Sarunvārdnīca

lv Augļi un pārtikas produkti   »   tr Meyve ve gıda maddeleri

15 [piecpadsmit]

Augļi un pārtikas produkti

Augļi un pārtikas produkti

15 [on beş]

Meyve ve gıda maddeleri

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu turku Spēlēt Vairāk
Man ir zemene. B--i--b-----l---m v-r. B---- b-- ç------ v--- B-n-m b-r ç-l-ğ-m v-r- ---------------------- Benim bir çileğim var. 0
Man ir kivi un melone. B-n---b----------e-bir -avu--m--ar. B---- b-- k---- v- b-- k------ v--- B-n-m b-r k-v-m v- b-r k-v-n-m v-r- ----------------------------------- Benim bir kivim ve bir kavunum var. 0
Man ir apelsīns un greifrūts. B-n-m -ir p--ta----m--e-bi---rey-u---m--a-. B---- b-- p--------- v- b-- g--------- v--- B-n-m b-r p-r-a-a-ı- v- b-r g-e-f-r-u- v-r- ------------------------------------------- Benim bir portakalım ve bir greyfurtum var. 0
Man ir ābols un mango. Be--- -i- e---- ---------ng-- v-r. B---- b-- e---- v- b-- m----- v--- B-n-m b-r e-m-m v- b-r m-n-o- v-r- ---------------------------------- Benim bir elmam ve bir mangom var. 0
Man ir banāns un ananass. Be--m-b----u-um v- -ir -nan-------r. B---- b-- m---- v- b-- a------- v--- B-n-m b-r m-z-m v- b-r a-a-a-ı- v-r- ------------------------------------ Benim bir muzum ve bir ananasım var. 0
Es gatavoju augļu salātus. B-n--ey---sa-a---ı yap--or--. B-- m---- s------- y--------- B-n m-y-e s-l-t-s- y-p-y-r-m- ----------------------------- Ben meyve salatası yapıyorum. 0
Es ēdu tostermaizi. B-----r -ost-yi-o-u-. B-- b-- t--- y------- B-n b-r t-s- y-y-r-m- --------------------- Ben bir tost yiyorum. 0
Es ēdu tostermaizi ar sviestu. B-n--e-e----ı -----ost-y-y-ru-. B-- t-------- b-- t--- y------- B-n t-r-y-ğ-ı b-r t-s- y-y-r-m- ------------------------------- Ben tereyağlı bir tost yiyorum. 0
Es ēdu tostermaizi ar sviestu un marmelādi. Ben---r--ağ-ı -e ma-mel--l- b-r---s- -i--rum. B-- t-------- v- m--------- b-- t--- y------- B-n t-r-y-ğ-ı v- m-r-e-a-l- b-r t-s- y-y-r-m- --------------------------------------------- Ben tereyağlı ve marmelatlı bir tost yiyorum. 0
Es ēdu sendviču. Ben bi- -a---v---y---r--. B-- b-- s------- y------- B-n b-r s-n-ö-i- y-y-r-m- ------------------------- Ben bir sandöviç yiyorum. 0
Es ēdu sendviču ar margarīnu. Be----rgarinli --- --n-öv-ç y-yo---. B-- m--------- b-- s------- y------- B-n m-r-a-i-l- b-r s-n-ö-i- y-y-r-m- ------------------------------------ Ben margarinli bir sandöviç yiyorum. 0
Es ēdu sendviču ar margarīnu un tomātu. Ben -a-g-r-nli ve -o----sl--bi---andöviç----o--m. B-- m--------- v- d-------- b-- s------- y------- B-n m-r-a-i-l- v- d-m-t-s-i b-r s-n-ö-i- y-y-r-m- ------------------------------------------------- Ben margarinli ve domatesli bir sandöviç yiyorum. 0
Mums vajag maizi un rīsus. Ek--k-ve -i--n-e -hti-acı-----ar. E---- v- p------ i---------- v--- E-m-k v- p-r-n-e i-t-y-c-m-z v-r- --------------------------------- Ekmek ve pirince ihtiyacımız var. 0
Mums vajag zivis un steikus. Balık-ve b-fte---ih-i-acım-z--ar. B---- v- b------ i---------- v--- B-l-k v- b-f-e-e i-t-y-c-m-z v-r- --------------------------------- Balık ve bifteğe ihtiyacımız var. 0
Mums vajag picu un spageti. P---a-v- s-----t--e--h-iy-c---z-v-r. P---- v- s--------- i---------- v--- P-z-a v- s-a-e-t-y- i-t-y-c-m-z v-r- ------------------------------------ Pizza ve spagettiye ihtiyacımız var. 0
Ko mums vēl vajag? B-------ye-i-t---cı--z-v-r? B---- n--- i---------- v--- B-ş-a n-y- i-t-y-c-m-z v-r- --------------------------- Başka neye ihtiyacımız var? 0
Mums vajag burkānus un tomātus zupai. Ç--ba -----h---- ve--om--es--i-ti-a-ım-z -ar. Ç---- i--- h---- v- d------- i---------- v--- Ç-r-a i-i- h-v-ç v- d-m-t-s- i-t-y-c-m-z v-r- --------------------------------------------- Çorba için havuç ve domatese ihtiyacımız var. 0
Kur ir lielveikals? Yak-n-a---- -üpermar-e---ar--ı? Y------ b-- s---------- v-- m-- Y-k-n-a b-r s-p-r-a-k-t v-r m-? ------------------------------- Yakında bir süpermarket var mı? 0

Mediji un valodas

Mūsu valodu ietekmē arī mediji. Jo īpaši jaunie mediji teieņem nozīmīgu vietu. Vesela valoda ir izveidojusies no īsziņām, e-pastiem un čatošanas. Protams, katrā valstī šī mediju valoda ir atšķirīga. Lai gan konkrētas īpašības atrodamas visās mediju valodās. Pāri visam, mums, kā lietotājiem, svarīgs ir ātrums. Neskatoties uz to, ka mēs rakstam, mēs vēlamies izveidot dzīvu saziņu. Tas nozīmē, ka mēs vēlamies apmainīties ar informāciju cik ātri vien iespējams. Tā mēs simulējam īstu sarunu. Tādā veidā mūsu valoda ir attīstījusi verbālu raksturu. Vārdi un teikumi bieži vien tiek saīsināti. Gramatikas un pieturzīmju noteikumi parasti netiek ievēroti. Mūsu pareizrakstība ir vaļīgāka, un prievārdi bieži pazūd pavisam. Jūtas tikai retos gadījumos medijos tiek izpaustas. Te mēs parasti izmantojam emocijzīmes. Šiem simboliem būtu jāattēlo mūsu pašreizējās jūtas. Rakstot īsziņas arī ir atšķirīgi kodi, un čata sarakstēs izmanto atšķirīgu žargonu. Tādēļ mediju valoda ir ļoti samazināta valoda. Bet to lietotāji izmanto līdzīgā veidā. Pētījumi uzrāda, ka izglītība vai prāts neko nemaina. Jo īpaši jauniem cilvēkiem patīk izmantot mediju valodu. Tādēļ kritiķi domā, ka mūsu valoda ir apdraudēta. Zinātne uz šo parādību neskatās tik pesimistiski. Jo bērni atšķir kad un kā viņiem vajadzētu rakstīt. Eksperti tic, ka jauno mediju valodai pat ir priekšrocības. Tāpēc, ka tā var sekmēt bērnu valodas prasmes un radošumu. Un: mūsdienās vairāk un vairāk tiek rakstītas vēstules - ne uz papīra, bet elektroniski! Mēs esam priecīgi par to!