Sarunvārdnīca

lv Pulksteņa laiki   »   es Las horas

8 [astoņi]

Pulksteņa laiki

Pulksteņa laiki

8 [ocho]

Las horas

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu spāņu Spēlēt Vairāk
Atvainojiet, lūdzu! ¡--s-ul--! ¡--------- ¡-i-c-l-e- ---------- ¡Disculpe!
Cik, lūdzu, ir pulkstenis? ¿----ho-a -s----- f---r? ¿--- h--- e-- p-- f----- ¿-u- h-r- e-, p-r f-v-r- ------------------------ ¿Qué hora es, por favor?
Liels paldies. M-c-a---r--ia-. M----- g------- M-c-a- g-a-i-s- --------------- Muchas gracias.
Pulkstenis ir viens. E- -a----. E- l- u--- E- l- u-a- ---------- Es la una.
Pulkstenis ir divi. S-- la- d--. S-- l-- d--- S-n l-s d-s- ------------ Son las dos.
Pulkstenis ir trīs. Son -as-tr-s. S-- l-- t---- S-n l-s t-e-. ------------- Son las tres.
Pulkstenis ir četri. S-n ----c-a-r-. S-- l-- c------ S-n l-s c-a-r-. --------------- Son las cuatro.
Pulkstenis ir pieci. S-n-----ci-c-. S-- l-- c----- S-n l-s c-n-o- -------------- Son las cinco.
Pulkstenis ir seši. So- -as -e-s. S-- l-- s---- S-n l-s s-i-. ------------- Son las seis.
Pulkstenis ir septiņi. S-- la--s-et-. S-- l-- s----- S-n l-s s-e-e- -------------- Son las siete.
Pulkstenis ir astoņi. So- l-s oc-o. S-- l-- o---- S-n l-s o-h-. ------------- Son las ocho.
Pulkstenis ir deviņi. S-n l-- n--ve. S-- l-- n----- S-n l-s n-e-e- -------------- Son las nueve.
Pulkstenis ir desmit. So----s -iez. S-- l-- d---- S-n l-s d-e-. ------------- Son las diez.
Pulkstenis ir vienpadsmit. S-n l-s ----. S-- l-- o---- S-n l-s o-c-. ------------- Son las once.
Pulkstenis ir divpadsmit. S-n-l-s d---. S-- l-- d---- S-n l-s d-c-. ------------- Son las doce.
Minūtē ir sešdesmit sekundes. U---inu-o-ti--e -es-----s-gundos. U- m----- t---- s------ s-------- U- m-n-t- t-e-e s-s-n-a s-g-n-o-. --------------------------------- Un minuto tiene sesenta segundos.
Stundā ir sešdesmit minūtes. Una---ra tiene--es---a---nuto-. U-- h--- t---- s------ m------- U-a h-r- t-e-e s-s-n-a m-n-t-s- ------------------------------- Una hora tiene sesenta minutos.
Diennaktī ir divdesmit četras stundas. Un -í--t-en--v-i--ic---r---or-s. U- d-- t---- v----------- h----- U- d-a t-e-e v-i-t-c-a-r- h-r-s- -------------------------------- Un día tiene veinticuatro horas.

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Valodu saimes

Uz Zemes dzīvo ap 7 miljardi iedzīvotāju. Un tie runā ap 7000 atšķirīgās valodās. Kā cilvēki, tā arī valodas var būt radniecīgi saistītas. Tas nozīme, ka tām ir kopēja izcelsmes valoda. Pastāv arī pilnībā izolētas valodas. Tās nav ģenētiski savienotas ne ar vienu citu valodu. Eiropā, piemēram, basku valoda tiek pieņemta kā izolēta valoda. Bet lielākajai daļai valodu ir ‘vecāki’, ‘bērni’ vai ‘brāļi un māsas’. Tās pieder pie vienas valodu saimes. Ar salīdzināšanu var ievērot, cik līdzīgas viena otrai ir valodas. Zinātnieki saskaitījuši kopumā 300 ģenētisko vienību. Starp tām ir 180 valodu saimes, kas sastāv no vairāk kā vienas valodas. Un izolētās valodas sastāda pārējās 120 vienības. Indoeiropiešu valodu saime ir vislielākā valodu saime. Tā sastāv no aptuveni 280 valodām. Tajās ietilps romāņu, ģermāņu un slāvu valodas. Tie ir aptuveni 3 miljardi runātāju visos kontinentos. Āzijā dominē sino-tibetiešu valodas saime. Šai valodai ir vairāk kā 1,3 miljardu runātāju. Galvenā sino-tibetiešu valoda ir ķīniešu. Trešā lielākā valodu saime atrodas Āfrikā. Tā ir nosaukta teritorijas vārdā, kur tā ir izplatīta- Nigēras-Kongo valodu saime. Pie tās pieder ‘tikai’ 350 miljoni runātāju. Šīs valodas galvenā valoda ir svahili. Kā likums: jo tuvāka radniecība, jo labāka saprašanās. Cilvēki, kuri viens ar otru runā radniecīgās valodās, saprot viens otru labāk. Viņi var iemācīties citu valodu salīdzinoši ātri. Tātad, mācieties valodas - ģimenes sanākšana vienmēr ir jauks pasākums!