Sarunvārdnīca

lv Nedēļas dienas   »   uk Дні тижня

9 [deviņi]

Nedēļas dienas

Nedēļas dienas

9 [дев’ять]

9 [devʺyatʹ]

Дні тижня

[Dni tyzhnya]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu ukraiņu Spēlēt Vairāk
pirmdiena По------к Понеділок 0
P-------- Po------k Ponedilok P-n-d-l-k ---------
otrdiena Ві-----к Вівторок 0
V------- Vi-----k Vivtorok V-v-o-o- --------
trešdiena Се---а Середа 0
S----- Se---a Sereda S-r-d- ------
ceturtdiena Че---р Четвер 0
C------ Ch----r Chetver C-e-v-r -------
piektdiena п’-----я п’ятниця 0
p---------- pʺ--------a pʺyatnytsya p-y-t-y-s-a -----------
sestdiena Су---а Субота 0
S----- Su---a Subota S-b-t- ------
svētdiena Не---я Неділя 0
N------ Ne----a Nedilya N-d-l-a -------
nedēļa Ти----ь Тиждень 0
T------- Ty-----ʹ Tyzhdenʹ T-z-d-n- --------
no pirmdienas līdz svētdienai ві- п-------- д- н----і від понеділка до неділі 0
v-- p-------- d- n----- vi- p-------- d- n----i vid ponedilka do nedili v-d p-n-d-l-a d- n-d-l- -----------------------
Pirmā diena ir pirmdiena. Пе---- д--- – п--------. Перший день – понеділок. 0
P------̆ d--- – p--------. Pe------ d--- – p--------. Pershyy̆ denʹ – ponedilok. P-r-h-y̆ d-n- – p-n-d-l-k. -------̆------–----------.
Otrā diena ir otrdiena. Др---- д--- – в-------. Другий день – вівторок. 0
D-----̆ d--- – v-------. Dr----- d--- – v-------. Druhyy̆ denʹ – vivtorok. D-u-y-̆ d-n- – v-v-o-o-. ------̆------–---------.
Trešā diena ir trešdiena. Тр---- д--- – с-----. Третій день – середа. 0
T-----̆ d--- – s-----. Tr----- d--- – s-----. Tretiy̆ denʹ – sereda. T-e-i-̆ d-n- – s-r-d-. ------̆------–-------.
Ceturtā diena ir ceturtdiena. Че------- д--- – ч-----. Четвертий день – четвер. 0
C---------̆ d--- – c------. Ch--------- d--- – c------. Chetvertyy̆ denʹ – chetver. C-e-v-r-y-̆ d-n- – c-e-v-r. ----------̆------–--------.
Piektā diena ir piektdiena. П’---- д--- – п-------. П’ятий день – п’ятниця. 0
P------̆ d--- – p----------. Pʺ------ d--- – p----------. Pʺyatyy̆ denʹ – pʺyatnytsya. P-y-t-y̆ d-n- – p-y-t-y-s-a. -------̆------–------------.
Sestā diena ir sestdiena. Шо---- д--- – с-----. Шостий день – субота. 0
S------̆ d--- – s-----. Sh------ d--- – s-----. Shostyy̆ denʹ – subota. S-o-t-y̆ d-n- – s-b-t-. -------̆------–-------.
Septītā diena ir svētdiena. Сь---- д--- – н-----. Сьомий день – неділя. 0
S-----̆ d--- – n------. Sʹ----- d--- – n------. Sʹomyy̆ denʹ – nedilya. S-o-y-̆ d-n- – n-d-l-a. ------̆------–--------.
Nedēļā ir septiņas dienas. Ти----- м-- с-- д---. Тиждень має сім днів. 0
T------- m--- s-- d---. Ty------ m--- s-- d---. Tyzhdenʹ maye sim dniv. T-z-d-n- m-y- s-m d-i-. ----------------------.
Mēs strādājam tikai piecas dienas. Ми п------- л--- п---- д---. Ми працюємо лише п’ять днів. 0
M- p---------- l---- p'y--- d---. My p---------- l---- p----- d---. My pratsyuyemo lyshe p'yatʹ dniv. M- p-a-s-u-e-o l-s-e p'y-t- d-i-. ----------------------'---------.

Mākslīgā valoda Esperanto

Angļu valoda ir šodien visnozīmīgākā pasaules valoda. Ir pieņemts, ka, to izmantojot, visiem cilvēkiem vajadzētu saprasties savā starpā. Citas valodas arī vēlētos sasniegt tādu mērķi. Piemēram, mākslīgās valodas. Mākslīgās valodas tiek radītas un attīstītas ar nolūku. Tas ir, tās tiek veidotas balstoties uz kādu plānu. Mākslīgajās valodās tiek izmantoti elementi no citām valodām. Tādā veidā to būtu vieglāk iemācīties pēc iespējas vairāk cilvēkiem. Starptautiskā saskarsme ir mākslīgās valodas izveides mērķis. Esperanto it pati pazīstamākā mākslīgā valoda. To pirmo reizi iepazīstināja Varšavā, 1887. gadā. To izveidoja ārsts, Ludviks L. Zāmenhofs. Viņš uzskatīja, ka sociālo nemieru galvenais iemesls ir saziņas problēmas. Tādēļ viņš izveidoja valodu, kas apvienotu cilvēkus. To izmantojot, cilvēki viens ar otru runātu vienlīdzīgi. Ārsta pseidonīms bija Dr. Esperanto jeb Cerību pilns. Tas parāda, cik ļoti viņš ticēja savam sapnim. Bet ideja par universālu saprašanos ir daudz senāka. Līdz mūsdienām ir attīstītas dažādas mākslīgās valodas. Tās tiek saistītas ar iecietību un cilvēktiesībām. Vairāk kā 120 valstīs dzīvo runātāji, kas pārzin esperanto. Kā arī esperanto tiek kritizēts. Piemēram, 70% no leksikas sastāda romāņu valoda. Un esperanto veidota izteikti uz indoeiropiešu valodām. Tās runātāji savtarpēji mainās idejām konvencijās un sapulcēs. Tiek regulāri organizētas tikšanās un lekcijas. Tātad, vai esat gatavs apgūt nedaudz esperanto? Ĉu vi parolas Esperanton? – Jes, mi parolas Esperanton tre bone!