Sarunvārdnīca

lv Vakar – šodien – rīt   »   sq Dje – sot – nesёr

10 [desmit]

Vakar – šodien – rīt

Vakar – šodien – rīt

10 [dhjetё]

Dje – sot – nesёr

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu albāņu Spēlēt Vairāk
Vakar bija sestdiena. Dje------ ----tunё. D-- i---- e s------ D-e i-h-e e s-t-n-. ------------------- Dje ishte e shtunё. 0
Vakar es biju kino. Dj- --ha-n- -i-em-. D-- i--- n- k------ D-e i-h- n- k-n-m-. ------------------- Dje isha nё kinema. 0
Filma bija interesanta. F-l---isht--i--e-es--t. F---- i---- i---------- F-l-i i-h-e i-t-r-s-n-. ----------------------- Filmi ishte interesant. 0
Šodien ir svētdiena. S----sh---e-----ё. S-- ё---- e d----- S-t ё-h-ё e d-e-ё- ------------------ Sot ёshtё e dielё. 0
Šodien es nestrādāju. S-------p-no-. S-- n-- p----- S-t n-k p-n-j- -------------- Sot nuk punoj. 0
Es palieku mājās. Po--r- nё ----p-. P- r-- n- s------ P- r-i n- s-t-p-. ----------------- Po rri nё shtёpi. 0
Rīt ir pirmdiena. N-s-- -s--ё-e hёnё. N---- ё---- e h---- N-s-r ё-h-ё e h-n-. ------------------- Nesёr ёshtё e hёnё. 0
Rīt es atkal strādāšu. N-s---d---ё -u--j p--sёr-. N---- d- t- p---- p------- N-s-r d- t- p-n-j p-r-ё-i- -------------------------- Nesёr do tё punoj pёrsёri. 0
Es strādāju birojā. U-ё pu----nё ----. U-- p---- n- z---- U-ё p-n-j n- z-r-. ------------------ Unё punoj nё zyrё. 0
Kas tas ir? K-s- --ht- k-? K--- ё---- k-- K-s- ё-h-ё k-? -------------- Kush ёshtё ky? 0
Tas ir Pēteris. Ky ё--tё-Pe--ri. K- ё---- P------ K- ё-h-ё P-t-r-. ---------------- Ky ёshtё Peteri. 0
Pēteris ir students. Pet-ri-ёs-tё----den-. P----- ё---- s------- P-t-r- ё-h-ё s-u-e-t- --------------------- Peteri ёshtё student. 0
Kas tā ir? K-sh ----ё -j-? K--- ё---- k--- K-s- ё-h-ё k-o- --------------- Kush ёshtё kjo? 0
Tā ir Marta. K-- --h-- --rt-. K-- ё---- M----- K-o ё-h-ё M-r-a- ---------------- Kjo ёshtё Marta. 0
Marta ir sekretāre. Ma-t---sh---se--et-re. M---- ё---- s--------- M-r-a ё-h-ё s-k-e-a-e- ---------------------- Marta ёshtё sekretare. 0
Pēteris un Marta ir draugi. Pe--i -he M-rt---a-ё -h--ё. P---- d-- M---- j--- s----- P-t-i d-e M-r-a j-n- s-o-ё- --------------------------- Petri dhe Marta janё shokё. 0
Pēteris ir Martas draugs. P---- ----ё ----u-----r---. P---- ё---- s---- i M------ P-t-i ё-h-ё s-o-u i M-r-ё-. --------------------------- Petri ёshtё shoku i Martёs. 0
Marta ir Pētera draudzene. Mar-- ----ё--hoqj- e -eter-t. M---- ё---- s----- e P------- M-r-a ё-h-ё s-o-j- e P-t-r-t- ----------------------------- Marta ёshtё shoqja e Peterit. 0

Mācīšanās miegā

Svešvalodu apgūšana mūsdienās ir daļa no vispārējās izglītības. Ja vien to mācīšanās nebūtu tik nogurdinoša! Labas ziņas tiem, kam tās sagādā grūtības. Jo iemācīties miegā ir efektīvāk! Vairāki zinātniskie pētījumi ir nonākuši pie tāda slēdziena. Un šo metodi mēs varam izmantot arī mācoties valodas. To, ko mēs esam pieredzējuši pa dienu, mēs apstrādājam miegā. Mūsu smadzenes analizē jaunos iespaidus. Viss pieredzētais tiek vēlreiz pārdomāts. Un jaunais saturs tiek nostiprināts mūsu smadzenēs. Jo īpaši labi tiek nostiprinās tas, ko esam mācījušies pirms iemigšanas. Līdz ar to, atkārtot nozīmīgas lietas pirms iemigšanas, ir noderīgi. Dažādas miega fāzes atbild par atšķirīgām mācību vielām. Miegs ar ātrajām acu kustībām atbild par psihomotorisko mācīšanos. Šajā kategorijā ietilpst mūzikas vai sporta nodarbības. Bet, piemēram, tīrās zināšanas tiek apstrādātas dziļajā miegā. Šajā fāzē tiek pārskatīts viss apgūtais. Pat leksika un gramatika! Mūsu smadzenēm ir ļoti smagi jāstrādā, kad mēs mācamies valodu. Tām jāsaglabā jauni vārdi un jauni likumi. Tas viss tiek atkal atkārtots miegā. Pētnieki to dēvē par atkārtošanas teoriju. Bet galvenais, ka Jūs izguļaties. Ķermenim un prātam nepieciešams pienācīgi atpūšties. Un tikai tad smadzenes darbojas efektīvi. Var teikt: labs miegs, laba atmiņa. Kad mēs atpūšamies, mūsu smadzenes vēl darbojas… Tad: ar labunakti, Gute Nacht, good night, buona notte, dobrou noc!