Sarunvārdnīca

lv Mājās   »   fr A la maison

17 [septiņpadsmit]

Mājās

Mājās

17 [dix-sept]

A la maison

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu franču Spēlēt Vairāk
Te ir mūsu māja. V-----no-r--m-i-o-. V---- n---- m------ V-i-i n-t-e m-i-o-. ------------------- Voici notre maison. 0
Augšā ir jumts. Le t-i-------n---ut. L- t--- e-- e- h---- L- t-i- e-t e- h-u-. -------------------- Le toit est en haut. 0
Lejā ir pagrabs. La-cav--e-t-en --s. L- c--- e-- e- b--- L- c-v- e-t e- b-s- ------------------- La cave est en bas. 0
Aiz mājas ir dārzs. I--- - u--j-r--n--err-è-e ----ai-o-. I- y a u- j----- d------- l- m------ I- y a u- j-r-i- d-r-i-r- l- m-i-o-. ------------------------------------ Il y a un jardin derrière la maison. 0
Mājas priekšā nav ielas. A-c-ne-rue n----s---deva-t-----a-son. A----- r-- n- p---- d----- l- m------ A-c-n- r-e n- p-s-e d-v-n- l- m-i-o-. ------------------------------------- Aucune rue ne passe devant la maison. 0
Blakus mājai ir koki. I--y --d-----b-e--- c-t- de -- m--s--. I- y a d-- a----- à c--- d- l- m------ I- y a d-s a-b-e- à c-t- d- l- m-i-o-. -------------------------------------- Il y a des arbres à côté de la maison. 0
Šeit ir mans dzīvoklis. Voi-i---- -----tem-nt. V---- m-- a----------- V-i-i m-n a-p-r-e-e-t- ---------------------- Voici mon appartement. 0
Šeit ir virtuve un vannas istaba. V------a cu--ine ----- ---l--d- ba--. V---- l- c------ e- l- s---- d- b---- V-i-i l- c-i-i-e e- l- s-l-e d- b-i-. ------------------------------------- Voici la cuisine et la salle de bain. 0
Tur ir dzīvojamā istaba un guļamistaba. V-il- la s---e ----éjo-r e- l--c--m-r----c--ch-r. V---- l- s---- d- s----- e- l- c------ à c------- V-i-à l- s-l-e d- s-j-u- e- l- c-a-b-e à c-u-h-r- ------------------------------------------------- Voilà la salle de séjour et la chambre à coucher. 0
Mājas durvis ir aizslēgtas. L- --rte-d’entrée e-- f----e. L- p---- d------- e-- f------ L- p-r-e d-e-t-é- e-t f-r-é-. ----------------------------- La porte d’entrée est fermée. 0
Bet logi ir vaļā. M--- le--fe-être--s-n--o---rt-s. M--- l-- f------- s--- o-------- M-i- l-s f-n-t-e- s-n- o-v-r-e-. -------------------------------- Mais les fenêtres sont ouvertes. 0
Šodien ir karsts. I---a-t--ha-d -u-ourd’hui. I- f--- c---- a----------- I- f-i- c-a-d a-j-u-d-h-i- -------------------------- Il fait chaud aujourd’hui. 0
Mēs ejam dzīvojamā istabā. Nous-all--- dans -----l-- de s-jo--. N--- a----- d--- l- s---- d- s------ N-u- a-l-n- d-n- l- s-l-e d- s-j-u-. ------------------------------------ Nous allons dans la salle de séjour. 0
Tur ir dīvāns un atpūtas krēsls. Il y-a u- -o-a--t -------e---. I- y a u- s--- e- u- f-------- I- y a u- s-f- e- u- f-u-e-i-. ------------------------------ Il y a un sofa et un fauteuil. 0
Sēdieties! A-----z-vo-s-! A----------- ! A-s-y-z-v-u- ! -------------- Asseyez-vous ! 0
Tur ir mans dators. M-n o---na---r --- l--b--. M-- o--------- e-- l------ M-n o-d-n-t-u- e-t l---a-. -------------------------- Mon ordinateur est là-bas. 0
Tur ir mana stereo iekārta. M----aîn- s-é-éo-e-- -à-bas. M- c----- s----- e-- l------ M- c-a-n- s-é-é- e-t l---a-. ---------------------------- Ma chaîne stéréo est là-bas. 0
Televizors ir gluži jauns. L- té---i---n-e-t ---t---e---. L- t--------- e-- t---- n----- L- t-l-v-s-o- e-t t-u-e n-u-e- ------------------------------ La télévision est toute neuve. 0

Vārdi un leksika

Katrai valodai ir sava leksika. To sastāda noteikts vārdu skaits. Vārds - ta ir neatkarīga valodnieciska vienība. Vārdiem vienmēr ir atšķirīga nozīme. Tas tos nošķir no skaņām un zilbēm. Katrā valodā vārdu skaits ir savādāks. Angļu valodā, piemēram, ir ļoti daudz vārdu. Tā leksikas kategorijā ir pasaules čempions.. Mūsdienās angļu valodai ir vairāk kā viens miljons vārdu. Oksfordas vārdnīcā ir vairāk kā 600 000 vārdu. Ķīniešu, spāņu un krievu valodās to ir daudz mazāk. Valodas leksika ir atkarīga arī no tās vēstures. Angļu valoda ir daudzu citu valodu un kultūru ietekmēta. Tā rezultātā angļu valodas leksika ir ievērojami paplašinājusies. Bet vēl jo projām angļu valodas leksika tikai pieaug. Eksperti rēķina, ka katru dienu tiek pievienoti 15 jauni vārdi. To izcelsme pamatā meklējama jaunajos medijos. Te netiek skaitīta zinātniskā terminoloģija. Jo vienā ķīmijas terminoloģijā ir tūkstošiem vārdu. Gandrīz katrā valodā garie vārdi tiek lietoti mazāk kā īsie. Un lielākā daļa runātāju izmanto dažus vārdus. Tādēļ mēs izšķiramies starp aktīvo un pasīvo leksiku. Pie pasīvās leksikas pieder vārdi, kurus mēs saprotam. Bet mēs tos izmantojam ļoti reti vai nekad. Aktīvā leksika sastāv no vārdiem, kurus mēs izmantojam bieži. Vienkāršai sarunai vai sarakstei nepieciešami tikai daži vārdi. Angļu valodā priekš tā pietiek ar 400 vārdiem un 40 darbības vārdiem. Tādēļ neraizējieties, ja jūsu vārdu krājums ir ierobežots!