Sarunvārdnīca

lv Vakar – šodien – rīt   »   sv Igår – idag – imorgon

10 [desmit]

Vakar – šodien – rīt

Vakar – šodien – rīt

10 [tio]

Igår – idag – imorgon

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu zviedru Spēlēt Vairāk
Vakar bija sestdiena. I-år-var-d-- -ör--g. I--- v-- d-- l------ I-å- v-r d-t l-r-a-. -------------------- Igår var det lördag. 0
Vakar es biju kino. Ig-r-----ja---å-b-o. I--- v-- j-- p- b--- I-å- v-r j-g p- b-o- -------------------- Igår var jag på bio. 0
Filma bija interesanta. F---en -a---n---s----. F----- v-- i---------- F-l-e- v-r i-t-e-s-n-. ---------------------- Filmen var intressant. 0
Šodien ir svētdiena. Idag är --t-s---ag. I--- ä- d-- s------ I-a- ä- d-t s-n-a-. ------------------- Idag är det söndag. 0
Šodien es nestrādāju. Id---a-b---r j-- -n--. I--- a------ j-- i---- I-a- a-b-t-r j-g i-t-. ---------------------- Idag arbetar jag inte. 0
Es palieku mājās. J----t--nar h-m-a. J-- s------ h----- J-g s-a-n-r h-m-a- ------------------ Jag stannar hemma. 0
Rīt ir pirmdiena. Im--g---är ----m--d--. I------ ä- d-- m------ I-o-g-n ä- d-t m-n-a-. ---------------------- Imorgon är det måndag. 0
Rīt es atkal strādāšu. I-org-n forts-tte- --------ar---a. I------ f--------- j-- a-- a------ I-o-g-n f-r-s-t-e- j-g a-t a-b-t-. ---------------------------------- Imorgon fortsätter jag att arbeta. 0
Es strādāju birojā. J-g-arb-t----- ko-t-r. J-- a------ p- k------ J-g a-b-t-r p- k-n-o-. ---------------------- Jag arbetar på kontor. 0
Kas tas ir? Vem ---d--? V-- ä- d--- V-m ä- d-t- ----------- Vem är det? 0
Tas ir Pēteris. De--är P---r. D-- ä- P----- D-t ä- P-t-r- ------------- Det är Peter. 0
Pēteris ir students. P---r--- s-u-en-. P---- ä- s------- P-t-r ä- s-u-e-t- ----------------- Peter är student. 0
Kas tā ir? Vem-ä- de-? V-- ä- d--- V-m ä- d-t- ----------- Vem är det? 0
Tā ir Marta. D----r M--t-a. D-- ä- M------ D-t ä- M-r-h-. -------------- Det är Martha. 0
Marta ir sekretāre. M--t-a -----kr-t--a-e. M----- ä- s----------- M-r-h- ä- s-k-e-e-a-e- ---------------------- Martha är sekreterare. 0
Pēteris un Marta ir draugi. P---r--c----r-----r vä-n--. P---- o-- M----- ä- v------ P-t-r o-h M-r-h- ä- v-n-e-. --------------------------- Peter och Martha är vänner. 0
Pēteris ir Martas draugs. P-t---är ---tha--v-n. P---- ä- M------ v--- P-t-r ä- M-r-h-s v-n- --------------------- Peter är Marthas vän. 0
Marta ir Pētera draudzene. Mart-- -r --------ä--nn-. M----- ä- P----- v------- M-r-h- ä- P-t-r- v-n-n-a- ------------------------- Martha är Peters väninna. 0

Mācīšanās miegā

Svešvalodu apgūšana mūsdienās ir daļa no vispārējās izglītības. Ja vien to mācīšanās nebūtu tik nogurdinoša! Labas ziņas tiem, kam tās sagādā grūtības. Jo iemācīties miegā ir efektīvāk! Vairāki zinātniskie pētījumi ir nonākuši pie tāda slēdziena. Un šo metodi mēs varam izmantot arī mācoties valodas. To, ko mēs esam pieredzējuši pa dienu, mēs apstrādājam miegā. Mūsu smadzenes analizē jaunos iespaidus. Viss pieredzētais tiek vēlreiz pārdomāts. Un jaunais saturs tiek nostiprināts mūsu smadzenēs. Jo īpaši labi tiek nostiprinās tas, ko esam mācījušies pirms iemigšanas. Līdz ar to, atkārtot nozīmīgas lietas pirms iemigšanas, ir noderīgi. Dažādas miega fāzes atbild par atšķirīgām mācību vielām. Miegs ar ātrajām acu kustībām atbild par psihomotorisko mācīšanos. Šajā kategorijā ietilpst mūzikas vai sporta nodarbības. Bet, piemēram, tīrās zināšanas tiek apstrādātas dziļajā miegā. Šajā fāzē tiek pārskatīts viss apgūtais. Pat leksika un gramatika! Mūsu smadzenēm ir ļoti smagi jāstrādā, kad mēs mācamies valodu. Tām jāsaglabā jauni vārdi un jauni likumi. Tas viss tiek atkal atkārtots miegā. Pētnieki to dēvē par atkārtošanas teoriju. Bet galvenais, ka Jūs izguļaties. Ķermenim un prātam nepieciešams pienācīgi atpūšties. Un tikai tad smadzenes darbojas efektīvi. Var teikt: labs miegs, laba atmiņa. Kad mēs atpūšamies, mūsu smadzenes vēl darbojas… Tad: ar labunakti, Gute Nacht, good night, buona notte, dobrou noc!