Sarunvārdnīca

lv Vakar – šodien – rīt   »   fi Eilen – tänään – huomenna

10 [desmit]

Vakar – šodien – rīt

Vakar – šodien – rīt

10 [kymmenen]

Eilen – tänään – huomenna

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu somu Spēlēt Vairāk
Vakar bija sestdiena. E-le---li lauan---. E---- o-- l-------- E-l-n o-i l-u-n-a-. ------------------- Eilen oli lauantai. 0
Vakar es biju kino. Ei-e--o--- elokuvateatteri-s-. E---- o--- e------------------ E-l-n o-i- e-o-u-a-e-t-e-i-s-. ------------------------------ Eilen olin elokuvateatterissa. 0
Filma bija interesanta. E-o---a o-- --i-no-ta-a. E------ o-- k----------- E-o-u-a o-i k-i-n-s-a-a- ------------------------ Elokuva oli kiinnostava. 0
Šodien ir svētdiena. T-nään ---s-nnun--i. T----- o- s--------- T-n-ä- o- s-n-u-t-i- -------------------- Tänään on sunnuntai. 0
Šodien es nestrādāju. T-nään-en -yösk----l-. T----- e- t----------- T-n-ä- e- t-ö-k-n-e-e- ---------------------- Tänään en työskentele. 0
Es palieku mājās. Min---ä----o--i-. M--- j--- k------ M-n- j-ä- k-t-i-. ----------------- Minä jään kotiin. 0
Rīt ir pirmdiena. Huo-en-a -n ma-nan-a-. H------- o- m--------- H-o-e-n- o- m-a-a-t-i- ---------------------- Huomenna on maanantai. 0
Rīt es atkal strādāšu. Hu------ ---ä----s----sk-nt-le-. H------- m--- t--- t------------ H-o-e-n- m-n- t-a- t-ö-k-n-e-e-. -------------------------------- Huomenna minä taas työskentelen. 0
Es strādāju birojā. Ol-- t-i-is-o-sa---is--. O--- t---------- t------ O-e- t-i-i-t-s-a t-i-s-. ------------------------ Olen toimistossa töissä. 0
Kas tas ir? K--a hä- on? K--- h-- o-- K-k- h-n o-? ------------ Kuka hän on? 0
Tas ir Pēteris. H-n-o- -e--r. H-- o- P----- H-n o- P-t-r- ------------- Hän on Peter. 0
Pēteris ir students. P-t---o- -pi--el---. P---- o- o---------- P-t-r o- o-i-k-l-j-. -------------------- Peter on opiskelija. 0
Kas tā ir? Kuk- h----n? K--- h-- o-- K-k- h-n o-? ------------ Kuka hän on? 0
Tā ir Marta. H-- on----tha. H-- o- M------ H-n o- M-r-h-. -------------- Hän on Martha. 0
Marta ir sekretāre. M-rt-- ---si-----i. M----- o- s-------- M-r-h- o- s-h-e-r-. ------------------- Martha on sihteeri. 0
Pēteris un Marta ir draugi. Pet-- ja -------ovat --t-viä. P---- j- M----- o--- y------- P-t-r j- M-r-h- o-a- y-t-v-ä- ----------------------------- Peter ja Martha ovat ystäviä. 0
Pēteris ir Martas draugs. P-t---on---r--a- ys-ä-ä. P---- o- M------ y------ P-t-r o- M-r-h-n y-t-v-. ------------------------ Peter on Marthan ystävä. 0
Marta ir Pētera draudzene. M----a-o- ---e-i- ystä-ä. M----- o- P------ y------ M-r-h- o- P-t-r-n y-t-v-. ------------------------- Martha on Peterin ystävä. 0

Mācīšanās miegā

Svešvalodu apgūšana mūsdienās ir daļa no vispārējās izglītības. Ja vien to mācīšanās nebūtu tik nogurdinoša! Labas ziņas tiem, kam tās sagādā grūtības. Jo iemācīties miegā ir efektīvāk! Vairāki zinātniskie pētījumi ir nonākuši pie tāda slēdziena. Un šo metodi mēs varam izmantot arī mācoties valodas. To, ko mēs esam pieredzējuši pa dienu, mēs apstrādājam miegā. Mūsu smadzenes analizē jaunos iespaidus. Viss pieredzētais tiek vēlreiz pārdomāts. Un jaunais saturs tiek nostiprināts mūsu smadzenēs. Jo īpaši labi tiek nostiprinās tas, ko esam mācījušies pirms iemigšanas. Līdz ar to, atkārtot nozīmīgas lietas pirms iemigšanas, ir noderīgi. Dažādas miega fāzes atbild par atšķirīgām mācību vielām. Miegs ar ātrajām acu kustībām atbild par psihomotorisko mācīšanos. Šajā kategorijā ietilpst mūzikas vai sporta nodarbības. Bet, piemēram, tīrās zināšanas tiek apstrādātas dziļajā miegā. Šajā fāzē tiek pārskatīts viss apgūtais. Pat leksika un gramatika! Mūsu smadzenēm ir ļoti smagi jāstrādā, kad mēs mācamies valodu. Tām jāsaglabā jauni vārdi un jauni likumi. Tas viss tiek atkal atkārtots miegā. Pētnieki to dēvē par atkārtošanas teoriju. Bet galvenais, ka Jūs izguļaties. Ķermenim un prātam nepieciešams pienācīgi atpūšties. Un tikai tad smadzenes darbojas efektīvi. Var teikt: labs miegs, laba atmiņa. Kad mēs atpūšamies, mūsu smadzenes vēl darbojas… Tad: ar labunakti, Gute Nacht, good night, buona notte, dobrou noc!