Sarunvārdnīca

lv Vakar – šodien – rīt   »   da I går – i dag – i morgen

10 [desmit]

Vakar – šodien – rīt

Vakar – šodien – rīt

10 [ti]

I går – i dag – i morgen

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu dāņu Spēlēt Vairāk
Vakar bija sestdiena. I-går va- de----rda-. I g-- v-- d-- l------ I g-r v-r d-t l-r-a-. --------------------- I går var det lørdag. 0
Vakar es biju kino. I g-r var-je- i bi-gr-f-n. I g-- v-- j-- i b--------- I g-r v-r j-g i b-o-r-f-n- -------------------------- I går var jeg i biografen. 0
Filma bija interesanta. Fi--e- -ar in-e-ess-n-. F----- v-- i----------- F-l-e- v-r i-t-r-s-a-t- ----------------------- Filmen var interessant. 0
Šodien ir svētdiena. I --g--r--ønda-. I d-- e- s------ I d-g e- s-n-a-. ---------------- I dag er søndag. 0
Šodien es nestrādāju. I d-g-arb-jder---g i--e. I d-- a------- j-- i---- I d-g a-b-j-e- j-g i-k-. ------------------------ I dag arbejder jeg ikke. 0
Es palieku mājās. J-g------- h---m-. J-- b----- h------ J-g b-i-e- h-e-m-. ------------------ Jeg bliver hjemme. 0
Rīt ir pirmdiena. I---r--n-e--d-- -a---g. I m----- e- d-- m------ I m-r-e- e- d-t m-n-a-. ----------------------- I morgen er det mandag. 0
Rīt es atkal strādāšu. I m---en-s--l --- -- -r-e-de---e-. I m----- s--- j-- p- a------ i---- I m-r-e- s-a- j-g p- a-b-j-e i-e-. ---------------------------------- I morgen skal jeg på arbejde igen. 0
Es strādāju birojā. J-g ---ejde---å-k-n---. J-- a------- p- k------ J-g a-b-j-e- p- k-n-o-. ----------------------- Jeg arbejder på kontor. 0
Kas tas ir? H-em -r-de-? H--- e- d--- H-e- e- d-t- ------------ Hvem er det? 0
Tas ir Pēteris. Det -- P-t--. D-- e- P----- D-t e- P-t-r- ------------- Det er Peter. 0
Pēteris ir students. P-----er-----erend-. P---- e- s---------- P-t-r e- s-u-e-e-d-. -------------------- Peter er studerende. 0
Kas tā ir? H--m er --t? H--- e- d--- H-e- e- d-t- ------------ Hvem er det? 0
Tā ir Marta. D-------a-t--. D-- e- M------ D-t e- M-r-h-. -------------- Det er Martha. 0
Marta ir sekretāre. M--t-- er ---retær. M----- e- s-------- M-r-h- e- s-k-e-æ-. ------------------- Martha er sekretær. 0
Pēteris un Marta ir draugi. Pe-e--og -a-th- -r v-n---. P---- o- M----- e- v------ P-t-r o- M-r-h- e- v-n-e-. -------------------------- Peter og Martha er venner. 0
Pēteris ir Martas draugs. Pe--r-e- M-r-has-v--. P---- e- M------ v--- P-t-r e- M-r-h-s v-n- --------------------- Peter er Marthas ven. 0
Marta ir Pētera draudzene. M-rt-- ----e---s----i-de. M----- e- P----- v------- M-r-h- e- P-t-r- v-n-n-e- ------------------------- Martha er Peters veninde. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Mācīšanās miegā

Svešvalodu apgūšana mūsdienās ir daļa no vispārējās izglītības. Ja vien to mācīšanās nebūtu tik nogurdinoša! Labas ziņas tiem, kam tās sagādā grūtības. Jo iemācīties miegā ir efektīvāk! Vairāki zinātniskie pētījumi ir nonākuši pie tāda slēdziena. Un šo metodi mēs varam izmantot arī mācoties valodas. To, ko mēs esam pieredzējuši pa dienu, mēs apstrādājam miegā. Mūsu smadzenes analizē jaunos iespaidus. Viss pieredzētais tiek vēlreiz pārdomāts. Un jaunais saturs tiek nostiprināts mūsu smadzenēs. Jo īpaši labi tiek nostiprinās tas, ko esam mācījušies pirms iemigšanas. Līdz ar to, atkārtot nozīmīgas lietas pirms iemigšanas, ir noderīgi. Dažādas miega fāzes atbild par atšķirīgām mācību vielām. Miegs ar ātrajām acu kustībām atbild par psihomotorisko mācīšanos. Šajā kategorijā ietilpst mūzikas vai sporta nodarbības. Bet, piemēram, tīrās zināšanas tiek apstrādātas dziļajā miegā. Šajā fāzē tiek pārskatīts viss apgūtais. Pat leksika un gramatika! Mūsu smadzenēm ir ļoti smagi jāstrādā, kad mēs mācamies valodu. Tām jāsaglabā jauni vārdi un jauni likumi. Tas viss tiek atkal atkārtots miegā. Pētnieki to dēvē par atkārtošanas teoriju. Bet galvenais, ka Jūs izguļaties. Ķermenim un prātam nepieciešams pienācīgi atpūšties. Un tikai tad smadzenes darbojas efektīvi. Var teikt: labs miegs, laba atmiņa. Kad mēs atpūšamies, mūsu smadzenes vēl darbojas… Tad: ar labunakti, Gute Nacht, good night, buona notte, dobrou noc!