Sarunvārdnīca

lv Mājās   »   it A casa

17 [septiņpadsmit]

Mājās

Mājās

17 [diciassette]

A casa

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu itāļu Spēlēt Vairāk
Te ir mūsu māja. E--o -a--ostra c-s-. E--- l- n----- c---- E-c- l- n-s-r- c-s-. -------------------- Ecco la nostra casa. 0
Augšā ir jumts. S-pr- c-è -l--ett-. S---- c-- i- t----- S-p-a c-è i- t-t-o- ------------------- Sopra c’è il tetto. 0
Lejā ir pagrabs. Sot---c’è-la c-nt---. S---- c-- l- c------- S-t-o c-è l- c-n-i-a- --------------------- Sotto c’è la cantina. 0
Aiz mājas ir dārzs. D-et---l- c--a-c-- un-gi-r--n-. D----- l- c--- c-- u- g-------- D-e-r- l- c-s- c-è u- g-a-d-n-. ------------------------------- Dietro la casa c’è un giardino. 0
Mājas priekšā nav ielas. D-va-t-----a----a-n-- -’è--e---na str-d-. D------ a--- c--- n-- c-- n------ s------ D-v-n-i a-l- c-s- n-n c-è n-s-u-a s-r-d-. ----------------------------------------- Davanti alla casa non c’è nessuna strada. 0
Blakus mājai ir koki. V----- ---a---sa----s-no-d--l- -l--r-. V----- a--- c--- c- s--- d---- a------ V-c-n- a-l- c-s- c- s-n- d-g-i a-b-r-. -------------------------------------- Vicino alla casa ci sono degli alberi. 0
Šeit ir mans dzīvoklis. Ec---i- m-o --parta-----. E--- i- m-- a------------ E-c- i- m-o a-p-r-a-e-t-. ------------------------- Ecco il mio appartamento. 0
Šeit ir virtuve un vannas istaba. E-co-l----c--a---------n-. E--- l- c----- e i- b----- E-c- l- c-c-n- e i- b-g-o- -------------------------- Ecco la cucina e il bagno. 0
Tur ir dzīvojamā istaba un guļamistaba. Lì--i-s--o-il---lot-- e la -a-e-a-d- --t-o. L- c- s--- i- s------ e l- c----- d- l----- L- c- s-n- i- s-l-t-o e l- c-m-r- d- l-t-o- ------------------------------------------- Lì ci sono il salotto e la camera da letto. 0
Mājas durvis ir aizslēgtas. L----r-a-è c-i--a. L- p---- è c------ L- p-r-a è c-i-s-. ------------------ La porta è chiusa. 0
Bet logi ir vaļā. Ma--e --ne---e--o-o -perte. M- l- f------- s--- a------ M- l- f-n-s-r- s-n- a-e-t-. --------------------------- Ma le finestre sono aperte. 0
Šodien ir karsts. Oggi-fa -aldo. O--- f- c----- O-g- f- c-l-o- -------------- Oggi fa caldo. 0
Mēs ejam dzīvojamā istabā. No--a-----o-i--s-l--to. N-- a------ i- s------- N-i a-d-a-o i- s-l-t-o- ----------------------- Noi andiamo in salotto. 0
Tur ir dīvāns un atpūtas krēsls. L- ---so-- u- -iva-o e -na po--ron-. L- c- s--- u- d----- e u-- p-------- L- c- s-n- u- d-v-n- e u-a p-l-r-n-. ------------------------------------ Lì ci sono un divano e una poltrona. 0
Sēdieties! S- --e-a! S- s----- S- s-e-a- --------- Si sieda! 0
Tur ir mans dators. L----è ------ c-m---er. L- c-- i- m-- c-------- L- c-è i- m-o c-m-u-e-. ----------------------- Lì c’è il mio computer. 0
Tur ir mana stereo iekārta. L---’è -l -io-(i-pian----stere-. L- c-- i- m-- (--------- s------ L- c-è i- m-o (-m-i-n-o- s-e-e-. -------------------------------- Lì c’è il mio (impianto) stereo. 0
Televizors ir gluži jauns. I---el-v-sore-è-nuovo--i-ze---. I- t--------- è n---- d- z----- I- t-l-v-s-r- è n-o-o d- z-c-a- ------------------------------- Il televisore è nuovo di zecca. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Vārdi un leksika

Katrai valodai ir sava leksika. To sastāda noteikts vārdu skaits. Vārds - ta ir neatkarīga valodnieciska vienība. Vārdiem vienmēr ir atšķirīga nozīme. Tas tos nošķir no skaņām un zilbēm. Katrā valodā vārdu skaits ir savādāks. Angļu valodā, piemēram, ir ļoti daudz vārdu. Tā leksikas kategorijā ir pasaules čempions.. Mūsdienās angļu valodai ir vairāk kā viens miljons vārdu. Oksfordas vārdnīcā ir vairāk kā 600 000 vārdu. Ķīniešu, spāņu un krievu valodās to ir daudz mazāk. Valodas leksika ir atkarīga arī no tās vēstures. Angļu valoda ir daudzu citu valodu un kultūru ietekmēta. Tā rezultātā angļu valodas leksika ir ievērojami paplašinājusies. Bet vēl jo projām angļu valodas leksika tikai pieaug. Eksperti rēķina, ka katru dienu tiek pievienoti 15 jauni vārdi. To izcelsme pamatā meklējama jaunajos medijos. Te netiek skaitīta zinātniskā terminoloģija. Jo vienā ķīmijas terminoloģijā ir tūkstošiem vārdu. Gandrīz katrā valodā garie vārdi tiek lietoti mazāk kā īsie. Un lielākā daļa runātāju izmanto dažus vārdus. Tādēļ mēs izšķiramies starp aktīvo un pasīvo leksiku. Pie pasīvās leksikas pieder vārdi, kurus mēs saprotam. Bet mēs tos izmantojam ļoti reti vai nekad. Aktīvā leksika sastāv no vārdiem, kurus mēs izmantojam bieži. Vienkāršai sarunai vai sarakstei nepieciešami tikai daži vārdi. Angļu valodā priekš tā pietiek ar 400 vārdiem un 40 darbības vārdiem. Tādēļ neraizējieties, ja jūsu vārdu krājums ir ierobežots!