Sarunvārdnīca

lv Skaitļi   »   th ตัวเลข

7 [septiņi]

Skaitļi

Skaitļi

7 [เจ็ด]

jèt

ตัวเลข

[dhua-lâyk]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu taju Spēlēt Vairāk
Es skaitu: ผ-- - --ฉ--- --บ: ผ-- / ด----- น--- ผ-♂ / ด-ฉ-น- น-บ- ----------------- ผม♂ / ดิฉัน♀ นับ: 0
po-m-dì-c-ǎn----p p------------------ p-̌---i---h-̌---a-p ------------------- pǒm-dì-chǎn-náp
viens, divi, trīs หน-่--ส-- -าม ห---- ส-- ส-- ห-ึ-ง ส-ง ส-ม ------------- หนึ่ง สอง สาม 0
nè--g-s--wng-sǎm n----------------- n-̀-n---a-w-g-s-̌- ------------------ nèung-sǎwng-sǎm
Es skaitu līdz trīs. ผ-- / ดิฉ--- -----งสาม ผ-- / ด----- น-------- ผ-♂ / ด-ฉ-น- น-บ-ึ-ส-ม ---------------------- ผม♂ / ดิฉัน♀ นับถึงสาม 0
p----dì---a-n----p-t--------̌m p------------------------------ p-̌---i---h-̌---a-p-t-̌-n---a-m ------------------------------- pǒm-dì-chǎn-náp-těung-sǎm
Es skaitu tālāk: ผ-♂ / ด-ฉั-♀ -ับต่---: ผ-- / ด----- น-------- ผ-♂ / ด-ฉ-น- น-บ-่-ไ-: ---------------------- ผม♂ / ดิฉัน♀ นับต่อไป: 0
po----ì----̌n-na---dhàw-bhai p----------------------------- p-̌---i---h-̌---a-p-d-a-w-b-a- ------------------------------ pǒm-dì-chǎn-náp-dhàw-bhai
četri, pieci, seši, ส-่ -้า -ก ส-- ห-- ห- ส-่ ห-า ห- ---------- สี่ ห้า หก 0
se---ha---o-k s------------ s-̀---a---o-k ------------- sèe-hâ-hòk
septiņi, astoņi, deviņi เจ็--แปด-เก้า เ--- แ-- เ--- เ-็- แ-ด เ-้- ------------- เจ็ด แปด เก้า 0
jè--bh--t-g--o j-------------- j-̀---h-̀---a-o --------------- jèt-bhæ̀t-gâo
Es skaitu. ผม- - ด-ฉัน- --บ ผ-- / ด----- น-- ผ-♂ / ด-ฉ-น- น-บ ---------------- ผม♂ / ดิฉัน♀ นับ 0
p-̌---ì-----n--a-p p------------------ p-̌---i---h-̌---a-p ------------------- pǒm-dì-chǎn-náp
Tu skaiti. ค-ณ -ับ ค-- น-- ค-ณ น-บ ------- คุณ นับ 0
koon-na-p k-------- k-o---a-p --------- koon-náp
Viņš skaita. เข--ับ เ----- เ-า-ั- ------ เขานับ 0
ka----a-p k-------- k-̌---a-p --------- kǎo-náp
Viens. Pirmais. หน-----ี--นึ-ง ห---- ท------- ห-ึ-ง ท-่-น-่- -------------- หนึ่ง ที่หนึ่ง 0
ne-u---te-----̀-ng n----------------- n-̀-n---e-e-n-̀-n- ------------------ nèung-têe-nèung
Divi. Otrais. สอ--ที่-อง ส-- ท----- ส-ง ท-่-อ- ---------- สอง ที่สอง 0
sǎwng---̂--s-̌--g s----------------- s-̌-n---e-e-s-̌-n- ------------------ sǎwng-têe-sǎwng
Trīs. Trešais. ส-ม-ท--สาม ส-- ท----- ส-ม ท-่-า- ---------- สาม ที่สาม 0
sǎm-tê--sa-m s------------- s-̌---e-e-s-̌- -------------- sǎm-têe-sǎm
Četri. Ceturtais. ส-่ --่สี่ ส-- ท----- ส-่ ท-่-ี- ---------- สี่ ที่สี่ 0
se---t----s--e s------------- s-̀---e-e-s-̀- -------------- sèe-têe-sèe
Pieci. Piektais. ห-า ที่ห้า ห-- ท----- ห-า ท-่-้- ---------- ห้า ที่ห้า 0
h-̂---̂--hâ h----------- h-̂-t-̂---a- ------------ hâ-têe-hâ
Seši. Sestais. ห- ที-หก ห- ท---- ห- ท-่-ก -------- หก ที่หก 0
h-̀--te---ho-k h------------- h-̀---e-e-h-̀- -------------- hòk-têe-hòk
Septiņi. Septītais. เจ็ด --่--็ด เ--- ท------ เ-็- ท-่-จ-ด ------------ เจ็ด ที่เจ็ด 0
jè--tê--jèt j------------- j-̀---e-e-j-̀- -------------- jèt-têe-jèt
Astoņi. Astotais. แป-------ด แ-- ท----- แ-ด ท-่-ป- ---------- แปด ที่แปด 0
b-æ̀t--êe-b-æ-t b--------------- b-æ-t-t-̂---h-̀- ---------------- bhæ̀t-têe-bhæ̀t
Deviņi. Devītais. เก้----่-ก้า เ--- ท------ เ-้- ท-่-ก-า ------------ เก้า ที่เก้า 0
g----------a-o g------------- g-̂---e-e-g-̂- -------------- gâo-têe-gâo

Domāšana un valoda

Mūsu domāšana ir atkarīga no mūsu valodas. Domājot, mēs ‘runājam’ paši ar sevi. Tādēļ mūsu valoda ietekmē mūsu skatu uz lietām. Bet vai mēs varam domāt vienādi, neskatoties uz atšķirīgām valodām? Vai arī mēs domājam savādāk, jo mēs runājam citādāk? Katrai tautai ir sava leksika. Dažās valodās trūkst atsevišķu vārdu. Ir cilvēki, kuri neatšķir zaļo no zilās krāsas. Tie izmanto vienu vārdu, lai apzīmētu abas krāsas. Un tiem ir lielākas grūtības atšķirt krāsas kā citām tautām. Tie nevar atšķirt dažādas nokrāsas un papildkrāsas. Runātājiem ir grūti aprakstīt krāsu īpašības. Citām valodām ir ļoti maz skaitļa vārdu. Šādās valodās runājošajiem ir sarežģītāk veikt aprēķinus. Pastāv arī tādas valodas, kurās neatpazīst kreiso un labo . Šeit cilvēki runājot izmanto ziemeļus un dienvidus, austrumus un rietumus. Tiem ir ļoti labas ģeogrāfiskās orientēšanās spējas. Bet viņi nesaprot jēdzienus - labā un kreisā . Protams, ka ne tikai valoda ietekmē mūsu domāšanu. Arī apkārtējā vide un mūsu ikdiena veido mūsu domāšanu. Tad kādu lomu spēlē valoda? Vai tā ierobežo mūsu domāšanu? Vai mums ir tikai vārdi mūsu domām? Kas ir cēlonis un kas - sekas? Visi šie jautājumi paliek neatbildēti. Tie nodarbina smadzeņu pētniekus un lingvistus. Bet šis jautājums ietekmē mūs visus… Jūs esat, ko Jūs sakāt?!