Sarunvārdnīca

lv Krāsas   »   fi Värejä

14 [četrpadsmit]

Krāsas

Krāsas

14 [neljätoista]

Värejä

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu somu Spēlēt Vairāk
Sniegs ir balts. Lu-i-o- v--k-in-n. L--- o- v--------- L-m- o- v-l-o-n-n- ------------------ Lumi on valkoinen. 0
Saule ir dzeltena. A-r-n-o--n----ta-ne-. A------ o- k--------- A-r-n-o o- k-l-a-n-n- --------------------- Aurinko on keltainen. 0
Apelsīns ir oranžs. A---lsi--i--n ---nss-. A--------- o- o------- A-p-l-i-n- o- o-a-s-i- ---------------------- Appelsiini on oranssi. 0
Ķirsis ir sarkans. Kir-ikka-o---------n. K------- o- p-------- K-r-i-k- o- p-n-i-e-. --------------------- Kirsikka on punainen. 0
Debesis ir zilas. T-i--s on---ni-en. T----- o- s------- T-i-a- o- s-n-n-n- ------------------ Taivas on sininen. 0
Zāle ir zaļa. R---o--- -i-reä-. R---- o- v------- R-o-o o- v-h-e-ä- ----------------- Ruoho on vihreää. 0
Zeme ir brūna. Mu--- -n r-ske--. M---- o- r------- M-l-a o- r-s-e-a- ----------------- Multa on ruskeaa. 0
Mākonis ir pelēks. Pi--i-o---ar-aa. P---- o- h------ P-l-i o- h-r-a-. ---------------- Pilvi on harmaa. 0
Riepas ir melnas. R--k--t o-a--m-s--a. R------ o--- m------ R-n-a-t o-a- m-s-i-. -------------------- Renkaat ovat mustia. 0
Kādā krāsā ir sniegs? Baltā. M-nkä--är-nen l-mi --- -al-o--e-. M---- v------ l--- o-- V--------- M-n-ä v-r-n-n l-m- o-? V-l-o-n-n- --------------------------------- Minkä värinen lumi on? Valkoinen. 0
Kādā krāsā ir saule? Dzeltenā. Min-ä värin-n -u--nk----? K-lta--e-. M---- v------ a------ o-- K--------- M-n-ä v-r-n-n a-r-n-o o-? K-l-a-n-n- ------------------------------------ Minkä värinen aurinko on? Keltainen. 0
Kādā krāsā ir apelsīns? Oranžā. M-n---v--in-n -p-els-i---on?-Or---si. M---- v------ a--------- o-- O------- M-n-ä v-r-n-n a-p-l-i-n- o-? O-a-s-i- ------------------------------------- Minkä värinen appelsiini on? Oranssi. 0
Kādā krāsā ir ķirsis? Sarkanā. M-nk- vä-in---ki--ik-- on?-----in--. M---- v------ k------- o-- P-------- M-n-ä v-r-n-n k-r-i-k- o-? P-n-i-e-. ------------------------------------ Minkä värinen kirsikka on? Punainen. 0
Kādā krāsā ir debesis? Zilā. M-nk-----i-e----i-a- o---Sin---n. M---- v------ t----- o-- S------- M-n-ä v-r-n-n t-i-a- o-? S-n-n-n- --------------------------------- Minkä värinen taivas on? Sininen. 0
Kādā krāsā ir zāle? Zaļā. Mi-k- -ä--s----uo-- o-?-V-hre--. M---- v------ r---- o-- V------- M-n-ä v-r-s-ä r-o-o o-? V-h-e-ä- -------------------------------- Minkä väristä ruoho on? Vihreää. 0
Kādā krāsā ir zeme? Brūnā. M-----v---st- mu------?-----eaa. M---- v------ m---- o-- R------- M-n-ä v-r-s-ä m-l-a o-? R-s-e-a- -------------------------------- Minkä väristä multa on? Ruskeaa. 0
Kādā krāsā ir mākonis? Pelēks. Min-ä -är---n pilvi on--Harm--. M---- v------ p---- o-- H------ M-n-ä v-r-n-n p-l-i o-? H-r-a-. ------------------------------- Minkä värinen pilvi on? Harmaa. 0
Kādā krāsā ir riepas? Melnā. Mi-----ä---et -e----t o---?---s---. M---- v------ r------ o---- M------ M-n-ä v-r-s-t r-n-a-t o-a-? M-s-a-. ----------------------------------- Minkä väriset renkaat ovat? Mustat. 0

Sievietes un vīrieši runā dažādi

Tas, ka sievietes un vīrieši ir atšķirīgi, mēs zinām. Bet vai jūs zinājā, ka tie arī runā atšķirīgi? Daudzi pētījumi to ir uzrādījuši. Sievietes izmanto savādāku runas veidu kā vīrieši. Viņas savā runā ir netiešas un atturīgas. Vīrieši, atšķirībā no sievietēm, izmanto skaidru un tiešu valodu. Bet arī tēmas, kuras tie apspriež, ir atšķirīgas. Vīrieši runā vairāk par jaunumiem, ekonomiku vai sportu. Sievietes dod priekšroku sociālām tēmām, kā ģimene un veselība. Tātad, vīriešiem patīk runāt par faktiem. Sievietēm - par cilvēkiem. Tas ir pārsteidzoši, ka sievietes cenšas izmantot ‘vāju’ valodu. Tas ir, viņas runā uzmanīgāk un pieklājīgāk. Tāpat arī sievietes uzdod vairāk jautājumu. Tā darot, viņas visdrīzāk vēlas panākt saskaņu un izvairīties no konflikta. Vēl jo vairāk, sievietēm ir plašāks vārdu krājums, lai izteiktu jūtas. Priekš vīriešiem bieži vien sarunas ir kā sava veida sacensības. Viņu valoda ir izteikti izaicinoša un agresīvāka. Un vīrieši, atšķirībā no sievietēm, dienā izrunā daudz mazāk vārdu. Daži pētnieki apgalvo, ka tas ir dēļ smadzeņu sastāva. Jo sievietēs un vīriešos ir dažādas smadzenes. Tas nozīmē, ka arī viņu valodu centru uzbūve ir atšķirīga. Lai gan, visticamāk ir arī citi faktori, kas arī ietekmē mūsu valodu. Zinātne neilgu laiku pēta šo lauku. Un tomēr, sievietes un vīrieši nerunā pilnīgi atšķirīgās valodās. Tātad, pārpratumiem nebūtu jānotiek. Veiksmīgai saskarsmei ir vairākas stratēģijas. Visvienkāršākā: labāk ieklausies!