Sarunvārdnīca

lv Mājas uzkopšana   »   bg Почистване на къщата

18 [astoņpadsmit]

Mājas uzkopšana

Mājas uzkopšana

18 [осемнайсет]

18 [osemnayset]

Почистване на къщата

[Pochistvane na kyshchata]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu bulgāru Spēlēt Vairāk
Šodien ir sestdiena. Д--с - с-бо-а Д--- е с----- Д-е- е с-б-т- ------------- Днес е събота 0
Dn-s--e-sy-o-a D--- y- s----- D-e- y- s-b-t- -------------- Dnes ye sybota
Šodien mums ir laiks. Днес-н-- им-ме---ем-. Д--- н-- и---- в----- Д-е- н-е и-а-е в-е-е- --------------------- Днес ние имаме време. 0
Dne---i- -m--- v--me. D--- n-- i---- v----- D-e- n-e i-a-e v-e-e- --------------------- Dnes nie imame vreme.
Šodien mēs uzkopjam dzīvokli. Дн--------и---м---лище-о. Д--- н-- ч----- ж-------- Д-е- н-е ч-с-и- ж-л-щ-т-. ------------------------- Днес ние чистим жилището. 0
Dne------ch-stim -hil-s---eto. D--- n-- c------ z------------ D-e- n-e c-i-t-m z-i-i-h-h-t-. ------------------------------ Dnes nie chistim zhilishcheto.
Es uzkopju vannas istabu. А--ч-с---ба-я--. А- ч---- б------ А- ч-с-я б-н-т-. ---------------- Аз чистя банята. 0
Az ch-st-a ba---ta. A- c------ b------- A- c-i-t-a b-n-a-a- ------------------- Az chistya banyata.
Mans vīrs mazgā mašīnu. Моят-мъ----е ко--т-. М--- м-- м-- к------ М-я- м-ж м-е к-л-т-. -------------------- Моят мъж мие колата. 0
M-yat---z---i- ------. M---- m--- m-- k------ M-y-t m-z- m-e k-l-t-. ---------------------- Moyat myzh mie kolata.
Bērni tīra divriteņus. Д-цат----ст-т в-ло-ипе-----/ ---е-а--. Д----- ч----- в----------- / к-------- Д-ц-т- ч-с-я- в-л-с-п-д-т- / к-л-л-т-. -------------------------------------- Децата чистят велосипедите / колелата. 0
De-sat- -his---- -el-s---di-e-/ --lel-ta. D------ c------- v----------- / k-------- D-t-a-a c-i-t-a- v-l-s-p-d-t- / k-l-l-t-. ----------------------------------------- Detsata chistyat velosipedite / kolelata.
Vecmāmiņa aplej puķes. Баб--полива -ветя--. Б--- п----- ц------- Б-б- п-л-в- ц-е-я-а- -------------------- Баба полива цветята. 0
B----po-i-- tsv----ta. B--- p----- t--------- B-b- p-l-v- t-v-t-a-a- ---------------------- Baba poliva tsvetyata.
Bērni uzkopj bērnu istabu. Д-цата -аз----в---д-тс--т--с--я. Д----- р--------- д------- с---- Д-ц-т- р-з-р-б-а- д-т-к-т- с-а-. -------------------------------- Децата разтребват детската стая. 0
D-ts-t- -a-------t -e-skat- --ay-. D------ r--------- d------- s----- D-t-a-a r-z-r-b-a- d-t-k-t- s-a-a- ---------------------------------- Detsata raztrebvat detskata staya.
Mans vīrs sakārto savu rakstāmgaldu. М-ят м-ж-р-з-р--в---ю-от----. М--- м-- р-------- б----- с-- М-я- м-ж р-з-р-б-а б-р-т- с-. ----------------------------- Моят мъж разтребва бюрото си. 0
Moyat -yz--r-z-reb-a b--r-to --. M---- m--- r-------- b------ s-- M-y-t m-z- r-z-r-b-a b-u-o-o s-. -------------------------------- Moyat myzh raztrebva byuroto si.
Es salieku veļu veļas mašīnā. А---лагам пр-не---- -е-а-н--а. А- с----- п------ в п--------- А- с-а-а- п-а-е-о в п-р-л-я-а- ------------------------------ Аз слагам прането в пералнята. 0
Az---aga- p-ane-o-- pe-a--ya--. A- s----- p------ v p---------- A- s-a-a- p-a-e-o v p-r-l-y-t-. ------------------------------- Az slagam praneto v peralnyata.
Es izkaru veļu. А- ---ст-р-м п-а-ет-. А- п-------- п------- А- п-о-т-р-м п-а-е-о- --------------------- Аз простирам прането. 0
A- -rost---m--ra-e--. A- p-------- p------- A- p-o-t-r-m p-a-e-o- --------------------- Az prostiram praneto.
Es gludinu veļu. А---л----п-а----. А- г---- п------- А- г-а-я п-а-е-о- ----------------- Аз гладя прането. 0
A- gl-d-a -ra---o. A- g----- p------- A- g-a-y- p-a-e-o- ------------------ Az gladya praneto.
Logi ir netīri. Пр------т- ---м---н-. П--------- с- м------ П-о-о-ц-т- с- м-ъ-н-. --------------------- Прозорците са мръсни. 0
Pr--o-t--te sa---ysn-. P---------- s- m------ P-o-o-t-i-e s- m-y-n-. ---------------------- Prozortsite sa mrysni.
Grīda ir netīra. По-ъ- е --ъ--н. П---- е м------ П-д-т е м-ъ-е-. --------------- Подът е мръсен. 0
Po--t -e ------. P---- y- m------ P-d-t y- m-y-e-. ---------------- Podyt ye mrysen.
Trauki ir netīri. С-д--ет-----м--сни. С------- с- м------ С-д-в-т- с- м-ъ-н-. ------------------- Съдовете са мръсни. 0
S-do-ete s-----sni. S------- s- m------ S-d-v-t- s- m-y-n-. ------------------- Sydovete sa mrysni.
Kas nospodrinās logus? К-й--и--- пр-з--ц-т-? К-- ч---- п---------- К-й ч-с-и п-о-о-ц-т-? --------------------- Кой чисти прозорците? 0
Koy -hist- p-oz--tsit-? K-- c----- p----------- K-y c-i-t- p-o-o-t-i-e- ----------------------- Koy chisti prozortsite?
Kas izsūks putekļus? К-- чис---- пр-х---у-ачк---? К-- ч---- с п--------------- К-й ч-с-и с п-а-о-м-к-ч-а-а- ---------------------------- Кой чисти с прахосмукачката? 0
K-y -h--ti - pra--os-u-a-hk--a? K-- c----- s p----------------- K-y c-i-t- s p-a-h-s-u-a-h-a-a- ------------------------------- Koy chisti s prakhosmukachkata?
Kas nomazgās traukus? К-й--ие-съдо-е--? К-- м-- с-------- К-й м-е с-д-в-т-? ----------------- Кой мие съдовете? 0
K-y m-----d--et-? K-- m-- s-------- K-y m-e s-d-v-t-? ----------------- Koy mie sydovete?

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Mācīšanās agrā vecumā

Svešvalodas mūsdienās kļūst aizvien svarīgākas. Tas attiecas arī uz profesionālo dzīvi. Tā rezultātā, pieaudzis ir cilvēku skaits, kuri apgūst svešvalodas. Kā arī vairāki vecāki vēlētos, lai viņu bērni mācas svešvalodas. Un vislabākais ir agrā vecumā. Pasaulē jau pastāv vairākas starptautiskās skolas. Arī bērnu dārzi ar daudzvalodīgu izglītību kļūst arvien populārāki. Svešvalodu apguvei agrā vecumā ir daudz priekšrocību. Tas ir saistīts ar mūsu smadzeņu attīstību. Mūsu smadzenes līdz 4 gadu vecumam būvē valodu struktūru. Šie neironu tīkli palīdz mums mācībās. Jaunas struktūras, mums kļūstot vecākiem, vairs neveidojas tik labi. Vecākiem bērniem un pieaugušajiem ir daudz sarežģītāk mācīties valodu. Tādēļ mums jau agri būtu jāveicina mūsu smadzeņu attīstība. Īsāk sakot: jo jaunāks, jo labāk. Kaut gan pastāv arī cilvēki, kuri kritizē mācīšanos agrā vecumā. Viņi baidās, ka vairāku valodu zināšana bērnus pārslogo. Bez tam, pastāv arī bailes, ka viņi tā arī nevienu valodu kārtīgi neiemācīsies. Tomēr zinātnē šīs šaubas nerodas. Vairums lingvistu un neiro-psihologu ir optimistiski noskaņoti. To izmeklējumi sniedz pozitīvus rezultātus. Bērni valodu stundās parasti jautri pavada laiku. Un: ja bērni mācs valodas, viņi arī domā par valodām. Tādēļ, pateicoties svešvalodas apguvei, viņi apgūšt arī savu dzimto valodu. Visu atlikušo dzīvi viņi gūs labumu, pateicoties šīm valodu zināšanām. Varbūt labāk sākt ar vissarežģītākajām valodām. Jo bērna smadzenes iemācas ātri un intuitīvi. Tām vienalga, vai jāsaglabā hello, ciao or néih hóu!