Sarunvārdnīca

lv Pulksteņa laiki   »   zh 时刻(复数)

8 [astoņi]

Pulksteņa laiki

Pulksteņa laiki

8[八]

8 [bā]

时刻(复数)

[shíkè (fùshù)]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu ķīniešu (vienkāršotā) Spēlēt Vairāk
Atvainojiet, lūdzu! 对不--! 对-- ! 对-起 ! ----- 对不起 ! 0
duìb-q-! d------- d-ì-ù-ǐ- -------- duìbùqǐ!
Cik, lūdzu, ir pulkstenis? 请问,--在 几点-了-? 请-- 现- 几- 了 ? 请-, 现- 几- 了 ? ------------- 请问, 现在 几点 了 ? 0
Q----èn, ----zài--ǐ-diǎn--? Q------- x------ j- d------ Q-n-w-n- x-à-z-i j- d-ǎ-l-? --------------------------- Qǐngwèn, xiànzài jǐ diǎnle?
Liels paldies. 非- -谢 ! 非- 感- ! 非- 感- ! ------- 非常 感谢 ! 0
F-i-h-ng gǎ---è! F------- g------ F-i-h-n- g-n-i-! ---------------- Fēicháng gǎnxiè!
Pulkstenis ir viens. 现- 一点 。 现- 一- 。 现- 一- 。 ------- 现在 一点 。 0
X---zà- -īdiǎ-. X------ y------ X-à-z-i y-d-ǎ-. --------------- Xiànzài yīdiǎn.
Pulkstenis ir divi. 现--二--。 现- 二- 。 现- 二- 。 ------- 现在 二点 。 0
X-àn-à- èr-d--n. X------ è- d---- X-à-z-i è- d-ǎ-. ---------------- Xiànzài èr diǎn.
Pulkstenis ir trīs. 现--三--。 现- 三- 。 现- 三- 。 ------- 现在 三点 。 0
X---------- ---n. X------ s-- d---- X-à-z-i s-n d-ǎ-. ----------------- Xiànzài sān diǎn.
Pulkstenis ir četri. 现- -点 。 现- 四- 。 现- 四- 。 ------- 现在 四点 。 0
Xi-nzà---ì-d-ǎ-. X------ s- d---- X-à-z-i s- d-ǎ-. ---------------- Xiànzài sì diǎn.
Pulkstenis ir pieci. 现在 五- 。 现- 五- 。 现- 五- 。 ------- 现在 五点 。 0
X-àn--i w---iǎ-. X------ w- d---- X-à-z-i w- d-ǎ-. ---------------- Xiànzài wǔ diǎn.
Pulkstenis ir seši. 现在--点 。 现- 六- 。 现- 六- 。 ------- 现在 六点 。 0
Xi-nzà--liù--iǎn. X------ l-- d---- X-à-z-i l-ù d-ǎ-. ----------------- Xiànzài liù diǎn.
Pulkstenis ir septiņi. 现---点 。 现- 七- 。 现- 七- 。 ------- 现在 七点 。 0
X--n-------diǎ-. X------ q- d---- X-à-z-i q- d-ǎ-. ---------------- Xiànzài qī diǎn.
Pulkstenis ir astoņi. 现---点-。 现- 八- 。 现- 八- 。 ------- 现在 八点 。 0
Xi----i -ā-diǎn. X------ b- d---- X-à-z-i b- d-ǎ-. ---------------- Xiànzài bā diǎn.
Pulkstenis ir deviņi. 现- -点-。 现- 九- 。 现- 九- 。 ------- 现在 九点 。 0
Xi-nz-i -iǔ---ǎ-. X------ j-- d---- X-à-z-i j-ǔ d-ǎ-. ----------------- Xiànzài jiǔ diǎn.
Pulkstenis ir desmit. 现--十点-。 现- 十- 。 现- 十- 。 ------- 现在 十点 。 0
X-à-zà- -hí-diǎn. X------ s-- d---- X-à-z-i s-í d-ǎ-. ----------------- Xiànzài shí diǎn.
Pulkstenis ir vienpadsmit. 现- -一--。 现- 十-- 。 现- 十-点 。 -------- 现在 十一点 。 0
Xi-------h----iǎn. X------ s--------- X-à-z-i s-í-ī-i-n- ------------------ Xiànzài shíyīdiǎn.
Pulkstenis ir divpadsmit. 现- ----。 现- 十-- 。 现- 十-点 。 -------- 现在 十二点 。 0
X--n------í'-r ----. X------ s----- d---- X-à-z-i s-í-è- d-ǎ-. -------------------- Xiànzài shí'èr diǎn.
Minūtē ir sešdesmit sekundes. 一分- 有 -十 秒 。 一-- 有 六- 秒 。 一-钟 有 六- 秒 。 ------------ 一分钟 有 六十 秒 。 0
Y- fē---ō---------ùsh----ǎo. Y- f------- y-- l----- m---- Y- f-n-h-n- y-u l-ù-h- m-ǎ-. ---------------------------- Yī fēnzhōng yǒu liùshí miǎo.
Stundā ir sešdesmit minūtes. 一--- 有 六- ---。 一--- 有 六- 分- 。 一-小- 有 六- 分- 。 -------------- 一个小时 有 六十 分钟 。 0
Y-g--x------ --- l-ùsh- fēn-hōn-. Y--- x------ y-- l----- f-------- Y-g- x-ǎ-s-í y-u l-ù-h- f-n-h-n-. --------------------------------- Yīgè xiǎoshí yǒu liùshí fēnzhōng.
Diennaktī ir divdesmit četras stundas. 一- 有 二--- 小时 。 一- 有 二--- 小- 。 一- 有 二-四- 小- 。 -------------- 一天 有 二十四个 小时 。 0
Y-ti-n-y-- ---h--- -è -i-os-í. Y----- y-- è------ g- x------- Y-t-ā- y-u è-s-í-ì g- x-ǎ-s-í- ------------------------------ Yītiān yǒu èrshísì gè xiǎoshí.

Valodu saimes

Uz Zemes dzīvo ap 7 miljardi iedzīvotāju. Un tie runā ap 7000 atšķirīgās valodās. Kā cilvēki, tā arī valodas var būt radniecīgi saistītas. Tas nozīme, ka tām ir kopēja izcelsmes valoda. Pastāv arī pilnībā izolētas valodas. Tās nav ģenētiski savienotas ne ar vienu citu valodu. Eiropā, piemēram, basku valoda tiek pieņemta kā izolēta valoda. Bet lielākajai daļai valodu ir ‘vecāki’, ‘bērni’ vai ‘brāļi un māsas’. Tās pieder pie vienas valodu saimes. Ar salīdzināšanu var ievērot, cik līdzīgas viena otrai ir valodas. Zinātnieki saskaitījuši kopumā 300 ģenētisko vienību. Starp tām ir 180 valodu saimes, kas sastāv no vairāk kā vienas valodas. Un izolētās valodas sastāda pārējās 120 vienības. Indoeiropiešu valodu saime ir vislielākā valodu saime. Tā sastāv no aptuveni 280 valodām. Tajās ietilps romāņu, ģermāņu un slāvu valodas. Tie ir aptuveni 3 miljardi runātāju visos kontinentos. Āzijā dominē sino-tibetiešu valodas saime. Šai valodai ir vairāk kā 1,3 miljardu runātāju. Galvenā sino-tibetiešu valoda ir ķīniešu. Trešā lielākā valodu saime atrodas Āfrikā. Tā ir nosaukta teritorijas vārdā, kur tā ir izplatīta- Nigēras-Kongo valodu saime. Pie tās pieder ‘tikai’ 350 miljoni runātāju. Šīs valodas galvenā valoda ir svahili. Kā likums: jo tuvāka radniecība, jo labāka saprašanās. Cilvēki, kuri viens ar otru runā radniecīgās valodās, saprot viens otru labāk. Viņi var iemācīties citu valodu salīdzinoši ātri. Tātad, mācieties valodas - ģimenes sanākšana vienmēr ir jauks pasākums!