Sarunvārdnīca

lv Vakar – šodien – rīt   »   ro Ieri – azi – mâine

10 [desmit]

Vakar – šodien – rīt

Vakar – šodien – rīt

10 [zece]

Ieri – azi – mâine

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu rumāņu Spēlēt Vairāk
Vakar bija sestdiena. Ieri------t--âmbătă. I--- a f--- s------- I-r- a f-s- s-m-ă-ă- -------------------- Ieri a fost sâmbătă. 0
Vakar es biju kino. Ie-i a--fo-t--a---nem--og-a-. I--- a- f--- l- c------------ I-r- a- f-s- l- c-n-m-t-g-a-. ----------------------------- Ieri am fost la cinematograf. 0
Filma bija interesanta. F--------f--t i----es--t. F----- a f--- i---------- F-l-u- a f-s- i-t-r-s-n-. ------------------------- Filmul a fost interesant. 0
Šodien ir svētdiena. A-i es-e -umi-ică. A-- e--- d-------- A-i e-t- d-m-n-c-. ------------------ Azi este duminică. 0
Šodien es nestrādāju. As--zi-----ucre-. A----- n- l------ A-t-z- n- l-c-e-. ----------------- Astăzi nu lucrez. 0
Es palieku mājās. E- -ă-ân a-a-ă. E- r---- a----- E- r-m-n a-a-ă- --------------- Eu rămân acasă. 0
Rīt ir pirmdiena. Mâi-e -s----u-i. M---- e--- l---- M-i-e e-t- l-n-. ---------------- Mâine este luni. 0
Rīt es atkal strādāšu. Mâ-ne-luc--z din -o-. M---- l----- d-- n--- M-i-e l-c-e- d-n n-u- --------------------- Mâine lucrez din nou. 0
Es strādāju birojā. E- luc--z-l----r-u. E- l----- l- b----- E- l-c-e- l- b-r-u- ------------------- Eu lucrez la birou. 0
Kas tas ir? C-n- -ste -----a? C--- e--- a------ C-n- e-t- a-e-t-? ----------------- Cine este acesta? 0
Tas ir Pēteris. Ac-s----ste-Pe--r. A----- e--- P----- A-e-t- e-t- P-t-r- ------------------ Acesta este Peter. 0
Pēteris ir students. Pet-r este--t----t. P---- e--- s------- P-t-r e-t- s-u-e-t- ------------------- Peter este student. 0
Kas tā ir? Ci-e--s-e -ce-s--? C--- e--- a------- C-n- e-t- a-e-s-a- ------------------ Cine este aceasta? 0
Tā ir Marta. A-eas-- -st--Mart-a. A------ e--- M------ A-e-s-a e-t- M-r-h-. -------------------- Aceasta este Martha. 0
Marta ir sekretāre. M-rtha es-e -e-ret---. M----- e--- s--------- M-r-h- e-t- s-c-e-a-ă- ---------------------- Martha este secretară. 0
Pēteris un Marta ir draugi. Pe----şi -a--h------ -r---e-i. P---- ş- M----- s--- p-------- P-t-r ş- M-r-h- s-n- p-i-t-n-. ------------------------------ Peter şi Martha sunt prieteni. 0
Pēteris ir Martas draugs. Peter e--e p--e-en-l----t-ei. P---- e--- p-------- M------- P-t-r e-t- p-i-t-n-l M-r-h-i- ----------------------------- Peter este prietenul Marthei. 0
Marta ir Pētera draudzene. Mart-a es-e--ri-ten----i ----r. M----- e--- p------- l-- P----- M-r-h- e-t- p-i-t-n- l-i P-t-r- ------------------------------- Martha este prietena lui Peter. 0

Mācīšanās miegā

Svešvalodu apgūšana mūsdienās ir daļa no vispārējās izglītības. Ja vien to mācīšanās nebūtu tik nogurdinoša! Labas ziņas tiem, kam tās sagādā grūtības. Jo iemācīties miegā ir efektīvāk! Vairāki zinātniskie pētījumi ir nonākuši pie tāda slēdziena. Un šo metodi mēs varam izmantot arī mācoties valodas. To, ko mēs esam pieredzējuši pa dienu, mēs apstrādājam miegā. Mūsu smadzenes analizē jaunos iespaidus. Viss pieredzētais tiek vēlreiz pārdomāts. Un jaunais saturs tiek nostiprināts mūsu smadzenēs. Jo īpaši labi tiek nostiprinās tas, ko esam mācījušies pirms iemigšanas. Līdz ar to, atkārtot nozīmīgas lietas pirms iemigšanas, ir noderīgi. Dažādas miega fāzes atbild par atšķirīgām mācību vielām. Miegs ar ātrajām acu kustībām atbild par psihomotorisko mācīšanos. Šajā kategorijā ietilpst mūzikas vai sporta nodarbības. Bet, piemēram, tīrās zināšanas tiek apstrādātas dziļajā miegā. Šajā fāzē tiek pārskatīts viss apgūtais. Pat leksika un gramatika! Mūsu smadzenēm ir ļoti smagi jāstrādā, kad mēs mācamies valodu. Tām jāsaglabā jauni vārdi un jauni likumi. Tas viss tiek atkal atkārtots miegā. Pētnieki to dēvē par atkārtošanas teoriju. Bet galvenais, ka Jūs izguļaties. Ķermenim un prātam nepieciešams pienācīgi atpūšties. Un tikai tad smadzenes darbojas efektīvi. Var teikt: labs miegs, laba atmiņa. Kad mēs atpūšamies, mūsu smadzenes vēl darbojas… Tad: ar labunakti, Gute Nacht, good night, buona notte, dobrou noc!