Sarunvārdnīca

lv Vakar – šodien – rīt   »   pl wczoraj – dzisiaj – jutro

10 [desmit]

Vakar – šodien – rīt

Vakar – šodien – rīt

10 [dziesięć]

wczoraj – dzisiaj – jutro

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu poļu Spēlēt Vairāk
Vakar bija sestdiena. Wcz--aj -ył--so--t-. W------ b--- s------ W-z-r-j b-ł- s-b-t-. -------------------- Wczoraj była sobota. 0
Vakar es biju kino. W---ra---yłem / -y--m-w-k--ie. W------ b---- / b---- w k----- W-z-r-j b-ł-m / b-ł-m w k-n-e- ------------------------------ Wczoraj byłem / byłam w kinie. 0
Filma bija interesanta. Ten -i-- --ł i--er--u--cy. T-- f--- b-- i------------ T-n f-l- b-ł i-t-r-s-j-c-. -------------------------- Ten film był interesujący. 0
Šodien ir svētdiena. Dzi--a--jest-nie-zi--a. D------ j--- n--------- D-i-i-j j-s- n-e-z-e-a- ----------------------- Dzisiaj jest niedziela. 0
Šodien es nestrādāju. D-isiaj ni- p---uję. D------ n-- p------- D-i-i-j n-e p-a-u-ę- -------------------- Dzisiaj nie pracuję. 0
Es palieku mājās. Zo--a-ę----o--. Z------ w d---- Z-s-a-ę w d-m-. --------------- Zostanę w domu. 0
Rīt ir pirmdiena. J---o--e-t po-i-dział-k. J---- j--- p------------ J-t-o j-s- p-n-e-z-a-e-. ------------------------ Jutro jest poniedziałek. 0
Rīt es atkal strādāšu. Jut---z-o-- -ra-uję. -utro--r--am -o -ra-y. J---- z---- p------- J---- w----- d- p----- J-t-o z-o-u p-a-u-ę- J-t-o w-a-a- d- p-a-y- ------------------------------------------- Jutro znowu pracuję. Jutro wracam do pracy. 0
Es strādāju birojā. Pr-c----w-biu---. P------ w b------ P-a-u-ę w b-u-z-. ----------------- Pracuję w biurze. 0
Kas tas ir? Kt- -o-j---? K-- t- j---- K-o t- j-s-? ------------ Kto to jest? 0
Tas ir Pēteris. T- --s- P--e-. T- j--- P----- T- j-s- P-t-r- -------------- To jest Peter. 0
Pēteris ir students. P-t-- je-- s-----t-m. P---- j--- s--------- P-t-r j-s- s-u-e-t-m- --------------------- Peter jest studentem. 0
Kas tā ir? Kto to-----? K-- t- j---- K-o t- j-s-? ------------ Kto to jest? 0
Tā ir Marta. T- -e-- -a--h-. T- j--- M------ T- j-s- M-r-h-. --------------- To jest Martha. 0
Marta ir sekretāre. M-r-h- jest --k-e-a---. M----- j--- s---------- M-r-h- j-s- s-k-e-a-k-. ----------------------- Martha jest sekretarką. 0
Pēteris un Marta ir draugi. P---r --Mar-h- -- ------c-ó--i. P---- i M----- s- p------------ P-t-r i M-r-h- s- p-z-j-c-ó-m-. ------------------------------- Peter i Martha są przyjaciółmi. 0
Pēteris ir Martas draugs. Pe--r-jes---r-y--c-el-m-M-rt--. /--e-er-je-----ł--a--em -a-t-y. P---- j--- p----------- M------ / P---- j--- c--------- M------ P-t-r j-s- p-z-j-c-e-e- M-r-h-. / P-t-r j-s- c-ł-p-k-e- M-r-h-. --------------------------------------------------------------- Peter jest przyjacielem Marthy. / Peter jest chłopakiem Marthy. 0
Marta ir Pētera draudzene. M---h---es--p-zyj--i-łką -e---a. - M--t-------d-iewcz-----e--r-. M----- j--- p----------- P------ / M---- j--- d--------- P------ M-r-h- j-s- p-z-j-c-ó-k- P-t-r-. / M-r-a j-s- d-i-w-z-n- P-t-r-. ---------------------------------------------------------------- Martha jest przyjaciółką Petera. / Marta jest dziewczyną Petera. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Mācīšanās miegā

Svešvalodu apgūšana mūsdienās ir daļa no vispārējās izglītības. Ja vien to mācīšanās nebūtu tik nogurdinoša! Labas ziņas tiem, kam tās sagādā grūtības. Jo iemācīties miegā ir efektīvāk! Vairāki zinātniskie pētījumi ir nonākuši pie tāda slēdziena. Un šo metodi mēs varam izmantot arī mācoties valodas. To, ko mēs esam pieredzējuši pa dienu, mēs apstrādājam miegā. Mūsu smadzenes analizē jaunos iespaidus. Viss pieredzētais tiek vēlreiz pārdomāts. Un jaunais saturs tiek nostiprināts mūsu smadzenēs. Jo īpaši labi tiek nostiprinās tas, ko esam mācījušies pirms iemigšanas. Līdz ar to, atkārtot nozīmīgas lietas pirms iemigšanas, ir noderīgi. Dažādas miega fāzes atbild par atšķirīgām mācību vielām. Miegs ar ātrajām acu kustībām atbild par psihomotorisko mācīšanos. Šajā kategorijā ietilpst mūzikas vai sporta nodarbības. Bet, piemēram, tīrās zināšanas tiek apstrādātas dziļajā miegā. Šajā fāzē tiek pārskatīts viss apgūtais. Pat leksika un gramatika! Mūsu smadzenēm ir ļoti smagi jāstrādā, kad mēs mācamies valodu. Tām jāsaglabā jauni vārdi un jauni likumi. Tas viss tiek atkal atkārtots miegā. Pētnieki to dēvē par atkārtošanas teoriju. Bet galvenais, ka Jūs izguļaties. Ķermenim un prātam nepieciešams pienācīgi atpūšties. Un tikai tad smadzenes darbojas efektīvi. Var teikt: labs miegs, laba atmiņa. Kad mēs atpūšamies, mūsu smadzenes vēl darbojas… Tad: ar labunakti, Gute Nacht, good night, buona notte, dobrou noc!