Sarunvārdnīca

lv Nedēļas dienas   »   zh 一周的七天

9 [deviņi]

Nedēļas dienas

Nedēļas dienas

9[九]

9 [Jiǔ]

一周的七天

[yīzhōu de qītiān]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu ķīniešu (vienkāršotā) Spēlēt Vairāk
pirmdiena 星期一 星-- 星-一 --- 星期一 0
x-ng---yī x----- y- x-n-q- y- --------- xīngqí yī
otrdiena 星期二 星-- 星-二 --- 星期二 0
xīn--í-èr x-------- x-n-q-'-r --------- xīngqí'èr
trešdiena 星-三 星-- 星-三 --- 星期三 0
x-ng-í--n x-------- x-n-q-s-n --------- xīngqísān
ceturtdiena 星-四 星-- 星-四 --- 星期四 0
x-n----ì x------- x-n-q-s- -------- xīngqísì
piektdiena 星期五 星-- 星-五 --- 星期五 0
xīng---ǔ x------- x-n-q-w- -------- xīngqíwǔ
sestdiena 星-六 星-- 星-六 --- 星期六 0
xīn-q--iù x-------- x-n-q-l-ù --------- xīngqíliù
svētdiena 星期日-天 星---- 星-日-天 ----- 星期日/天 0
x-------- -i-n x-------- t--- x-n-q-r-/ t-ā- -------------- xīngqírì/ tiān
nedēļa 周/--/-拜 周------ 周-星-/-拜 ------- 周/星期/礼拜 0
zhōu/ x------ l-b-i z---- x------ l---- z-ō-/ x-n-q-/ l-b-i ------------------- zhōu/ xīngqí/ lǐbài
no pirmdienas līdz svētdienai 从 ---- 周日-/--星期- 到 星-天 从 周- 到 周- /- 星-- 到 星-- 从 周- 到 周- /- 星-一 到 星-天 ---------------------- 从 周一 到 周日 /从 星期一 到 星期天 0
c----zh-u-- dà- zh-- -ì/ có---xīngqí y- d---xīn-q--iān c--- z----- d-- z--- r-- c--- x----- y- d-- x--------- c-n- z-ō-y- d-o z-ō- r-/ c-n- x-n-q- y- d-o x-n-q-t-ā- ------------------------------------------------------ cóng zhōuyī dào zhōu rì/ cóng xīngqí yī dào xīngqítiān
Pirmā diena ir pirmdiena. 第---是---- 。 第-- 是 星-- 。 第-天 是 星-一 。 ----------- 第一天 是 星期一 。 0
d- y--t-ā---h--x--gq- --. d- y- t--- s-- x----- y-- d- y- t-ā- s-ì x-n-q- y-. ------------------------- dì yī tiān shì xīngqí yī.
Otrā diena ir otrdiena. 第-天 是 星期--。 第-- 是 星-- 。 第-天 是 星-二 。 ----------- 第二天 是 星期二 。 0
D--èr ti-n-s-ì--ī-g-í--r. D- è- t--- s-- x--------- D- è- t-ā- s-ì x-n-q-'-r- ------------------------- Dì èr tiān shì xīngqí'èr.
Trešā diena ir trešdiena. 第三- - 星-三 。 第-- 是 星-- 。 第-天 是 星-三 。 ----------- 第三天 是 星期三 。 0
Dì s-n--i---s-ì-xī----sā-. D- s-- t--- s-- x--------- D- s-n t-ā- s-ì x-n-q-s-n- -------------------------- Dì sān tiān shì xīngqísān.
Ceturtā diena ir ceturtdiena. 第四--是 星---。 第-- 是 星-- 。 第-天 是 星-四 。 ----------- 第四天 是 星期四 。 0
Dì-sì----n s-ì-x--g-í--. D- s- t--- s-- x-------- D- s- t-ā- s-ì x-n-q-s-. ------------------------ Dì sì tiān shì xīngqísì.
Piektā diena ir piektdiena. 第五天 - 星期- 。 第-- 是 星-- 。 第-天 是 星-五 。 ----------- 第五天 是 星期五 。 0
D--w- -iān --- xī----wǔ. D- w- t--- s-- x-------- D- w- t-ā- s-ì x-n-q-w-. ------------------------ Dì wǔ tiān shì xīngqíwǔ.
Sestā diena ir sestdiena. 第六- - 星---。 第-- 是 星-- 。 第-天 是 星-六 。 ----------- 第六天 是 星期六 。 0
D- ----------hì-xī--q--i-. D- l-- t--- s-- x--------- D- l-ù t-ā- s-ì x-n-q-l-ù- -------------------------- Dì liù tiān shì xīngqíliù.
Septītā diena ir svētdiena. 第-天-----天-。 第-- 是 星-- 。 第-天 是 星-天 。 ----------- 第七天 是 星期天 。 0
Dì -ītiān-s-ì---n-qítiān. D- q----- s-- x---------- D- q-t-ā- s-ì x-n-q-t-ā-. ------------------------- Dì qītiān shì xīngqítiān.
Nedēļā ir septiņas dienas. 一---期 - 七天-。 一- 星- 有 七- 。 一- 星- 有 七- 。 ------------ 一个 星期 有 七天 。 0
Y----xī-g-í y-- -- -i-n. Y--- x----- y-- q- t---- Y-g- x-n-q- y-u q- t-ā-. ------------------------ Yīgè xīngqí yǒu qī tiān.
Mēs strādājam tikai piecas dienas. 我们 只--作 -天 。 我- 只 工- 五- 。 我- 只 工- 五- 。 ------------ 我们 只 工作 五天 。 0
W---n---ǐ--ōngzu- -ǔ --ān. W---- z-- g------ w- t---- W-m-n z-ǐ g-n-z-ò w- t-ā-. -------------------------- Wǒmen zhǐ gōngzuò wǔ tiān.

Mākslīgā valoda Esperanto

Angļu valoda ir šodien visnozīmīgākā pasaules valoda. Ir pieņemts, ka, to izmantojot, visiem cilvēkiem vajadzētu saprasties savā starpā. Citas valodas arī vēlētos sasniegt tādu mērķi. Piemēram, mākslīgās valodas. Mākslīgās valodas tiek radītas un attīstītas ar nolūku. Tas ir, tās tiek veidotas balstoties uz kādu plānu. Mākslīgajās valodās tiek izmantoti elementi no citām valodām. Tādā veidā to būtu vieglāk iemācīties pēc iespējas vairāk cilvēkiem. Starptautiskā saskarsme ir mākslīgās valodas izveides mērķis. Esperanto it pati pazīstamākā mākslīgā valoda. To pirmo reizi iepazīstināja Varšavā, 1887. gadā. To izveidoja ārsts, Ludviks L. Zāmenhofs. Viņš uzskatīja, ka sociālo nemieru galvenais iemesls ir saziņas problēmas. Tādēļ viņš izveidoja valodu, kas apvienotu cilvēkus. To izmantojot, cilvēki viens ar otru runātu vienlīdzīgi. Ārsta pseidonīms bija Dr. Esperanto jeb Cerību pilns. Tas parāda, cik ļoti viņš ticēja savam sapnim. Bet ideja par universālu saprašanos ir daudz senāka. Līdz mūsdienām ir attīstītas dažādas mākslīgās valodas. Tās tiek saistītas ar iecietību un cilvēktiesībām. Vairāk kā 120 valstīs dzīvo runātāji, kas pārzin esperanto. Kā arī esperanto tiek kritizēts. Piemēram, 70% no leksikas sastāda romāņu valoda. Un esperanto veidota izteikti uz indoeiropiešu valodām. Tās runātāji savtarpēji mainās idejām konvencijās un sapulcēs. Tiek regulāri organizētas tikšanās un lekcijas. Tātad, vai esat gatavs apgūt nedaudz esperanto? Ĉu vi parolas Esperanton? – Jes, mi parolas Esperanton tre bone!