Sarunvārdnīca

lv Augļi un pārtikas produkti   »   fr Fruits et aliments

15 [piecpadsmit]

Augļi un pārtikas produkti

Augļi un pārtikas produkti

15 [quinze]

Fruits et aliments

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu franču Spēlēt Vairāk
Man ir zemene. J-ai --- fr-i--. J--- u-- f------ J-a- u-e f-a-s-. ---------------- J’ai une fraise. 0
Man ir kivi un melone. J--- un ki---e--u- -e---. J--- u- k--- e- u- m----- J-a- u- k-w- e- u- m-l-n- ------------------------- J’ai un kiwi et un melon. 0
Man ir apelsīns un greifrūts. J’a- une orang--e---n-p---l-----s-. J--- u-- o----- e- u- p------------ J-a- u-e o-a-g- e- u- p-m-l-m-u-s-. ----------------------------------- J’ai une orange et un pamplemousse. 0
Man ir ābols un mango. J-ai-une-p-m---e--u-e------e. J--- u-- p---- e- u-- m------ J-a- u-e p-m-e e- u-e m-n-u-. ----------------------------- J’ai une pomme et une mangue. 0
Man ir banāns un ananass. J’a- --e-ba--n- et--- -n---s. J--- u-- b----- e- u- a------ J-a- u-e b-n-n- e- u- a-a-a-. ----------------------------- J’ai une banane et un ananas. 0
Es gatavoju augļu salātus. Je-fais u-e---lade -- -ruit-. J- f--- u-- s----- d- f------ J- f-i- u-e s-l-d- d- f-u-t-. ----------------------------- Je fais une salade de fruits. 0
Es ēdu tostermaizi. J- ma--- un t-ast. J- m---- u- t----- J- m-n-e u- t-a-t- ------------------ Je mange un toast. 0
Es ēdu tostermaizi ar sviestu. J---a--e un t---t --ec -u-be----. J- m---- u- t---- a--- d- b------ J- m-n-e u- t-a-t a-e- d- b-u-r-. --------------------------------- Je mange un toast avec du beurre. 0
Es ēdu tostermaizi ar sviestu un marmelādi. Je-m------n t---t--vec ---beu--- ----e l- ---fi--re. J- m---- u- t---- a--- d- b----- e- d- l- c--------- J- m-n-e u- t-a-t a-e- d- b-u-r- e- d- l- c-n-i-u-e- ---------------------------------------------------- Je mange un toast avec du beurre et de la confiture. 0
Es ēdu sendviču. Je man-- un sa------. J- m---- u- s-------- J- m-n-e u- s-n-w-c-. --------------------- Je mange un sandwich. 0
Es ēdu sendviču ar margarīnu. Je---n-- u--s--dw-c- --la m--g-r--e. J- m---- u- s------- à l- m--------- J- m-n-e u- s-n-w-c- à l- m-r-a-i-e- ------------------------------------ Je mange un sandwich à la margarine. 0
Es ēdu sendviču ar margarīnu un tomātu. Je -a-ge ---------c--à-la m-r-arine-e- a------a-es. J- m---- u- s------- à l- m-------- e- a-- t------- J- m-n-e u- s-n-w-c- à l- m-r-a-i-e e- a-x t-m-t-s- --------------------------------------------------- Je mange un sandwich à la margarine et aux tomates. 0
Mums vajag maizi un rīsus. N-us avon- be--------pa---e--------. N--- a---- b----- d- p--- e- d- r--- N-u- a-o-s b-s-i- d- p-i- e- d- r-z- ------------------------------------ Nous avons besoin de pain et de riz. 0
Mums vajag zivis un steikus. No-s av--s--e---n -e p--s-ons et--e s-e--s. N--- a---- b----- d- p------- e- d- s------ N-u- a-o-s b-s-i- d- p-i-s-n- e- d- s-e-k-. ------------------------------------------- Nous avons besoin de poissons et de steaks. 0
Mums vajag picu un spageti. No-- av-ns -e-o-n-de-pizz- -t-d--sp-g-etti. N--- a---- b----- d- p---- e- d- s--------- N-u- a-o-s b-s-i- d- p-z-a e- d- s-a-h-t-i- ------------------------------------------- Nous avons besoin de pizza et de spaghetti. 0
Ko mums vēl vajag? A-on--no-s b--oi- d’-utre-c---- ? A--------- b----- d------ c---- ? A-o-s-n-u- b-s-i- d-a-t-e c-o-e ? --------------------------------- Avons-nous besoin d’autre chose ? 0
Mums vajag burkānus un tomātus zupai. No-s -v-ns be-oi- ----a----es-e- d- -oma-e--pou- -----u--. N--- a---- b----- d- c------- e- d- t------ p--- l- s----- N-u- a-o-s b-s-i- d- c-r-t-e- e- d- t-m-t-s p-u- l- s-u-e- ---------------------------------------------------------- Nous avons besoin de carottes et de tomates pour la soupe. 0
Kur ir lielveikals? O---st----s-p-r-ar--é ? O- e-- l- s---------- ? O- e-t l- s-p-r-a-c-é ? ----------------------- Où est le supermarché ? 0

Mediji un valodas

Mūsu valodu ietekmē arī mediji. Jo īpaši jaunie mediji teieņem nozīmīgu vietu. Vesela valoda ir izveidojusies no īsziņām, e-pastiem un čatošanas. Protams, katrā valstī šī mediju valoda ir atšķirīga. Lai gan konkrētas īpašības atrodamas visās mediju valodās. Pāri visam, mums, kā lietotājiem, svarīgs ir ātrums. Neskatoties uz to, ka mēs rakstam, mēs vēlamies izveidot dzīvu saziņu. Tas nozīmē, ka mēs vēlamies apmainīties ar informāciju cik ātri vien iespējams. Tā mēs simulējam īstu sarunu. Tādā veidā mūsu valoda ir attīstījusi verbālu raksturu. Vārdi un teikumi bieži vien tiek saīsināti. Gramatikas un pieturzīmju noteikumi parasti netiek ievēroti. Mūsu pareizrakstība ir vaļīgāka, un prievārdi bieži pazūd pavisam. Jūtas tikai retos gadījumos medijos tiek izpaustas. Te mēs parasti izmantojam emocijzīmes. Šiem simboliem būtu jāattēlo mūsu pašreizējās jūtas. Rakstot īsziņas arī ir atšķirīgi kodi, un čata sarakstēs izmanto atšķirīgu žargonu. Tādēļ mediju valoda ir ļoti samazināta valoda. Bet to lietotāji izmanto līdzīgā veidā. Pētījumi uzrāda, ka izglītība vai prāts neko nemaina. Jo īpaši jauniem cilvēkiem patīk izmantot mediju valodu. Tādēļ kritiķi domā, ka mūsu valoda ir apdraudēta. Zinātne uz šo parādību neskatās tik pesimistiski. Jo bērni atšķir kad un kā viņiem vajadzētu rakstīt. Eksperti tic, ka jauno mediju valodai pat ir priekšrocības. Tāpēc, ka tā var sekmēt bērnu valodas prasmes un radošumu. Un: mūsdienās vairāk un vairāk tiek rakstītas vēstules - ne uz papīra, bet elektroniski! Mēs esam priecīgi par to!