Sarunvārdnīca

lv Augļi un pārtikas produkti   »   fi Hedelmiä ja elintarvikkeita

15 [piecpadsmit]

Augļi un pārtikas produkti

Augļi un pārtikas produkti

15 [viisitoista]

Hedelmiä ja elintarvikkeita

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu somu Spēlēt Vairāk
Man ir zemene. M--ulla----m-n-i-ka. M------ o- m-------- M-n-l-a o- m-n-i-k-. -------------------- Minulla on mansikka. 0
Man ir kivi un melone. Mi---l- ---k-ivi--- m--o--. M------ o- k---- j- m------ M-n-l-a o- k-i-i j- m-l-n-. --------------------------- Minulla on kiivi ja meloni. 0
Man ir apelsīns un greifrūts. Mi-u-l- -- ---elsiin- ja gr-ipp-. M------ o- a--------- j- g------- M-n-l-a o- a-p-l-i-n- j- g-e-p-i- --------------------------------- Minulla on appelsiini ja greippi. 0
Man ir ābols un mango. M--u-la--n-om--a ja m-n--. M------ o- o---- j- m----- M-n-l-a o- o-e-a j- m-n-o- -------------------------- Minulla on omena ja mango. 0
Man ir banāns un ananass. M-nulla on --n-ani-j- --a---. M------ o- b------ j- a------ M-n-l-a o- b-n-a-i j- a-a-a-. ----------------------------- Minulla on banaani ja ananas. 0
Es gatavoju augļu salātus. M-nä t-e--he-e-mä--la--ti-. M--- t--- h---------------- M-n- t-e- h-d-l-ä-a-a-t-i-. --------------------------- Minä teen hedelmäsalaattia. 0
Es ēdu tostermaizi. M-nä s-ön paa-t-l-i-ä-. M--- s--- p------------ M-n- s-ö- p-a-t-l-i-ä-. ----------------------- Minä syön paahtoleipää. 0
Es ēdu tostermaizi ar sviestu. M--- s--n --aht-l--vän ---n--a--s-. M--- s--- p----------- v--- k------ M-n- s-ö- p-a-t-l-i-ä- v-i- k-n-s-. ----------------------------------- Minä syön paahtoleivän voin kanssa. 0
Es ēdu tostermaizi ar sviestu un marmelādi. M-n- s-ön-p-aht----v----o-n-ja-hill-n-k-nss-. M--- s--- p----------- v--- j- h----- k------ M-n- s-ö- p-a-t-l-i-ä- v-i- j- h-l-o- k-n-s-. --------------------------------------------- Minä syön paahtoleivän voin ja hillon kanssa. 0
Es ēdu sendviču. Minä sy-- ke-ro-vo-leivä-. M--- s--- k--------------- M-n- s-ö- k-r-o-v-i-e-v-n- -------------------------- Minä syön kerrosvoileivän. 0
Es ēdu sendviču ar margarīnu. M-nä --ö- -e-----o----vä- v--n -anss-. M--- s--- k-------------- v--- k------ M-n- s-ö- k-r-o-v-i-e-v-n v-i- k-n-s-. -------------------------------------- Minä syön kerrosvoileivän voin kanssa. 0
Es ēdu sendviču ar margarīnu un tomātu. Mi---s----ke----------v------n----to--at---k--ss-. M--- s--- k-------------- v--- j- t------- k------ M-n- s-ö- k-r-o-v-i-e-v-n v-i- j- t-m-a-i- k-n-s-. -------------------------------------------------- Minä syön kerrosvoileivän voin ja tomaatin kanssa. 0
Mums vajag maizi un rīsus. M- --r--t-em-e -e--ä- -a ri-s--. M- t---------- l----- j- r------ M- t-r-i-s-m-e l-i-ä- j- r-i-i-. -------------------------------- Me tarvitsemme leipää ja riisiä. 0
Mums vajag zivis un steikus. M- -ar--tse--e kalaa -a -ih-e-ä. M- t---------- k---- j- p------- M- t-r-i-s-m-e k-l-a j- p-h-e-ä- -------------------------------- Me tarvitsemme kalaa ja pihvejä. 0
Mums vajag picu un spageti. M- t---------e p-tsaa -a--pa--t---. M- t---------- p----- j- s--------- M- t-r-i-s-m-e p-t-a- j- s-a-e-t-a- ----------------------------------- Me tarvitsemme pitsaa ja spagettia. 0
Ko mums vēl vajag? M-tä-me--i--ä ta-v--s---e? M--- m- v---- t----------- M-t- m- v-e-ä t-r-i-s-m-e- -------------------------- Mitä me vielä tarvitsemme? 0
Mums vajag burkānus un tomātus zupai. M--tarvi-s-m-e p--k--no--a -a--om--t---a k---toa -art-n. M- t---------- p---------- j- t--------- k------ v------ M- t-r-i-s-m-e p-r-k-n-i-a j- t-m-a-t-j- k-i-t-a v-r-e-. -------------------------------------------------------- Me tarvitsemme porkkanoita ja tomaatteja keittoa varten. 0
Kur ir lielveikals? M--sä-------er----etti? M---- o- s------------- M-s-ä o- s-p-r-a-k-t-i- ----------------------- Missä on supermarketti? 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Mediji un valodas

Mūsu valodu ietekmē arī mediji. Jo īpaši jaunie mediji teieņem nozīmīgu vietu. Vesela valoda ir izveidojusies no īsziņām, e-pastiem un čatošanas. Protams, katrā valstī šī mediju valoda ir atšķirīga. Lai gan konkrētas īpašības atrodamas visās mediju valodās. Pāri visam, mums, kā lietotājiem, svarīgs ir ātrums. Neskatoties uz to, ka mēs rakstam, mēs vēlamies izveidot dzīvu saziņu. Tas nozīmē, ka mēs vēlamies apmainīties ar informāciju cik ātri vien iespējams. Tā mēs simulējam īstu sarunu. Tādā veidā mūsu valoda ir attīstījusi verbālu raksturu. Vārdi un teikumi bieži vien tiek saīsināti. Gramatikas un pieturzīmju noteikumi parasti netiek ievēroti. Mūsu pareizrakstība ir vaļīgāka, un prievārdi bieži pazūd pavisam. Jūtas tikai retos gadījumos medijos tiek izpaustas. Te mēs parasti izmantojam emocijzīmes. Šiem simboliem būtu jāattēlo mūsu pašreizējās jūtas. Rakstot īsziņas arī ir atšķirīgi kodi, un čata sarakstēs izmanto atšķirīgu žargonu. Tādēļ mediju valoda ir ļoti samazināta valoda. Bet to lietotāji izmanto līdzīgā veidā. Pētījumi uzrāda, ka izglītība vai prāts neko nemaina. Jo īpaši jauniem cilvēkiem patīk izmantot mediju valodu. Tādēļ kritiķi domā, ka mūsu valoda ir apdraudēta. Zinātne uz šo parādību neskatās tik pesimistiski. Jo bērni atšķir kad un kā viņiem vajadzētu rakstīt. Eksperti tic, ka jauno mediju valodai pat ir priekšrocības. Tāpēc, ka tā var sekmēt bērnu valodas prasmes un radošumu. Un: mūsdienās vairāk un vairāk tiek rakstītas vēstules - ne uz papīra, bet elektroniski! Mēs esam priecīgi par to!