Sarunvārdnīca

lv Pulksteņa laiki   »   it Le ore

8 [astoņi]

Pulksteņa laiki

Pulksteņa laiki

8 [otto]

Le ore

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu itāļu Spēlēt Vairāk
Atvainojiet, lūdzu! Scu--! S----- S-u-i- ------ Scusi! 0
Cik, lūdzu, ir pulkstenis? Ch---r- ---Ch----e--ono)--p-r -a--re? C-- o-- è (--- o-- s----- p-- f------ C-e o-a è (-h- o-e s-n-)- p-r f-v-r-? ------------------------------------- Che ora è (Che ore sono), per favore? 0
Liels paldies. Gr--ie-mill-. G----- m----- G-a-i- m-l-e- ------------- Grazie mille. 0
Pulkstenis ir viens. È ----a. È l----- È l-u-a- -------- È l’una. 0
Pulkstenis ir divi. Sono-l- ---. S--- l- d--- S-n- l- d-e- ------------ Sono le due. 0
Pulkstenis ir trīs. Sono l- -re. S--- l- t--- S-n- l- t-e- ------------ Sono le tre. 0
Pulkstenis ir četri. So-- -- q--t--o. S--- l- q------- S-n- l- q-a-t-o- ---------------- Sono le quattro. 0
Pulkstenis ir pieci. So-o--e-ci--u-. S--- l- c------ S-n- l- c-n-u-. --------------- Sono le cinque. 0
Pulkstenis ir seši. Son--l----i. S--- l- s--- S-n- l- s-i- ------------ Sono le sei. 0
Pulkstenis ir septiņi. Sono l- -et-e. S--- l- s----- S-n- l- s-t-e- -------------- Sono le sette. 0
Pulkstenis ir astoņi. So----e-o---. S--- l- o---- S-n- l- o-t-. ------------- Sono le otto. 0
Pulkstenis ir deviņi. S-n---- ---e. S--- l- n---- S-n- l- n-v-. ------------- Sono le nove. 0
Pulkstenis ir desmit. S--o l- d----. S--- l- d----- S-n- l- d-e-i- -------------- Sono le dieci. 0
Pulkstenis ir vienpadsmit. S-n- le u-di-i. S--- l- u------ S-n- l- u-d-c-. --------------- Sono le undici. 0
Pulkstenis ir divpadsmit. So-- ------i-i--è -ez-o-i-r-o--è m----no--e). S--- l- d----- (- m----------- è m----------- S-n- l- d-d-c- (- m-z-o-i-r-o- è m-z-a-o-t-)- --------------------------------------------- Sono le dodici (è mezzogiorno, è mezzanotte). 0
Minūtē ir sešdesmit sekundes. Un -in--o-h----ss--t-----o-di. U- m----- h- s------- s------- U- m-n-t- h- s-s-a-t- s-c-n-i- ------------------------------ Un minuto ha sessanta secondi. 0
Stundā ir sešdesmit minūtes. U-’o-- h-----sa--a -in-ti. U----- h- s------- m------ U-’-r- h- s-s-a-t- m-n-t-. -------------------------- Un’ora ha sessanta minuti. 0
Diennaktī ir divdesmit četras stundas. Un--io-n- -a--en-iq--t-ro--r-. U- g----- h- v----------- o--- U- g-o-n- h- v-n-i-u-t-r- o-e- ------------------------------ Un giorno ha ventiquattro ore. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Valodu saimes

Uz Zemes dzīvo ap 7 miljardi iedzīvotāju. Un tie runā ap 7000 atšķirīgās valodās. Kā cilvēki, tā arī valodas var būt radniecīgi saistītas. Tas nozīme, ka tām ir kopēja izcelsmes valoda. Pastāv arī pilnībā izolētas valodas. Tās nav ģenētiski savienotas ne ar vienu citu valodu. Eiropā, piemēram, basku valoda tiek pieņemta kā izolēta valoda. Bet lielākajai daļai valodu ir ‘vecāki’, ‘bērni’ vai ‘brāļi un māsas’. Tās pieder pie vienas valodu saimes. Ar salīdzināšanu var ievērot, cik līdzīgas viena otrai ir valodas. Zinātnieki saskaitījuši kopumā 300 ģenētisko vienību. Starp tām ir 180 valodu saimes, kas sastāv no vairāk kā vienas valodas. Un izolētās valodas sastāda pārējās 120 vienības. Indoeiropiešu valodu saime ir vislielākā valodu saime. Tā sastāv no aptuveni 280 valodām. Tajās ietilps romāņu, ģermāņu un slāvu valodas. Tie ir aptuveni 3 miljardi runātāju visos kontinentos. Āzijā dominē sino-tibetiešu valodas saime. Šai valodai ir vairāk kā 1,3 miljardu runātāju. Galvenā sino-tibetiešu valoda ir ķīniešu. Trešā lielākā valodu saime atrodas Āfrikā. Tā ir nosaukta teritorijas vārdā, kur tā ir izplatīta- Nigēras-Kongo valodu saime. Pie tās pieder ‘tikai’ 350 miljoni runātāju. Šīs valodas galvenā valoda ir svahili. Kā likums: jo tuvāka radniecība, jo labāka saprašanās. Cilvēki, kuri viens ar otru runā radniecīgās valodās, saprot viens otru labāk. Viņi var iemācīties citu valodu salīdzinoši ātri. Tātad, mācieties valodas - ģimenes sanākšana vienmēr ir jauks pasākums!