Sarunvārdnīca

lv Mājās   »   mk Во куќа

17 [septiņpadsmit]

Mājās

Mājās

17 [седумнаесет]

17 [syedoomnayesyet]

Во куќа

[Vo kookja]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu maķedoniešu Spēlēt Vairāk
Te ir mūsu māja. Ев--ј---а---а-к---. Е-- ј- н----- к---- Е-е ј- н-ш-т- к-ќ-. ------------------- Еве ја нашата куќа. 0
Yev-e--- n---a-- k---j-. Y---- ј- n------ k------ Y-v-e ј- n-s-a-a k-o-j-. ------------------------ Yevye јa nashata kookja.
Augšā ir jumts. Г-р- - ---р-в-т. Г--- е п-------- Г-р- е п-к-и-о-. ---------------- Горе е покривот. 0
Guo------ -okri---. G----- y- p-------- G-o-y- y- p-k-i-o-. ------------------- Guorye ye pokrivot.
Lejā ir pagrabs. Д-лу-е п--р----. Д--- е п-------- Д-л- е п-д-у-о-. ---------------- Долу е подрумот. 0
Dol-o--- p-d-----t. D---- y- p--------- D-l-o y- p-d-o-m-t- ------------------- Doloo ye podroomot.
Aiz mājas ir dārzs. Позад- --ќ-та и---г-ад-на. П----- к----- и-- г------- П-з-д- к-ќ-т- и-а г-а-и-а- -------------------------- Позади куќата има градина. 0
Po-a-i k-o----a-----g-r--i--. P----- k------- i-- g-------- P-z-d- k-o-j-t- i-a g-r-d-n-. ----------------------------- Pozadi kookjata ima guradina.
Mājas priekšā nav ielas. П-е- к--а----е-а-ули-а. П--- к----- н--- у----- П-е- к-ќ-т- н-м- у-и-а- ----------------------- Пред куќата нема улица. 0
P--ed-k--kja-a-n-em- o-l-tza. P---- k------- n---- o------- P-y-d k-o-j-t- n-e-a o-l-t-a- ----------------------------- Pryed kookjata nyema oolitza.
Blakus mājai ir koki. Пок----к-ќ-т--и-- д-в--. П----- к----- и-- д----- П-к-а- к-ќ-т- и-а д-в-а- ------------------------ Покрај куќата има дрвја. 0
Pokr-ј-koo-j-ta-i-a ---ј-. P----- k------- i-- d----- P-k-a- k-o-j-t- i-a d-v-a- -------------------------- Pokraј kookjata ima drvјa.
Šeit ir mans dzīvoklis. Еве г-----о----а-. Е-- г- м---- с---- Е-е г- м-ј-т с-а-. ------------------ Еве го мојот стан. 0
Yev-e g---moј---st-n. Y---- g-- m---- s---- Y-v-e g-o m-ј-t s-a-. --------------------- Yevye guo moјot stan.
Šeit ir virtuve un vannas istaba. Овде--е--у------и -а-а-а. О--- с- к------ и б------ О-д- с- к-ј-а-а и б-њ-т-. ------------------------- Овде се кујната и бањата. 0
O-dy--sy- kooјn----- --њa-a. O---- s-- k------- i b------ O-d-e s-e k-o-n-t- i b-њ-t-. ---------------------------- Ovdye sye kooјnata i baњata.
Tur ir dzīvojamā istaba un guļamistaba. Т-му-с--днев-а-- со-а-и--палната----а. Т--- с- д------- с--- и с------- с---- Т-м- с- д-е-н-т- с-б- и с-а-н-т- с-б-. -------------------------------------- Таму се дневната соба и спалната соба. 0
Tam-o-----dn-e-na-a-sob- i--pa-na-a-so--. T---- s-- d-------- s--- i s------- s---- T-m-o s-e d-y-v-a-a s-b- i s-a-n-t- s-b-. ----------------------------------------- Tamoo sye dnyevnata soba i spalnata soba.
Mājas durvis ir aizslēgtas. В----а-а-в---а е -а-вор-н-. В------- в---- е з--------- В-е-н-т- в-а-а е з-т-о-е-а- --------------------------- Влезната врата е затворена. 0
V-y-z---- -ra-a y- -at----ena. V-------- v---- y- z---------- V-y-z-a-a v-a-a y- z-t-o-y-n-. ------------------------------ Vlyeznata vrata ye zatvoryena.
Bet logi ir vaļā. Н- п-о-о--ите--е ----р--и. Н- п--------- с- о-------- Н- п-о-о-ц-т- с- о-в-р-н-. -------------------------- Но прозорците се отворени. 0
N--pro---tz-tye sye--tv------. N- p----------- s-- o--------- N- p-o-o-t-i-y- s-e o-v-r-e-i- ------------------------------ No prozortzitye sye otvoryeni.
Šodien ir karsts. Д---с-е же-ко. Д---- е ж----- Д-н-с е ж-ш-о- -------------- Денес е жешко. 0
Dyen-e---e-------o. D------ y- ʐ------- D-e-y-s y- ʐ-e-h-o- ------------------- Dyenyes ye ʐyeshko.
Mēs ejam dzīvojamā istabā. Н-------------н---ата -оба. Н-- о---- в- д------- с---- Н-е о-и-е в- д-е-н-т- с-б-. --------------------------- Ние одиме во дневната соба. 0
Niye-----y--vo-dn-ev---a-----. N--- o----- v- d-------- s---- N-y- o-i-y- v- d-y-v-a-a s-b-. ------------------------------ Niye odimye vo dnyevnata soba.
Tur ir dīvāns un atpūtas krēsls. Там- -ма-ед-- ---а-- -дн---от-љ-. Т--- и-- е--- с--- и е--- ф------ Т-м- и-а е-н- с-ф- и е-н- ф-т-љ-. --------------------------------- Таму има една софа и една фотеља. 0
Ta--o---a-ye--- --fa --yedna f----lja. T---- i-- y---- s--- i y---- f-------- T-m-o i-a y-d-a s-f- i y-d-a f-t-e-j-. -------------------------------------- Tamoo ima yedna sofa i yedna fotyelja.
Sēdieties! Се----е! С------- С-д-е-е- -------- Седнете! 0
S---ny-t-e! S---------- S-e-n-e-y-! ----------- Syednyetye!
Tur ir mans dators. Та-- ст-и-----т к-мп-у-ер. Т--- с--- м---- к--------- Т-м- с-о- м-ј-т к-м-ј-т-р- -------------------------- Таму стои мојот компјутер. 0
T---o s--i -oј-- -om----ty-r. T---- s--- m---- k----------- T-m-o s-o- m-ј-t k-m-ј-o-y-r- ----------------------------- Tamoo stoi moјot kompјootyer.
Tur ir mana stereo iekārta. Там--стои--о----ст-----ур-д. Т--- с--- м---- с----- у---- Т-м- с-о- м-ј-т с-е-е- у-е-. ---------------------------- Таму стои мојот стерео уред. 0
T-moo--toi--oј---s-y--y-o-ooryed. T---- s--- m---- s------- o------ T-m-o s-o- m-ј-t s-y-r-e- o-r-e-. --------------------------------- Tamoo stoi moјot styeryeo ooryed.
Televizors ir gluži jauns. Те--в--орот - с--ем--н--. Т---------- е с----- н--- Т-л-в-з-р-т е с-с-м- н-в- ------------------------- Телевизорот е сосема нов. 0
Ty-lye-i-or---ye ---ye-a ---. T------------ y- s------ n--- T-e-y-v-z-r-t y- s-s-e-a n-v- ----------------------------- Tyelyevizorot ye sosyema nov.

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Vārdi un leksika

Katrai valodai ir sava leksika. To sastāda noteikts vārdu skaits. Vārds - ta ir neatkarīga valodnieciska vienība. Vārdiem vienmēr ir atšķirīga nozīme. Tas tos nošķir no skaņām un zilbēm. Katrā valodā vārdu skaits ir savādāks. Angļu valodā, piemēram, ir ļoti daudz vārdu. Tā leksikas kategorijā ir pasaules čempions.. Mūsdienās angļu valodai ir vairāk kā viens miljons vārdu. Oksfordas vārdnīcā ir vairāk kā 600 000 vārdu. Ķīniešu, spāņu un krievu valodās to ir daudz mazāk. Valodas leksika ir atkarīga arī no tās vēstures. Angļu valoda ir daudzu citu valodu un kultūru ietekmēta. Tā rezultātā angļu valodas leksika ir ievērojami paplašinājusies. Bet vēl jo projām angļu valodas leksika tikai pieaug. Eksperti rēķina, ka katru dienu tiek pievienoti 15 jauni vārdi. To izcelsme pamatā meklējama jaunajos medijos. Te netiek skaitīta zinātniskā terminoloģija. Jo vienā ķīmijas terminoloģijā ir tūkstošiem vārdu. Gandrīz katrā valodā garie vārdi tiek lietoti mazāk kā īsie. Un lielākā daļa runātāju izmanto dažus vārdus. Tādēļ mēs izšķiramies starp aktīvo un pasīvo leksiku. Pie pasīvās leksikas pieder vārdi, kurus mēs saprotam. Bet mēs tos izmantojam ļoti reti vai nekad. Aktīvā leksika sastāv no vārdiem, kurus mēs izmantojam bieži. Vienkāršai sarunai vai sarakstei nepieciešami tikai daži vārdi. Angļu valodā priekš tā pietiek ar 400 vārdiem un 40 darbības vārdiem. Tādēļ neraizējieties, ja jūsu vārdu krājums ir ierobežots!