Sarunvārdnīca

lv Gadalaiki un laiks   »   bg Сезоните и времето

16 [sešpadsmit]

Gadalaiki un laiks

Gadalaiki un laiks

16 [шестнайсет]

16 [shestnayset]

Сезоните и времето

[Sezonite i vremeto]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu bulgāru Spēlēt Vairāk
Tie ir gadalaiki: Т--а-са -е-о----: Т--- с- с-------- Т-в- с- с-з-н-т-: ----------------- Това са сезоните: 0
T-----a--e----te: T--- s- s-------- T-v- s- s-z-n-t-: ----------------- Tova sa sezonite:
pavasaris, vasara, пр--ет, -ято, п------ л---- п-о-е-, л-т-, ------------- пролет, лято, 0
pr-le-, --ato, p------ l----- p-o-e-, l-a-o- -------------- prolet, lyato,
rudens un ziema. ес---- з--а. е--- и з---- е-е- и з-м-. ------------ есен и зима. 0
e--n-- ----. e--- i z---- e-e- i z-m-. ------------ esen i zima.
Vasara ir karsta. Ля--то е-г---що. Л----- е г------ Л-т-т- е г-р-щ-. ---------------- Лятото е горещо. 0
L-a---o y- --re-hc--. L------ y- g--------- L-a-o-o y- g-r-s-c-o- --------------------- Lyatoto ye goreshcho.
Vasarā spīd saule. П-ез ля-о-о ----це-о --е-. П--- л----- с------- г---- П-е- л-т-т- с-ъ-ц-т- г-е-. -------------------------- През лятото слънцето грее. 0
Pr-z-lya--t---lynt-e-- gr-e. P--- l------ s-------- g---- P-e- l-a-o-o s-y-t-e-o g-e-. ---------------------------- Prez lyatoto slyntseto gree.
Vasarā mēs ejam pastaigāties. Пре- -ятото---- --удо--лств-е -е --зх-ж---е. П--- л----- н-- с у---------- с- р---------- П-е- л-т-т- н-е с у-о-о-с-в-е с- р-з-о-д-м-. -------------------------------------------- През лятото ние с удоволствие се разхождаме. 0
Pre- lya-ot- n-e - -dovo----i--s- -a--h---d--e. P--- l------ n-- s u---------- s- r------------ P-e- l-a-o-o n-e s u-o-o-s-v-e s- r-z-h-z-d-m-. ----------------------------------------------- Prez lyatoto nie s udovolstvie se razkhozhdame.
Ziema ir auksta. Зи-----е-сту--н-. З----- е с------- З-м-т- е с-у-е-а- ----------------- Зимата е студена. 0
Z-ma-a ye-s-ude--. Z----- y- s------- Z-m-t- y- s-u-e-a- ------------------ Zimata ye studena.
Ziemā snieg vai līst. П-ез--и-ата в-----няг -ли дъ-д. П--- з----- в--- с--- и-- д---- П-е- з-м-т- в-л- с-я- и-и д-ж-. ------------------------------- През зимата вали сняг или дъжд. 0
Pr---z----a----i sn----i------h-. P--- z----- v--- s---- i-- d----- P-e- z-m-t- v-l- s-y-g i-i d-z-d- --------------------------------- Prez zimata vali snyag ili dyzhd.
Ziemā mēs labprāt paliekam mājās. През-з-мата-о-и-аме ---с--им --ъ--. П--- з----- о------ д- с---- в----- П-е- з-м-т- о-и-а-е д- с-о-м в-ъ-и- ----------------------------------- През зимата обичаме да стоим вкъщи. 0
P--- ----t--o---h-me ---stoi--v-y--c--. P--- z----- o------- d- s---- v-------- P-e- z-m-t- o-i-h-m- d- s-o-m v-y-h-h-. --------------------------------------- Prez zimata obichame da stoim vkyshchi.
Ir auksts. С-----о е. С------ е- С-у-е-о е- ---------- Студено е. 0
S---en---e. S------ y-- S-u-e-o y-. ----------- Studeno ye.
Līst. В--- -ъ-д. В--- д---- В-л- д-ж-. ---------- Вали дъжд. 0
Va-i---zhd. V--- d----- V-l- d-z-d- ----------- Vali dyzhd.
Ir vējains. Дух- --т-р. Д--- в----- Д-х- в-т-р- ----------- Духа вятър. 0
Du--- vya---. D---- v------ D-k-a v-a-y-. ------------- Dukha vyatyr.
Ir silts. Т-п-о е. Т---- е- Т-п-о е- -------- Топло е. 0
To--- ye. T---- y-- T-p-o y-. --------- Toplo ye.
Ir saulains. С-ън-е-о -. С------- е- С-ъ-ч-в- е- ----------- Слънчево е. 0
Sl-n--e-o ye. S-------- y-- S-y-c-e-o y-. ------------- Slynchevo ye.
Ir skaidrs laiks. Я-----. Я--- е- Я-н- е- ------- Ясно е. 0
Yasno-y-. Y---- y-- Y-s-o y-. --------- Yasno ye.
Kāds šodien ir laiks? Какв--е ----ето ---с? К---- е в------ д---- К-к-о е в-е-е-о д-е-? --------------------- Какво е времето днес? 0
Kakvo -e-v-eme-o d-es? K---- y- v------ d---- K-k-o y- v-e-e-o d-e-? ---------------------- Kakvo ye vremeto dnes?
Šodien ir auksts. Д--- е ст-де--. Д--- е с------- Д-е- е с-у-е-о- --------------- Днес е студено. 0
Dnes--- s-udeno. D--- y- s------- D-e- y- s-u-e-o- ---------------- Dnes ye studeno.
Šodien ir silts. Д--- -----л-. Д--- е т----- Д-е- е т-п-о- ------------- Днес е топло. 0
Dn---y- t-pl-. D--- y- t----- D-e- y- t-p-o- -------------- Dnes ye toplo.

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Mācīšanās un emocijas

Mēs esam, ka varam sarunāties svešvalodā. Mēs esam lepni par sevi un par panākumiem mācībās. Bet, ja mēs neesam veiksmīgi, tad esam apbēdināti un vīlušies. Tātad dažādas emocijas arī ir saistītas ar mācīšanos. Jauni pētījumi nonākuši pie interesantiem rezultātiem. Tie uzrāda, ka emocijām ir kāda nozīme mācoties. Jo mūsu emocijas ietekmē mūsu panākumus mācībās. Mācīšanās vienmēr ir ‘uzdevums’ priekš mūsu smadzenēm. Un tās vēlas atrisināt šo uzdevumu. To panākumi, šajā gadījumā, ir atkarīgi no mūsu emocijām. Ja mēs esam uzskatam, ka spējam atrisināt uzdevumu, mēs esam pārliecināti. Šī emocionālā stabilitāte palīdz mums mācībās. Pozitīva domāšana sekmē mūsu prāta spējas. Savukārt, kad mēs esam pakļautu stresam, tad mācīšanās nepadodas tikpat labi. Šaubas vai uztraukums traucē labu veiktspēju. Jo īpaši slikti mēs mācamies, kad esam no kaut kā nobijušies. Tādā gadījumā mūsu smadzenes nespēj tik labi saglabāt informāciju. Tātad, mācoties vienmēr ir svarīgi būt motivētam. Tāpēc emocijas ietekmē mūsu mācīšanos. Bet arī mācīšanāš ietekmē mūsu emocijas! Tā pati smadzeņu uzbūve, kas apstrādā faktus, apstrādā arī emocijas. Tā mācīšanās var mūs padarīt laimīgus, un tie kas ir laimīgi arī mācas labāk. Protams, mācīšanās ne vienmēr ir jautra; tā var būt arī nogurdinoša. Tādēļ mums vienmēr ir jānosprauž mazi mērķi. Tādā veidā mēs nepārslogosim savas smadzenes. Un mēs galvojam, ka mēs varam piepildīt savas cerības. Mūsu panākumi tad būs atlīdzība, kas mūs motivēs no jauna. Tātad: Mācieties kaut ko un, to darot, smaidiet!