Sarunvārdnīca

lv Pulksteņa laiki   »   lt Laikrodžio laikas

8 [astoņi]

Pulksteņa laiki

Pulksteņa laiki

8 [aštuoni]

Laikrodžio laikas

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu lietuviešu Spēlēt Vairāk
Atvainojiet, lūdzu! A--i--a-a-! A---------- A-s-p-a-a-! ----------- Atsiprašau! 0
Cik, lūdzu, ir pulkstenis? Atsipra-au--ki-- -----------d-? A---------- k--- d---- v------- A-s-p-a-a-, k-e- d-b-r v-l-n-ų- ------------------------------- Atsiprašau, kiek dabar valandų? 0
Liels paldies. La-a------. L---- a---- L-b-i a-i-. ----------- Labai ačiū. 0
Pulkstenis ir viens. P--m- -al-n-a. P---- v------- P-r-a v-l-n-a- -------------- Pirma valanda. 0
Pulkstenis ir divi. D-i -alan-os /----ra---land-. D-- v------- / a---- v------- D-i v-l-n-o- / a-t-a v-l-n-a- ----------------------------- Dvi valandos / antra valanda. 0
Pulkstenis ir trīs. Try- ----n-o- / -r-č-- vala---. T--- v------- / t----- v------- T-y- v-l-n-o- / t-e-i- v-l-n-a- ------------------------------- Trys valandos / trečia valanda. 0
Pulkstenis ir četri. K-----os-v-l--d-- ---e-vi-t---al--da. K------- v------- / k------- v------- K-t-r-o- v-l-n-o- / k-t-i-t- v-l-n-a- ------------------------------------- Keturios valandos / ketvirta valanda. 0
Pulkstenis ir pieci. P----o- v--a---s-/ -enk-- v-l--d-. P------ v------- / p----- v------- P-n-i-s v-l-n-o- / p-n-t- v-l-n-a- ---------------------------------- Penkios valandos / penkta valanda. 0
Pulkstenis ir seši. Šeš-o--valan-os - še-t- v-l----. Š----- v------- / š---- v------- Š-š-o- v-l-n-o- / š-š-a v-l-n-a- -------------------------------- Šešios valandos / šešta valanda. 0
Pulkstenis ir septiņi. S----nios--al-n----/-----i-t--v-----a. S-------- v------- / s------- v------- S-p-y-i-s v-l-n-o- / s-p-i-t- v-l-n-a- -------------------------------------- Septynios valandos / septinta valanda. 0
Pulkstenis ir astoņi. Aš-u-ni-s --la-d-s-/--štunta-v-l---a. A-------- v------- / a------ v------- A-t-o-i-s v-l-n-o- / a-t-n-a v-l-n-a- ------------------------------------- Aštuonios valandos / aštunta valanda. 0
Pulkstenis ir deviņi. D-v-n----v---n--s-/ d--in-a ---an--. D------- v------- / d------ v------- D-v-n-o- v-l-n-o- / d-v-n-a v-l-n-a- ------------------------------------ Devynios valandos / devinta valanda. 0
Pulkstenis ir desmit. De-i-t --lan-ų-/-de--m---v-la--a. D----- v------ / d------ v------- D-š-m- v-l-n-ų / d-š-m-a v-l-n-a- --------------------------------- Dešimt valandų / dešimta valanda. 0
Pulkstenis ir vienpadsmit. Vi-nuol--a--a-a--- / v-e-uol---- v--anda. V--------- v------ / v---------- v------- V-e-u-l-k- v-l-n-ų / v-e-u-l-k-a v-l-n-a- ----------------------------------------- Vienuolika valandų / vienuolikta valanda. 0
Pulkstenis ir divpadsmit. Dv-lika-va------/ -v-li-t--v-lan-a. D------ v------ / d------- v------- D-y-i-a v-l-n-ų / d-y-i-t- v-l-n-a- ----------------------------------- Dvylika valandų / dvylikta valanda. 0
Minūtē ir sešdesmit sekundes. M-n-t----r- -e--a--e--m--s--u---i-. M----- t--- š----------- s--------- M-n-t- t-r- š-š-a-d-š-m- s-k-n-ž-ų- ----------------------------------- Minutė turi šešiasdešimt sekundžių. 0
Stundā ir sešdesmit minūtes. Valan-- ---i---šia--e--mt-minu-ių. V------ t--- š----------- m------- V-l-n-a t-r- š-š-a-d-š-m- m-n-č-ų- ---------------------------------- Valanda turi šešiasdešimt minučių. 0
Diennaktī ir divdesmit četras stundas. Par- tu-- --ide-i-- ket---as--a-an--s. P--- t--- d-------- k------- v-------- P-r- t-r- d-i-e-i-t k-t-r-a- v-l-n-a-. -------------------------------------- Para turi dvidešimt keturias valandas. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Valodu saimes

Uz Zemes dzīvo ap 7 miljardi iedzīvotāju. Un tie runā ap 7000 atšķirīgās valodās. Kā cilvēki, tā arī valodas var būt radniecīgi saistītas. Tas nozīme, ka tām ir kopēja izcelsmes valoda. Pastāv arī pilnībā izolētas valodas. Tās nav ģenētiski savienotas ne ar vienu citu valodu. Eiropā, piemēram, basku valoda tiek pieņemta kā izolēta valoda. Bet lielākajai daļai valodu ir ‘vecāki’, ‘bērni’ vai ‘brāļi un māsas’. Tās pieder pie vienas valodu saimes. Ar salīdzināšanu var ievērot, cik līdzīgas viena otrai ir valodas. Zinātnieki saskaitījuši kopumā 300 ģenētisko vienību. Starp tām ir 180 valodu saimes, kas sastāv no vairāk kā vienas valodas. Un izolētās valodas sastāda pārējās 120 vienības. Indoeiropiešu valodu saime ir vislielākā valodu saime. Tā sastāv no aptuveni 280 valodām. Tajās ietilps romāņu, ģermāņu un slāvu valodas. Tie ir aptuveni 3 miljardi runātāju visos kontinentos. Āzijā dominē sino-tibetiešu valodas saime. Šai valodai ir vairāk kā 1,3 miljardu runātāju. Galvenā sino-tibetiešu valoda ir ķīniešu. Trešā lielākā valodu saime atrodas Āfrikā. Tā ir nosaukta teritorijas vārdā, kur tā ir izplatīta- Nigēras-Kongo valodu saime. Pie tās pieder ‘tikai’ 350 miljoni runātāju. Šīs valodas galvenā valoda ir svahili. Kā likums: jo tuvāka radniecība, jo labāka saprašanās. Cilvēki, kuri viens ar otru runā radniecīgās valodās, saprot viens otru labāk. Viņi var iemācīties citu valodu salīdzinoši ātri. Tātad, mācieties valodas - ģimenes sanākšana vienmēr ir jauks pasākums!