Sarunvārdnīca

lv Mājas uzkopšana   »   da Rengøring

18 [astoņpadsmit]

Mājas uzkopšana

Mājas uzkopšana

18 [atten]

Rengøring

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu dāņu Spēlēt Vairāk
Šodien ir sestdiena. I d-- e- d-- l-----. I dag er det lørdag. 0
Šodien mums ir laiks. I d-- h-- v- t--. I dag har vi tid. 0
Šodien mēs uzkopjam dzīvokli. I d-- g-- v- r--- i l----------. I dag gør vi rent i lejligheden. 0
Es uzkopju vannas istabu. Je- g-- r--- i b-----------. Jeg gør rent i badeværelset. 0
Mans vīrs mazgā mašīnu. Mi- m--- v----- b----. Min mand vasker bilen. 0
Bērni tīra divriteņus. Bø----- p----- c-------. Børnene pudser cyklerne. 0
Vecmāmiņa aplej puķes. Be------- v----- b---------. Bedstemor vander blomsterne. 0
Bērni uzkopj bērnu istabu. Bø----- r----- o- i b------------. Børnene rydder op i børneværelset. 0
Mans vīrs sakārto savu rakstāmgaldu. Mi- m--- r----- o- p- s-- s---------. Min mand rydder op på sit skrivebord. 0
Es salieku veļu veļas mašīnā. Je- p----- v--------- i v------------. Jeg putter vasketøjet i vaskemaskinen. 0
Es izkaru veļu. Je- h----- v--------- o-. Jeg hænger vasketøjet op. 0
Es gludinu veļu. Je- s------ v---------. Jeg stryger vasketøjet. 0
Logi ir netīri. Vi------- e- s-------. Vinduerne er snavsede. 0
Grīda ir netīra. Gu---- e- s------. Gulvet er snavset. 0
Trauki ir netīri. Se------ e- b------. Servicet er beskidt. 0
Kas nospodrinās logus? Hv-- p----- v--------? Hvem pudser vinduerne? 0
Kas izsūks putekļus? Hv-- s--------? Hvem støvsuger? 0
Kas nomazgās traukus? Hv-- v----- o-? Hvem vasker op? 0

Mācīšanās agrā vecumā

Svešvalodas mūsdienās kļūst aizvien svarīgākas. Tas attiecas arī uz profesionālo dzīvi. Tā rezultātā, pieaudzis ir cilvēku skaits, kuri apgūst svešvalodas. Kā arī vairāki vecāki vēlētos, lai viņu bērni mācas svešvalodas. Un vislabākais ir agrā vecumā. Pasaulē jau pastāv vairākas starptautiskās skolas. Arī bērnu dārzi ar daudzvalodīgu izglītību kļūst arvien populārāki. Svešvalodu apguvei agrā vecumā ir daudz priekšrocību. Tas ir saistīts ar mūsu smadzeņu attīstību. Mūsu smadzenes līdz 4 gadu vecumam būvē valodu struktūru. Šie neironu tīkli palīdz mums mācībās. Jaunas struktūras, mums kļūstot vecākiem, vairs neveidojas tik labi. Vecākiem bērniem un pieaugušajiem ir daudz sarežģītāk mācīties valodu. Tādēļ mums jau agri būtu jāveicina mūsu smadzeņu attīstība. Īsāk sakot: jo jaunāks, jo labāk. Kaut gan pastāv arī cilvēki, kuri kritizē mācīšanos agrā vecumā. Viņi baidās, ka vairāku valodu zināšana bērnus pārslogo. Bez tam, pastāv arī bailes, ka viņi tā arī nevienu valodu kārtīgi neiemācīsies. Tomēr zinātnē šīs šaubas nerodas. Vairums lingvistu un neiro-psihologu ir optimistiski noskaņoti. To izmeklējumi sniedz pozitīvus rezultātus. Bērni valodu stundās parasti jautri pavada laiku. Un: ja bērni mācs valodas, viņi arī domā par valodām. Tādēļ, pateicoties svešvalodas apguvei, viņi apgūšt arī savu dzimto valodu. Visu atlikušo dzīvi viņi gūs labumu, pateicoties šīm valodu zināšanām. Varbūt labāk sākt ar vissarežģītākajām valodām. Jo bērna smadzenes iemācas ātri un intuitīvi. Tām vienalga, vai jāsaglabā hello, ciao or néih hóu!