Sarunvārdnīca

lv Nedēļas dienas   »   bg Дните на седмицата

9 [deviņi]

Nedēļas dienas

Nedēļas dienas

9 [девет]

9 [devet]

Дните на седмицата

[Dnite na sedmitsata]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu bulgāru Spēlēt Vairāk
pirmdiena по---е-ник п--------- п-н-д-л-и- ---------- понеделник 0
po--d----k p--------- p-n-d-l-i- ---------- ponedelnik
otrdiena в--рник в------ в-о-н-к ------- вторник 0
v--rn-k v------ v-o-n-k ------- vtornik
trešdiena с-яда с---- с-я-а ----- сряда 0
sryada s----- s-y-d- ------ sryada
ceturtdiena че---ртък ч-------- ч-т-ъ-т-к --------- четвъртък 0
c-e-vy---k c--------- c-e-v-r-y- ---------- chetvyrtyk
piektdiena п-т-к п---- п-т-к ----- петък 0
pe-yk p---- p-t-k ----- petyk
sestdiena съб--а с----- с-б-т- ------ събота 0
s-b-ta s----- s-b-t- ------ sybota
svētdiena нед--я н----- н-д-л- ------ неделя 0
n-d-l-a n------ n-d-l-a ------- nedelya
nedēļa с-д-и-а с------ с-д-и-а ------- седмица 0
s-d-i--a s------- s-d-i-s- -------- sedmitsa
no pirmdienas līdz svētdienai о-----------к--- н---ля о- п--------- д- н----- о- п-н-д-л-и- д- н-д-л- ----------------------- от понеделник до неделя 0
o- -one---ni- -- --de-ya o- p--------- d- n------ o- p-n-d-l-i- d- n-d-l-a ------------------------ ot ponedelnik do nedelya
Pirmā diena ir pirmdiena. П-рв-я- --- - по-е-е-н-к. П------ д-- е п---------- П-р-и-т д-н е п-н-д-л-и-. ------------------------- Първият ден е понеделник. 0
Py-----t --n y- po----ln-k. P------- d-- y- p---------- P-r-i-a- d-n y- p-n-d-l-i-. --------------------------- Pyrviyat den ye ponedelnik.
Otrā diena ir otrdiena. Вто-ият д---е---ор---. В------ д-- е в------- В-о-и-т д-н е в-о-н-к- ---------------------- Вторият ден е вторник. 0
Vt-riyat -en-ye-v-or--k. V------- d-- y- v------- V-o-i-a- d-n y- v-o-n-k- ------------------------ Vtoriyat den ye vtornik.
Trešā diena ir trešdiena. Т--ти-т---- - -р---. Т------ д-- е с----- Т-е-и-т д-н е с-я-а- -------------------- Третият ден е сряда. 0
Tre-iy-t---- ---s---da. T------- d-- y- s------ T-e-i-a- d-n y- s-y-d-. ----------------------- Tretiyat den ye sryada.
Ceturtā diena ir ceturtdiena. Че--ъ-тият --н-е -----р--к. Ч--------- д-- е ч--------- Ч-т-ъ-т-я- д-н е ч-т-ъ-т-к- --------------------------- Четвъртият ден е четвъртък. 0
Ch-t-yrt-yat de---e c----y----. C----------- d-- y- c---------- C-e-v-r-i-a- d-n y- c-e-v-r-y-. ------------------------------- Chetvyrtiyat den ye chetvyrtyk.
Piektā diena ir piektdiena. Пети-- ден-е-пе--к. П----- д-- е п----- П-т-я- д-н е п-т-к- ------------------- Петият ден е петък. 0
Pet-yat -en ye --t--. P------ d-- y- p----- P-t-y-t d-n y- p-t-k- --------------------- Petiyat den ye petyk.
Sestā diena ir sestdiena. Ш-с--я- -ен-- с---та. Ш------ д-- е с------ Ш-с-и-т д-н е с-б-т-. --------------------- Шестият ден е събота. 0
Shes-i--t---n--- ------. S-------- d-- y- s------ S-e-t-y-t d-n y- s-b-t-. ------------------------ Shestiyat den ye sybota.
Septītā diena ir svētdiena. Се-м-ят-де--е недел-. С------ д-- е н------ С-д-и-т д-н е н-д-л-. --------------------- Седмият ден е неделя. 0
S-dmi-at d-- -e-ne----a. S------- d-- y- n------- S-d-i-a- d-n y- n-d-l-a- ------------------------ Sedmiyat den ye nedelya.
Nedēļā ir septiņas dienas. С-д-и-----и-а --д-м--ни. С-------- и-- с---- д--- С-д-и-а-а и-а с-д-м д-и- ------------------------ Седмицата има седем дни. 0
Se-m------ -ma--edem d--. S--------- i-- s---- d--- S-d-i-s-t- i-a s-d-m d-i- ------------------------- Sedmitsata ima sedem dni.
Mēs strādājam tikai piecas dienas. Н---работ-м-с-м- п-- -н-. Н-- р------ с--- п-- д--- Н-е р-б-т-м с-м- п-т д-и- ------------------------- Ние работим само пет дни. 0
Nie--a----m s--- -e- ---. N-- r------ s--- p-- d--- N-e r-b-t-m s-m- p-t d-i- ------------------------- Nie rabotim samo pet dni.

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Mākslīgā valoda Esperanto

Angļu valoda ir šodien visnozīmīgākā pasaules valoda. Ir pieņemts, ka, to izmantojot, visiem cilvēkiem vajadzētu saprasties savā starpā. Citas valodas arī vēlētos sasniegt tādu mērķi. Piemēram, mākslīgās valodas. Mākslīgās valodas tiek radītas un attīstītas ar nolūku. Tas ir, tās tiek veidotas balstoties uz kādu plānu. Mākslīgajās valodās tiek izmantoti elementi no citām valodām. Tādā veidā to būtu vieglāk iemācīties pēc iespējas vairāk cilvēkiem. Starptautiskā saskarsme ir mākslīgās valodas izveides mērķis. Esperanto it pati pazīstamākā mākslīgā valoda. To pirmo reizi iepazīstināja Varšavā, 1887. gadā. To izveidoja ārsts, Ludviks L. Zāmenhofs. Viņš uzskatīja, ka sociālo nemieru galvenais iemesls ir saziņas problēmas. Tādēļ viņš izveidoja valodu, kas apvienotu cilvēkus. To izmantojot, cilvēki viens ar otru runātu vienlīdzīgi. Ārsta pseidonīms bija Dr. Esperanto jeb Cerību pilns. Tas parāda, cik ļoti viņš ticēja savam sapnim. Bet ideja par universālu saprašanos ir daudz senāka. Līdz mūsdienām ir attīstītas dažādas mākslīgās valodas. Tās tiek saistītas ar iecietību un cilvēktiesībām. Vairāk kā 120 valstīs dzīvo runātāji, kas pārzin esperanto. Kā arī esperanto tiek kritizēts. Piemēram, 70% no leksikas sastāda romāņu valoda. Un esperanto veidota izteikti uz indoeiropiešu valodām. Tās runātāji savtarpēji mainās idejām konvencijās un sapulcēs. Tiek regulāri organizētas tikšanās un lekcijas. Tātad, vai esat gatavs apgūt nedaudz esperanto? Ĉu vi parolas Esperanton? – Jes, mi parolas Esperanton tre bone!