Sarunvārdnīca

lv Augļi un pārtikas produkti   »   no Frukt og matvarer

15 [piecpadsmit]

Augļi un pārtikas produkti

Augļi un pārtikas produkti

15 [femten]

Frukt og matvarer

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu norvēģu Spēlēt Vairāk
Man ir zemene. J-g-ha--et--o---ær. J-- h-- e- j------- J-g h-r e- j-r-b-r- ------------------- Jeg har et jordbær. 0
Man ir kivi un melone. Jeg--ar -- --w--o--e--me-on. J-- h-- e- k--- o- e- m----- J-g h-r e- k-w- o- e- m-l-n- ---------------------------- Jeg har en kiwi og en melon. 0
Man ir apelsīns un greifrūts. Je- -a--en-a-pe---n-og-en g--p-fru--. J-- h-- e- a------- o- e- g---------- J-g h-r e- a-p-l-i- o- e- g-a-e-r-k-. ------------------------------------- Jeg har en appelsin og en grapefrukt. 0
Man ir ābols un mango. J----a- ---ep---og -n -a-g-. J-- h-- e- e--- o- e- m----- J-g h-r e- e-l- o- e- m-n-o- ---------------------------- Jeg har et eple og en mango. 0
Man ir banāns un ananass. J-g-har-e- --na---- -n-an--a-. J-- h-- e- b---- o- e- a------ J-g h-r e- b-n-n o- e- a-a-a-. ------------------------------ Jeg har en banan og en ananas. 0
Es gatavoju augļu salātus. Jeg--a-e---ruktsal--. J-- l---- f---------- J-g l-g-r f-u-t-a-a-. --------------------- Jeg lager fruktsalat. 0
Es ēdu tostermaizi. J---s------e--t-a-t. J-- s----- e- t----- J-g s-i-e- e- t-a-t- -------------------- Jeg spiser en toast. 0
Es ēdu tostermaizi ar sviestu. Jeg sp-s----n--o--t-med--mør. J-- s----- e- t---- m-- s---- J-g s-i-e- e- t-a-t m-d s-ø-. ----------------------------- Jeg spiser en toast med smør. 0
Es ēdu tostermaizi ar sviestu un marmelādi. J---s-is-r--n ----t m----mør-o- -y-t--øy. J-- s----- e- t---- m-- s--- o- s-------- J-g s-i-e- e- t-a-t m-d s-ø- o- s-l-e-ø-. ----------------------------------------- Jeg spiser en toast med smør og syltetøy. 0
Es ēdu sendviču. J-- -piser--t--m---rød. J-- s----- e- s-------- J-g s-i-e- e- s-ø-b-ø-. ----------------------- Jeg spiser et smørbrød. 0
Es ēdu sendviču ar margarīnu. J-- sp-s-r -t s--r-r---med m--g--in. J-- s----- e- s------- m-- m-------- J-g s-i-e- e- s-ø-b-ø- m-d m-r-a-i-. ------------------------------------ Jeg spiser et smørbrød med margarin. 0
Es ēdu sendviču ar margarīnu un tomātu. Jeg-sp--e- et---ø--rød-me------ari---g -om-t. J-- s----- e- s------- m-- m------- o- t----- J-g s-i-e- e- s-ø-b-ø- m-d m-r-a-i- o- t-m-t- --------------------------------------------- Jeg spiser et smørbrød med margarin og tomat. 0
Mums vajag maizi un rīsus. V----en--r -rød----r--. V- t------ b--- o- r--- V- t-e-g-r b-ø- o- r-s- ----------------------- Vi trenger brød og ris. 0
Mums vajag zivis un steikus. Vi-t-en-er fi-- ---b---. V- t------ f--- o- b---- V- t-e-g-r f-s- o- b-f-. ------------------------ Vi trenger fisk og biff. 0
Mums vajag picu un spageti. Vi-trenge--p--za -g--p-g--t-. V- t------ p---- o- s-------- V- t-e-g-r p-z-a o- s-a-e-t-. ----------------------------- Vi trenger pizza og spagetti. 0
Ko mums vēl vajag? Hv- me- t-e--er---? H-- m-- t------ v-- H-a m-r t-e-g-r v-? ------------------- Hva mer trenger vi? 0
Mums vajag burkānus un tomātus zupai. V--t--n--r-g--r-tte- -g-t----er---l-su-pe-. V- t------ g-------- o- t------ t-- s------ V- t-e-g-r g-l-ø-t-r o- t-m-t-r t-l s-p-e-. ------------------------------------------- Vi trenger gulrøtter og tomater til suppen. 0
Kur ir lielveikals? Hvo- e--d-t--n-ma-b--ikk? H--- e- d-- e- m--------- H-o- e- d-t e- m-t-u-i-k- ------------------------- Hvor er det en matbutikk? 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Mediji un valodas

Mūsu valodu ietekmē arī mediji. Jo īpaši jaunie mediji teieņem nozīmīgu vietu. Vesela valoda ir izveidojusies no īsziņām, e-pastiem un čatošanas. Protams, katrā valstī šī mediju valoda ir atšķirīga. Lai gan konkrētas īpašības atrodamas visās mediju valodās. Pāri visam, mums, kā lietotājiem, svarīgs ir ātrums. Neskatoties uz to, ka mēs rakstam, mēs vēlamies izveidot dzīvu saziņu. Tas nozīmē, ka mēs vēlamies apmainīties ar informāciju cik ātri vien iespējams. Tā mēs simulējam īstu sarunu. Tādā veidā mūsu valoda ir attīstījusi verbālu raksturu. Vārdi un teikumi bieži vien tiek saīsināti. Gramatikas un pieturzīmju noteikumi parasti netiek ievēroti. Mūsu pareizrakstība ir vaļīgāka, un prievārdi bieži pazūd pavisam. Jūtas tikai retos gadījumos medijos tiek izpaustas. Te mēs parasti izmantojam emocijzīmes. Šiem simboliem būtu jāattēlo mūsu pašreizējās jūtas. Rakstot īsziņas arī ir atšķirīgi kodi, un čata sarakstēs izmanto atšķirīgu žargonu. Tādēļ mediju valoda ir ļoti samazināta valoda. Bet to lietotāji izmanto līdzīgā veidā. Pētījumi uzrāda, ka izglītība vai prāts neko nemaina. Jo īpaši jauniem cilvēkiem patīk izmantot mediju valodu. Tādēļ kritiķi domā, ka mūsu valoda ir apdraudēta. Zinātne uz šo parādību neskatās tik pesimistiski. Jo bērni atšķir kad un kā viņiem vajadzētu rakstīt. Eksperti tic, ka jauno mediju valodai pat ir priekšrocības. Tāpēc, ka tā var sekmēt bērnu valodas prasmes un radošumu. Un: mūsdienās vairāk un vairāk tiek rakstītas vēstules - ne uz papīra, bet elektroniski! Mēs esam priecīgi par to!