Sarunvārdnīca

lv Skaitļi   »   mk Броеви

7 [septiņi]

Skaitļi

Skaitļi

7 [седум]

7 [syedoom]

Броеви

[Broyevi]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu maķedoniešu Spēlēt Vairāk
Es skaitu: Ј---------: Ј-- б------ Ј-с б-о-а-: ----------- Јас бројам: 0
Јa- --o-am: Ј-- b------ Ј-s b-o-a-: ----------- Јas broјam:
viens, divi, trīs е---- -ва--т-и е---- д--- т-- е-е-, д-а- т-и -------------- еден, два, три 0
ye--en- -v---t-i y------ d--- t-- y-d-e-, d-a- t-i ---------------- yedyen, dva, tri
Es skaitu līdz trīs. Јас-б-оја--д--тр-. Ј-- б----- д- т--- Ј-с б-о-а- д- т-и- ------------------ Јас бројам до три. 0
Ј-- b-oј-m--o--r-. Ј-- b----- d- t--- Ј-s b-o-a- d- t-i- ------------------ Јas broјam do tri.
Es skaitu tālāk: Ј---бро--м--она--му: Ј-- б----- п-------- Ј-с б-о-а- п-н-т-м-: -------------------- Јас бројам понатаму: 0
Ј-- broј-- ---at-mo-: Ј-- b----- p--------- Ј-s b-o-a- p-n-t-m-o- --------------------- Јas broјam ponatamoo:
četri, pieci, seši, че---и,---------т ч------ п--- ш--- ч-т-р-, п-т- ш-с- ----------------- четири, пет, шест 0
ch--tiri,---et, ---est c-------- p---- s----- c-y-t-r-, p-e-, s-y-s- ---------------------- chyetiri, pyet, shyest
septiņi, astoņi, deviņi с----,--сум,-де--т с----- о---- д---- с-д-м- о-у-, д-в-т ------------------ седум, осум, девет 0
s---o-m, o----,---e-yet s------- o----- d------ s-e-o-m- o-o-m- d-e-y-t ----------------------- syedoom, osoom, dyevyet
Es skaitu. Ј-с ---ј--. Ј-- б------ Ј-с б-о-а-. ----------- Јас бројам. 0
Јa--broјa-. Ј-- b------ Ј-s b-o-a-. ----------- Јas broјam.
Tu skaiti. Т--б----. Т- б----- Т- б-о-ш- --------- Ти броиш. 0
Ti------h. T- b------ T- b-o-s-. ---------- Ti broish.
Viņš skaita. Т-ј-бр--. Т-- б---- Т-ј б-о-. --------- Тој брои. 0
To- b-o-. T-- b---- T-ј b-o-. --------- Toј broi.
Viens. Pirmais. Ед--. П---. Е---- П---- Е-е-. П-в-. ----------- Еден. Први. 0
Yedy-n------. Y------ P---- Y-d-e-. P-v-. ------------- Yedyen. Prvi.
Divi. Otrais. Д-а. Втор-. Д--- В----- Д-а- В-о-и- ----------- Два. Втори. 0
D-a.--t---. D--- V----- D-a- V-o-i- ----------- Dva. Vtori.
Trīs. Trešais. Тр-. -р-ти. Т--- Т----- Т-и- Т-е-и- ----------- Три. Трети. 0
Tr-.----e-i. T--- T------ T-i- T-y-t-. ------------ Tri. Tryeti.
Četri. Ceturtais. Чети----Ч-тврти. Ч------ Ч------- Ч-т-р-. Ч-т-р-и- ---------------- Четири. Четврти. 0
Ch-etiri.---y------. C-------- C--------- C-y-t-r-. C-y-t-r-i- -------------------- Chyetiri. Chyetvrti.
Pieci. Piektais. Пет.------. П--- П----- П-т- П-т-и- ----------- Пет. Петти. 0
P--t- Py-tt-. P---- P------ P-e-. P-e-t-. ------------- Pyet. Pyetti.
Seši. Sestais. Шест. --ст-. Ш---- Ш----- Ш-с-. Ш-с-и- ------------ Шест. Шести. 0
Sh-est.--hy--ti. S------ S------- S-y-s-. S-y-s-i- ---------------- Shyest. Shyesti.
Septiņi. Septītais. С----- -----. С----- С----- С-д-м- С-д-и- ------------- Седум. Седми. 0
Sy-doo-.--yedm-. S------- S------ S-e-o-m- S-e-m-. ---------------- Syedoom. Syedmi.
Astoņi. Astotais. О-ум---с-и. О---- О---- О-у-. О-м-. ----------- Осум. Осми. 0
Os-om.-O---. O----- O---- O-o-m- O-m-. ------------ Osoom. Osmi.
Deviņi. Devītais. Д---т.---в--и. Д----- Д------ Д-в-т- Д-в-т-. -------------- Девет. Девети. 0
Dye-ye-- Dy----ti. D------- D-------- D-e-y-t- D-e-y-t-. ------------------ Dyevyet. Dyevyeti.

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Domāšana un valoda

Mūsu domāšana ir atkarīga no mūsu valodas. Domājot, mēs ‘runājam’ paši ar sevi. Tādēļ mūsu valoda ietekmē mūsu skatu uz lietām. Bet vai mēs varam domāt vienādi, neskatoties uz atšķirīgām valodām? Vai arī mēs domājam savādāk, jo mēs runājam citādāk? Katrai tautai ir sava leksika. Dažās valodās trūkst atsevišķu vārdu. Ir cilvēki, kuri neatšķir zaļo no zilās krāsas. Tie izmanto vienu vārdu, lai apzīmētu abas krāsas. Un tiem ir lielākas grūtības atšķirt krāsas kā citām tautām. Tie nevar atšķirt dažādas nokrāsas un papildkrāsas. Runātājiem ir grūti aprakstīt krāsu īpašības. Citām valodām ir ļoti maz skaitļa vārdu. Šādās valodās runājošajiem ir sarežģītāk veikt aprēķinus. Pastāv arī tādas valodas, kurās neatpazīst kreiso un labo . Šeit cilvēki runājot izmanto ziemeļus un dienvidus, austrumus un rietumus. Tiem ir ļoti labas ģeogrāfiskās orientēšanās spējas. Bet viņi nesaprot jēdzienus - labā un kreisā . Protams, ka ne tikai valoda ietekmē mūsu domāšanu. Arī apkārtējā vide un mūsu ikdiena veido mūsu domāšanu. Tad kādu lomu spēlē valoda? Vai tā ierobežo mūsu domāšanu? Vai mums ir tikai vārdi mūsu domām? Kas ir cēlonis un kas - sekas? Visi šie jautājumi paliek neatbildēti. Tie nodarbina smadzeņu pētniekus un lingvistus. Bet šis jautājums ietekmē mūs visus… Jūs esat, ko Jūs sakāt?!