Sarunvārdnīca

lv Vakar – šodien – rīt   »   es Ayer – hoy – mañana

10 [desmit]

Vakar – šodien – rīt

Vakar – šodien – rīt

10 [diez]

Ayer – hoy – mañana

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu spāņu Spēlēt Vairāk
Vakar bija sestdiena. Aye- -ue--á---o. A--- f-- s------ A-e- f-e s-b-d-. ---------------- Ayer fue sábado.
Vakar es biju kino. A-er-es-uve ----l c-n-. A--- e----- e- e- c---- A-e- e-t-v- e- e- c-n-. ----------------------- Ayer estuve en el cine.
Filma bija interesanta. La p---cu-a---- -n-e--s--te. L- p------- f-- i----------- L- p-l-c-l- f-e i-t-r-s-n-e- ---------------------------- La película fue interesante.
Šodien ir svētdiena. Ho- e- -omi--o. H-- e- d------- H-y e- d-m-n-o- --------------- Hoy es domingo.
Šodien es nestrādāju. Ho- no -raba--. H-- n- t------- H-y n- t-a-a-o- --------------- Hoy no trabajo.
Es palieku mājās. Me q------n --sa. M- q---- e- c---- M- q-e-o e- c-s-. ----------------- Me quedo en casa.
Rīt ir pirmdiena. Mañ-n--es---nes. M----- e- l----- M-ñ-n- e- l-n-s- ---------------- Mañana es lunes.
Rīt es atkal strādāšu. Ma---- -uelvo a-----aj-r. M----- v----- a t-------- M-ñ-n- v-e-v- a t-a-a-a-. ------------------------- Mañana vuelvo a trabajar.
Es strādāju birojā. Tra-a---e-------f--i--. T------ e- u-- o------- T-a-a-o e- u-a o-i-i-a- ----------------------- Trabajo en una oficina.
Kas tas ir? ¿Qui----s----e? ¿----- e- é---- ¿-u-é- e- é-t-? --------------- ¿Quién es éste?
Tas ir Pēteris. És---e- ---r-. É--- e- P----- É-t- e- P-d-o- -------------- Éste es Pedro.
Pēteris ir students. P-dro--s e-tu---n-e. P---- e- e---------- P-d-o e- e-t-d-a-t-. -------------------- Pedro es estudiante.
Kas tā ir? ¿--ié---s é-ta? ¿----- e- é---- ¿-u-é- e- é-t-? --------------- ¿Quién es ésta?
Tā ir Marta. É-ta--s Mar-a. É--- e- M----- É-t- e- M-r-a- -------------- Ésta es Marta.
Marta ir sekretāre. Ma-ta -- -e--e-a---. M---- e- s---------- M-r-a e- s-c-e-a-i-. -------------------- Marta es secretaria.
Pēteris un Marta ir draugi. Pe-ro --M--ta -----ovio-. P---- y M---- s-- n------ P-d-o y M-r-a s-n n-v-o-. ------------------------- Pedro y Marta son novios.
Pēteris ir Martas draugs. P------- -----vio -- M-rta. P---- e- e- n---- d- M----- P-d-o e- e- n-v-o d- M-r-a- --------------------------- Pedro es el novio de Marta.
Marta ir Pētera draudzene. Mar-- e---a -ov-a -e -ed--. M---- e- l- n---- d- P----- M-r-a e- l- n-v-a d- P-d-o- --------------------------- Marta es la novia de Pedro.

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Mācīšanās miegā

Svešvalodu apgūšana mūsdienās ir daļa no vispārējās izglītības. Ja vien to mācīšanās nebūtu tik nogurdinoša! Labas ziņas tiem, kam tās sagādā grūtības. Jo iemācīties miegā ir efektīvāk! Vairāki zinātniskie pētījumi ir nonākuši pie tāda slēdziena. Un šo metodi mēs varam izmantot arī mācoties valodas. To, ko mēs esam pieredzējuši pa dienu, mēs apstrādājam miegā. Mūsu smadzenes analizē jaunos iespaidus. Viss pieredzētais tiek vēlreiz pārdomāts. Un jaunais saturs tiek nostiprināts mūsu smadzenēs. Jo īpaši labi tiek nostiprinās tas, ko esam mācījušies pirms iemigšanas. Līdz ar to, atkārtot nozīmīgas lietas pirms iemigšanas, ir noderīgi. Dažādas miega fāzes atbild par atšķirīgām mācību vielām. Miegs ar ātrajām acu kustībām atbild par psihomotorisko mācīšanos. Šajā kategorijā ietilpst mūzikas vai sporta nodarbības. Bet, piemēram, tīrās zināšanas tiek apstrādātas dziļajā miegā. Šajā fāzē tiek pārskatīts viss apgūtais. Pat leksika un gramatika! Mūsu smadzenēm ir ļoti smagi jāstrādā, kad mēs mācamies valodu. Tām jāsaglabā jauni vārdi un jauni likumi. Tas viss tiek atkal atkārtots miegā. Pētnieki to dēvē par atkārtošanas teoriju. Bet galvenais, ka Jūs izguļaties. Ķermenim un prātam nepieciešams pienācīgi atpūšties. Un tikai tad smadzenes darbojas efektīvi. Var teikt: labs miegs, laba atmiņa. Kad mēs atpūšamies, mūsu smadzenes vēl darbojas… Tad: ar labunakti, Gute Nacht, good night, buona notte, dobrou noc!