Sarunvārdnīca

lv Nedēļas dienas   »   tr Haftanın günleri

9 [deviņi]

Nedēļas dienas

Nedēļas dienas

9 [dokuz]

Haftanın günleri

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu turku Spēlēt Vairāk
pirmdiena Paza-te-i P-------- P-z-r-e-i --------- Pazartesi 0
otrdiena S-lı S--- S-l- ---- Salı 0
trešdiena Ça---mba Ç------- Ç-r-a-b- -------- Çarşamba 0
ceturtdiena Pe---mbe P------- P-r-e-b- -------- Perşembe 0
piektdiena Cuma C--- C-m- ---- Cuma 0
sestdiena Cu-arte-i C-------- C-m-r-e-i --------- Cumartesi 0
svētdiena Pa-ar P---- P-z-r ----- Pazar 0
nedēļa h-fta h---- h-f-a ----- hafta 0
no pirmdienas līdz svētdienai pa-a--e-i----Pa-ar--kad-r p----------- P----- k---- p-z-r-e-i-e- P-z-r- k-d-r ------------------------- pazartesiden Pazara kadar 0
Pirmā diena ir pirmdiena. İ-k---- P-za-tes----. İ-- g-- P------------ İ-k g-n P-z-r-e-i-i-. --------------------- İlk gün Pazartesidir. 0
Otrā diena ir otrdiena. İkin----ün S-lı-ır. İ----- g-- S------- İ-i-c- g-n S-l-d-r- ------------------- İkinci gün Salıdır. 0
Trešā diena ir trešdiena. Ü---c----n--a-şa-ba-ır. Ü----- g-- Ç----------- Ü-ü-c- g-n Ç-r-a-b-d-r- ----------------------- Üçüncü gün Çarşambadır. 0
Ceturtā diena ir ceturtdiena. D--d-n----ün Per---b-d--. D------- g-- P----------- D-r-ü-c- g-n P-r-e-b-d-r- ------------------------- Dördüncü gün Perşembedir. 0
Piektā diena ir piektdiena. Beş-n---gün----adır. B------ g-- C------- B-ş-n-i g-n C-m-d-r- -------------------- Beşinci gün Cumadır. 0
Sestā diena ir sestdiena. Altı--ı-g-- Cum----si-i-. A------ g-- C------------ A-t-n-ı g-n C-m-r-e-i-i-. ------------------------- Altıncı gün Cumartesidir. 0
Septītā diena ir svētdiena. Ye-i-c--g-n ---a-d--. Y------ g-- P-------- Y-d-n-i g-n P-z-r-ı-. --------------------- Yedinci gün Pazardır. 0
Nedēļā ir septiņas dienas. Haf---yed---ü-dü-. H---- y--- g------ H-f-a y-d- g-n-ü-. ------------------ Hafta yedi gündür. 0
Mēs strādājam tikai piecas dienas. Biz -----z--e- gü---al---yo-u-. B-- y----- b-- g-- ç----------- B-z y-l-ı- b-ş g-n ç-l-ş-y-r-z- ------------------------------- Biz yalnız beş gün çalışıyoruz. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Mākslīgā valoda Esperanto

Angļu valoda ir šodien visnozīmīgākā pasaules valoda. Ir pieņemts, ka, to izmantojot, visiem cilvēkiem vajadzētu saprasties savā starpā. Citas valodas arī vēlētos sasniegt tādu mērķi. Piemēram, mākslīgās valodas. Mākslīgās valodas tiek radītas un attīstītas ar nolūku. Tas ir, tās tiek veidotas balstoties uz kādu plānu. Mākslīgajās valodās tiek izmantoti elementi no citām valodām. Tādā veidā to būtu vieglāk iemācīties pēc iespējas vairāk cilvēkiem. Starptautiskā saskarsme ir mākslīgās valodas izveides mērķis. Esperanto it pati pazīstamākā mākslīgā valoda. To pirmo reizi iepazīstināja Varšavā, 1887. gadā. To izveidoja ārsts, Ludviks L. Zāmenhofs. Viņš uzskatīja, ka sociālo nemieru galvenais iemesls ir saziņas problēmas. Tādēļ viņš izveidoja valodu, kas apvienotu cilvēkus. To izmantojot, cilvēki viens ar otru runātu vienlīdzīgi. Ārsta pseidonīms bija Dr. Esperanto jeb Cerību pilns. Tas parāda, cik ļoti viņš ticēja savam sapnim. Bet ideja par universālu saprašanos ir daudz senāka. Līdz mūsdienām ir attīstītas dažādas mākslīgās valodas. Tās tiek saistītas ar iecietību un cilvēktiesībām. Vairāk kā 120 valstīs dzīvo runātāji, kas pārzin esperanto. Kā arī esperanto tiek kritizēts. Piemēram, 70% no leksikas sastāda romāņu valoda. Un esperanto veidota izteikti uz indoeiropiešu valodām. Tās runātāji savtarpēji mainās idejām konvencijās un sapulcēs. Tiek regulāri organizētas tikšanās un lekcijas. Tātad, vai esat gatavs apgūt nedaudz esperanto? Ĉu vi parolas Esperanton? – Jes, mi parolas Esperanton tre bone!