z-t-i y- i-t-e-y-s-o- ----------------------------------- Oochyeњyeto јazitzi ye intyeryesno.
Mēs gribam saprast cilvēkus. Ние с-к-м---а-г----зб----е-луѓе--. Н-- с----- д- г- р-------- л------ Н-е с-к-м- д- г- р-з-и-а-е л-ѓ-т-. ---------------------------------- Ние сакаме да ги разбираме луѓето. 0
N-ye-s-k-my---- gu- -azb-ra--- ----ye-o. N--- s------ d- g-- r--------- l-------- N-y- s-k-m-e d- g-i r-z-i-a-y- l-o-y-t-. ---------------------------------------- Niye sakamye da gui razbiramye looѓyeto.
Mēs gribam runāt ar cilvēkiem. Н-е --ка-е ---зб---ва-е-с- лу----. Н-- с----- д- з-------- с- л------ Н-е с-к-м- д- з-о-у-а-е с- л-ѓ-т-. ---------------------------------- Ние сакаме да зборуваме со луѓето. 0
Niye -a--m-e da-z--r--v--ye-so-l---ye--. N--- s------ d- z---------- s- l-------- N-y- s-k-m-e d- z-o-o-v-m-e s- l-o-y-t-. ---------------------------------------- Niye sakamye da zboroovamye so looѓyeto.

Dzimtās valodas svētki

Vai Jūs mīlat savu dzimto valodu? Tad nākotnē Jums vajadzētu to nosvinēt! Un vienmēr 21. februārī! Tā ir Starptautiskā dzimtās valodas diena. Šie svētki tiek svinēti katru gadu kopš 2000. gada. UNESCO iedibināja šo dienu. UNESCO ir Apvienoto Nāciju Organizācija. Viņi skar tādas tēmas kā zinātne, izglītība un kultūra. UNESCO tiecas nosargāt cilvēces kultūras mantojumu. Arī valodas ir kulturas mantojums. Tādēļ ir nepieciešams tās aizsargāt, attīstīt un veicināt. 21. februārī tiek pieminēta valodu daudzveidība. Ir aprēķināts, ka pasaulē kopumā ir no 6000 līdz 7000 valodu. Lai gan pusei no tām draud izmiršana. Katru otro nedēļu viena valoda pazūd uz visiem laikiem. Un tomēr, katrai valodai ir milzīga zināšanu bagātība. Nācijas cilvēku zināšanas ir apkopotas valodā. Tautas vēsture atspoguļojas tās valodā. Arī pieredzes un tradīcijas tiek nodotas ar valodas starpniecību. Tāda iemesla dēļ dzimtā valoda ir nacionālās identitātes elements. Tad, kad kāda valoda izmirst, pazūd kas vairāk kā tikai vārdi. Un 21. februārī ir domāts to visu pieminēt. Cilvēkiem jāapzinās kāda nozīme ir valodām. Un viņiem vajadzētu pārdomāt, ko viņi var darīt, lai pasargātu valodas. Tad parādiet savai valodai, ka tā Jums ir svarīga. Varbūt Jūs varētu tai izcept kūku? Un uzrakstīt uz tās ar karameli kaut ko jauku. Protams, ka Jūsu dzimtajā valodā!