Sarunvārdnīca

lv Gadalaiki un laiks   »   fi Vuodenajat ja sää

16 [sešpadsmit]

Gadalaiki un laiks

Gadalaiki un laiks

16 [kuusitoista]

Vuodenajat ja sää

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu somu Spēlēt Vairāk
Tie ir gadalaiki: N-mä o-at v--den-jat: N--- o--- v---------- N-m- o-a- v-o-e-a-a-: --------------------- Nämä ovat vuodenajat: 0
pavasaris, vasara, k-v--, ---ä k----- k--- k-v-t- k-s- ----------- kevät, kesä 0
rudens un ziema. s--sy-ja-t--vi. s---- j- t----- s-k-y j- t-l-i- --------------- syksy ja talvi. 0
Vasara ir karsta. Ke-- o- k-uma. K--- o- k----- K-s- o- k-u-a- -------------- Kesä on kuuma. 0
Vasarā spīd saule. Kesäll--p---t-a a-ri-k-. K------ p------ a------- K-s-l-ä p-i-t-a a-r-n-o- ------------------------ Kesällä paistaa aurinko. 0
Vasarā mēs ejam pastaigāties. K-säl-ä-m--emme-m-el---ää- k---ly-l-. K------ m------ m--------- k--------- K-s-l-ä m-n-m-e m-e-e-l-ä- k-v-l-l-e- ------------------------------------- Kesällä menemme mielellään kävelylle. 0
Ziema ir auksta. Talvi on ---mä. T---- o- k----- T-l-i o- k-l-ä- --------------- Talvi on kylmä. 0
Ziemā snieg vai līst. Ta-ve----sa-aa-lun----a----t--. T------- s---- l---- t-- v----- T-l-e-l- s-t-a l-n-a t-i v-t-ä- ------------------------------- Talvella sataa lunta tai vettä. 0
Ziemā mēs labprāt paliekam mājās. Talvel-a-----ä---e mie--llä-n-kot-in. T------- m- j----- m--------- k------ T-l-e-l- m- j-ä-m- m-e-e-l-ä- k-t-i-. ------------------------------------- Talvella me jäämme mielellään kotiin. 0
Ir auksts. On-ky---. O- k----- O- k-l-ä- --------- On kylmä. 0
Līst. Sa---. S----- S-t-a- ------ Sataa. 0
Ir vējains. On --ulis--. O- t-------- O- t-u-i-t-. ------------ On tuulista. 0
Ir silts. O- -ämmin--. O- l-------- O- l-m-i-t-. ------------ On lämmintä. 0
Ir saulains. O--a--------ta. O- a----------- O- a-r-n-o-s-a- --------------- On aurinkoista. 0
Ir skaidrs laiks. O-----k-sta. O- k-------- O- k-r-a-t-. ------------ On kirkasta. 0
Kāds šodien ir laiks? M----i--- -ää on --nään? M-------- s-- o- t------ M-l-a-n-n s-ä o- t-n-ä-? ------------------------ Millainen sää on tänään? 0
Šodien ir auksts. Tä---n--n k-lm-. T----- o- k----- T-n-ä- o- k-l-ä- ---------------- Tänään on kylmä. 0
Šodien ir silts. Tä--än -n---m---. T----- o- l------ T-n-ä- o- l-m-i-. ----------------- Tänään on lämmin. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Mācīšanās un emocijas

Mēs esam, ka varam sarunāties svešvalodā. Mēs esam lepni par sevi un par panākumiem mācībās. Bet, ja mēs neesam veiksmīgi, tad esam apbēdināti un vīlušies. Tātad dažādas emocijas arī ir saistītas ar mācīšanos. Jauni pētījumi nonākuši pie interesantiem rezultātiem. Tie uzrāda, ka emocijām ir kāda nozīme mācoties. Jo mūsu emocijas ietekmē mūsu panākumus mācībās. Mācīšanās vienmēr ir ‘uzdevums’ priekš mūsu smadzenēm. Un tās vēlas atrisināt šo uzdevumu. To panākumi, šajā gadījumā, ir atkarīgi no mūsu emocijām. Ja mēs esam uzskatam, ka spējam atrisināt uzdevumu, mēs esam pārliecināti. Šī emocionālā stabilitāte palīdz mums mācībās. Pozitīva domāšana sekmē mūsu prāta spējas. Savukārt, kad mēs esam pakļautu stresam, tad mācīšanās nepadodas tikpat labi. Šaubas vai uztraukums traucē labu veiktspēju. Jo īpaši slikti mēs mācamies, kad esam no kaut kā nobijušies. Tādā gadījumā mūsu smadzenes nespēj tik labi saglabāt informāciju. Tātad, mācoties vienmēr ir svarīgi būt motivētam. Tāpēc emocijas ietekmē mūsu mācīšanos. Bet arī mācīšanāš ietekmē mūsu emocijas! Tā pati smadzeņu uzbūve, kas apstrādā faktus, apstrādā arī emocijas. Tā mācīšanās var mūs padarīt laimīgus, un tie kas ir laimīgi arī mācas labāk. Protams, mācīšanās ne vienmēr ir jautra; tā var būt arī nogurdinoša. Tādēļ mums vienmēr ir jānosprauž mazi mērķi. Tādā veidā mēs nepārslogosim savas smadzenes. Un mēs galvojam, ka mēs varam piepildīt savas cerības. Mūsu panākumi tad būs atlīdzība, kas mūs motivēs no jauna. Tātad: Mācieties kaut ko un, to darot, smaidiet!