Sarunvārdnīca

lv Vakar – šodien – rīt   »   hr Jučer – danas – sutra

10 [desmit]

Vakar – šodien – rīt

Vakar – šodien – rīt

10 [deset]

Jučer – danas – sutra

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu horvātu Spēlēt Vairāk
Vakar bija sestdiena. J-če- j- --la-s-b--a. J---- j- b--- s------ J-č-r j- b-l- s-b-t-. --------------------- Jučer je bila subota. 0
Vakar es biju kino. Ju--r---m bi- - --l-----i-u. J---- s-- b-- / b--- u k---- J-č-r s-m b-o / b-l- u k-n-. ---------------------------- Jučer sam bio / bila u kinu. 0
Filma bija interesanta. Fi-m-j- bi- --ter-sa--an. F--- j- b-- i------------ F-l- j- b-o i-t-r-s-n-a-. ------------------------- Film je bio interesantan. 0
Šodien ir svētdiena. Dan-- je -e-je-ja. D---- j- n-------- D-n-s j- n-d-e-j-. ------------------ Danas je nedjelja. 0
Šodien es nestrādāju. Da-as -- ra-i-. D---- n- r----- D-n-s n- r-d-m- --------------- Danas ne radim. 0
Es palieku mājās. O-t-je---o--. O------ d---- O-t-j-m d-m-. ------------- Ostajem doma. 0
Rīt ir pirmdiena. Su-ra je po--d-elj-k. S---- j- p----------- S-t-a j- p-n-d-e-j-k- --------------------- Sutra je ponedjeljak. 0
Rīt es atkal strādāšu. S--------ovno -a-i-. S---- p------ r----- S-t-a p-n-v-o r-d-m- -------------------- Sutra ponovno radim. 0
Es strādāju birojā. Ja ra-im - uredu. J- r---- u u----- J- r-d-m u u-e-u- ----------------- Ja radim u uredu. 0
Kas tas ir? T-o je---? T-- j- t-- T-o j- t-? ---------- Tko je to? 0
Tas ir Pēteris. To -- Pe-ar. T- j- P----- T- j- P-t-r- ------------ To je Petar. 0
Pēteris ir students. P-t-- je -t--ent. P---- j- s------- P-t-r j- s-u-e-t- ----------------- Petar je student. 0
Kas tā ir? Tko -e -o? T-- j- t-- T-o j- t-? ---------- Tko je to? 0
Tā ir Marta. To -e-M-rt-. T- j- M----- T- j- M-r-a- ------------ To je Marta. 0
Marta ir sekretāre. M--t- -e --jn-ca. M---- j- t------- M-r-a j- t-j-i-a- ----------------- Marta je tajnica. 0
Pēteris un Marta ir draugi. P-tar i-Marta su-prija--lji. P---- i M---- s- p---------- P-t-r i M-r-a s- p-i-a-e-j-. ---------------------------- Petar i Marta su prijatelji. 0
Pēteris ir Martas draugs. P--a-----M-r-----rijate-j. P---- j- M----- p--------- P-t-r j- M-r-i- p-i-a-e-j- -------------------------- Petar je Martin prijatelj. 0
Marta ir Pētera draudzene. M-r-a-je---trov- pr--at--j---. M---- j- P------ p------------ M-r-a j- P-t-o-a p-i-a-e-j-c-. ------------------------------ Marta je Petrova prijateljica. 0

Mācīšanās miegā

Svešvalodu apgūšana mūsdienās ir daļa no vispārējās izglītības. Ja vien to mācīšanās nebūtu tik nogurdinoša! Labas ziņas tiem, kam tās sagādā grūtības. Jo iemācīties miegā ir efektīvāk! Vairāki zinātniskie pētījumi ir nonākuši pie tāda slēdziena. Un šo metodi mēs varam izmantot arī mācoties valodas. To, ko mēs esam pieredzējuši pa dienu, mēs apstrādājam miegā. Mūsu smadzenes analizē jaunos iespaidus. Viss pieredzētais tiek vēlreiz pārdomāts. Un jaunais saturs tiek nostiprināts mūsu smadzenēs. Jo īpaši labi tiek nostiprinās tas, ko esam mācījušies pirms iemigšanas. Līdz ar to, atkārtot nozīmīgas lietas pirms iemigšanas, ir noderīgi. Dažādas miega fāzes atbild par atšķirīgām mācību vielām. Miegs ar ātrajām acu kustībām atbild par psihomotorisko mācīšanos. Šajā kategorijā ietilpst mūzikas vai sporta nodarbības. Bet, piemēram, tīrās zināšanas tiek apstrādātas dziļajā miegā. Šajā fāzē tiek pārskatīts viss apgūtais. Pat leksika un gramatika! Mūsu smadzenēm ir ļoti smagi jāstrādā, kad mēs mācamies valodu. Tām jāsaglabā jauni vārdi un jauni likumi. Tas viss tiek atkal atkārtots miegā. Pētnieki to dēvē par atkārtošanas teoriju. Bet galvenais, ka Jūs izguļaties. Ķermenim un prātam nepieciešams pienācīgi atpūšties. Un tikai tad smadzenes darbojas efektīvi. Var teikt: labs miegs, laba atmiņa. Kad mēs atpūšamies, mūsu smadzenes vēl darbojas… Tad: ar labunakti, Gute Nacht, good night, buona notte, dobrou noc!