Sarunvārdnīca

lv Valstis un valodas   »   et Riigid ja keeled

5 [pieci]

Valstis un valodas

Valstis un valodas

5 [viis]

Riigid ja keeled

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu igauņu Spēlēt Vairāk
Džons ir no Londonas. J--- o- -o-don-s-. J--- o- L--------- J-h- o- L-n-o-i-t- ------------------ John on Londonist. 0
Londona atrodas Lielbritānijā. Lon--n----- Suu-b--t---ias. L----- a--- S-------------- L-n-o- a-u- S-u-b-i-a-n-a-. --------------------------- London asub Suurbritannias. 0
Viņš runā angļu valodā. Ta-r-ä--b -ngli-e ---lt. T- r----- i------ k----- T- r-ä-i- i-g-i-e k-e-t- ------------------------ Ta räägib inglise keelt. 0
Marija ir no Madrides. M-ri- -- M---i---t. M---- o- M--------- M-r-a o- M-d-i-i-t- ------------------- Maria on Madridist. 0
Madride atrodas Spānijā. Ma-ri- asu- His--an---. M----- a--- H---------- M-d-i- a-u- H-s-a-n-a-. ----------------------- Madrid asub Hispaanias. 0
Viņa runā spāņu valodā. T- ---g-- his--a-ia kee-t. T- r----- h-------- k----- T- r-ä-i- h-s-a-n-a k-e-t- -------------------------- Ta räägib hispaania keelt. 0
Pēteris un Marta ir no Berlīnes. Pe--- j--M-rt-a ------l--n-s-. P---- j- M----- o- B---------- P-t-r j- M-r-h- o- B-r-i-n-s-. ------------------------------ Peter ja Martha on Berliinist. 0
Berlīne atrodas Vācijā. B-----n a-u------amaa-. B------ a--- S--------- B-r-i-n a-u- S-k-a-a-l- ----------------------- Berliin asub Saksamaal. 0
Vai jūs abi runājat vāciski? Kas--- rää---e mõle-ad --ksa--ee-t? K-- t- r------ m------ s---- k----- K-s t- r-ä-i-e m-l-m-d s-k-a k-e-t- ----------------------------------- Kas te räägite mõlemad saksa keelt? 0
Londona ir galvaspilsēta. Lon--- on -e-linn. L----- o- p------- L-n-o- o- p-a-i-n- ------------------ London on pealinn. 0
Madride un Berlīne arī ir galvaspilsētas. Madrid ja--e---i- -- -amuti---al--nad. M----- j- B------ o- s----- p--------- M-d-i- j- B-r-i-n o- s-m-t- p-a-i-n-d- -------------------------------------- Madrid ja Berliin on samuti pealinnad. 0
Galvaspilsētas ir lielas un trokšņainas. Pe-l---ad-----uu--d--a---lj-d. P-------- o- s----- j- v------ P-a-i-n-d o- s-u-e- j- v-l-u-. ------------------------------ Pealinnad on suured ja valjud. 0
Francija atrodas Eiropā. Pr-n--usma--a-u- Eu-oop-s. P---------- a--- E-------- P-a-t-u-m-a a-u- E-r-o-a-. -------------------------- Prantsusmaa asub Euroopas. 0
Ēģipte atrodas Āfrikā. Egip--- -s-- Aa-r-ka-. E------ a--- A-------- E-i-t-s a-u- A-f-i-a-. ---------------------- Egiptus asub Aafrikas. 0
Japāna atrodas Āzijā. J--------u---a-i--. J----- a--- A------ J-a-a- a-u- A-s-a-. ------------------- Jaapan asub Aasias. 0
Kanāda atrodas Ziemeļamerikā. Kanada -su--Põ-j--A---r-ka-. K----- a--- P--------------- K-n-d- a-u- P-h-a-A-e-r-k-s- ---------------------------- Kanada asub Põhja-Ameerikas. 0
Panama atrodas Vidusamerikā. Pan--a-a-u--Ke----m-er-k--. P----- a--- K-------------- P-n-m- a-u- K-s---m-e-i-a-. --------------------------- Panama asub Kesk-Ameerikas. 0
Brazīlija atrodas Dienvidamerikā. Br--i-lia-a-ub --u-a----er-kas. B-------- a--- L--------------- B-a-i-l-a a-u- L-u-a-A-e-r-k-s- ------------------------------- Brasiilia asub Lõuna-Ameerikas. 0

Valodas un dialekti

Visā pasaulē ir 6000 līdz 7000 dažādu valodu. Dialektu skaits, protams, ir daudz lielāks. Bet kāda ir atšķirība starp valodu un dialektu? Dialektam, noteiktā atrašanās vietā, vienmēr ir spilgti izteikta izloksne. Tie pieder pie reģionālo valodu dažādības. Tas nozīmē, ka dialekti ir valodas forma ar pašu nenozīmīgāko izplatību. Kā vispār pieņemts noteikums, dialektus izmanto tikai sarunvalodā, tos nepieraksta. Tie veido paši savu valodniecisko sistēmu. Un viņi seko paši saviem noteikumiem. Teorētiski, katrai valodai var būt neskaitāmi dialekti. Visu dialektu pamatā ir literārā valoda. Literāro valodu saprot visi valsts iedzīvotāji. Ar tās starpniecību, pat visatšķirīgāko dialektu runātāji, var saprast viens otru. Gandrīz visi dialekti kļūst aizvien mazāk svarīgi. Jūs vairs reti dzirdēsiet pilsētās kādu runājam dialektā. Kā arī darbā tiek izmantota literārā valoda. Tādēļ tos, kuri runā dialektā, bieži vien dēvē par vienkāršiem vai neizglītotiem. Un pat tad, tie pārstāv dažādus sociālos slāņus. Tāpēc dialektā runājošie nav mazāk saprātīgi kā citi. Pavisam otrādi! Tiem, kuri runā dialektā, ir vairāk priekšrocību. Piemēram, svešvalodas kursā. Dialekta runātāji zina, ka pastāv dažādas valodas formas. Un viņi ir iemācījušies veikli pārslēgties no vienas valodas formas uz otru. Tādēļ dialekta runātājiem ir augstākas spējas variēt. Viņi sajūt kurā situācijā ir nepieciešams kurš valodas stils. Tas pat ir zinātniski pierādīts. Tātad: esiet droši runāt dialektā - tas ir tā vērts!