Sarunvārdnīca

lv Pulksteņa laiki   »   da Klokkeslæt

8 [astoņi]

Pulksteņa laiki

Pulksteņa laiki

8 [otte]

Klokkeslæt

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu dāņu Spēlēt Vairāk
Atvainojiet, lūdzu! Un--k--d! U-------- U-d-k-l-! --------- Undskyld! 0
Cik, lūdzu, ir pulkstenis? H--d--r k-okken? H--- e- k------- H-a- e- k-o-k-n- ---------------- Hvad er klokken? 0
Liels paldies. M---e -a-. M---- t--- M-n-e t-k- ---------- Mange tak. 0
Pulkstenis ir viens. K-okken--r -t. K------ e- e-- K-o-k-n e- e-. -------------- Klokken er et. 0
Pulkstenis ir divi. K-o---- e----. K------ e- t-- K-o-k-n e- t-. -------------- Klokken er to. 0
Pulkstenis ir trīs. Kl-k-en-e- tr-. K------ e- t--- K-o-k-n e- t-e- --------------- Klokken er tre. 0
Pulkstenis ir četri. Klo--en -r fire. K------ e- f---- K-o-k-n e- f-r-. ---------------- Klokken er fire. 0
Pulkstenis ir pieci. K-o-ken -r-f-m. K------ e- f--- K-o-k-n e- f-m- --------------- Klokken er fem. 0
Pulkstenis ir seši. Klok-e- er--e--. K------ e- s---- K-o-k-n e- s-k-. ---------------- Klokken er seks. 0
Pulkstenis ir septiņi. K---k-n-er sy-. K------ e- s--- K-o-k-n e- s-v- --------------- Klokken er syv. 0
Pulkstenis ir astoņi. Klok-e- -r ----. K------ e- o---- K-o-k-n e- o-t-. ---------------- Klokken er otte. 0
Pulkstenis ir deviņi. Kl-k--n----ni. K------ e- n-- K-o-k-n e- n-. -------------- Klokken er ni. 0
Pulkstenis ir desmit. K-ok-en--r --. K------ e- t-- K-o-k-n e- t-. -------------- Klokken er ti. 0
Pulkstenis ir vienpadsmit. K-o--e--e--e-----. K------ e- e------ K-o-k-n e- e-l-v-. ------------------ Klokken er elleve. 0
Pulkstenis ir divpadsmit. Klok----er -ol-. K------ e- t---- K-o-k-n e- t-l-. ---------------- Klokken er tolv. 0
Minūtē ir sešdesmit sekundes. Et-mi-u- --r t-es-s--u----. E- m---- h-- t--- s-------- E- m-n-t h-r t-e- s-k-n-e-. --------------------------- Et minut har tres sekunder. 0
Stundā ir sešdesmit minūtes. E---i-e-har-t--s mi--t-e-. E- t--- h-- t--- m-------- E- t-m- h-r t-e- m-n-t-e-. -------------------------- En time har tres minutter. 0
Diennaktī ir divdesmit četras stundas. Et d-gn -a- fir-o-tyve----er E- d--- h-- f--------- t---- E- d-g- h-r f-r-o-t-v- t-m-r ---------------------------- Et døgn har fireogtyve timer 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Valodu saimes

Uz Zemes dzīvo ap 7 miljardi iedzīvotāju. Un tie runā ap 7000 atšķirīgās valodās. Kā cilvēki, tā arī valodas var būt radniecīgi saistītas. Tas nozīme, ka tām ir kopēja izcelsmes valoda. Pastāv arī pilnībā izolētas valodas. Tās nav ģenētiski savienotas ne ar vienu citu valodu. Eiropā, piemēram, basku valoda tiek pieņemta kā izolēta valoda. Bet lielākajai daļai valodu ir ‘vecāki’, ‘bērni’ vai ‘brāļi un māsas’. Tās pieder pie vienas valodu saimes. Ar salīdzināšanu var ievērot, cik līdzīgas viena otrai ir valodas. Zinātnieki saskaitījuši kopumā 300 ģenētisko vienību. Starp tām ir 180 valodu saimes, kas sastāv no vairāk kā vienas valodas. Un izolētās valodas sastāda pārējās 120 vienības. Indoeiropiešu valodu saime ir vislielākā valodu saime. Tā sastāv no aptuveni 280 valodām. Tajās ietilps romāņu, ģermāņu un slāvu valodas. Tie ir aptuveni 3 miljardi runātāju visos kontinentos. Āzijā dominē sino-tibetiešu valodas saime. Šai valodai ir vairāk kā 1,3 miljardu runātāju. Galvenā sino-tibetiešu valoda ir ķīniešu. Trešā lielākā valodu saime atrodas Āfrikā. Tā ir nosaukta teritorijas vārdā, kur tā ir izplatīta- Nigēras-Kongo valodu saime. Pie tās pieder ‘tikai’ 350 miljoni runātāju. Šīs valodas galvenā valoda ir svahili. Kā likums: jo tuvāka radniecība, jo labāka saprašanās. Cilvēki, kuri viens ar otru runā radniecīgās valodās, saprot viens otru labāk. Viņi var iemācīties citu valodu salīdzinoši ātri. Tātad, mācieties valodas - ģimenes sanākšana vienmēr ir jauks pasākums!