Sarunvārdnīca

lv Mājas uzkopšana   »   de Hausputz

18 [astoņpadsmit]

Mājas uzkopšana

Mājas uzkopšana

18 [achtzehn]

Hausputz

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu vācu Spēlēt Vairāk
Šodien ir sestdiena. He--- is- --m-tag. H---- i-- S------- H-u-e i-t S-m-t-g- ------------------ Heute ist Samstag. 0
Šodien mums ir laiks. H--t----b-n-wi- Z-it. H---- h---- w-- Z---- H-u-e h-b-n w-r Z-i-. --------------------- Heute haben wir Zeit. 0
Šodien mēs uzkopjam dzīvokli. Heut- putz---w-- di--W-hnun-. H---- p----- w-- d-- W------- H-u-e p-t-e- w-r d-e W-h-u-g- ----------------------------- Heute putzen wir die Wohnung. 0
Es uzkopju vannas istabu. Ich putze---s-Ba-. I-- p---- d-- B--- I-h p-t-e d-s B-d- ------------------ Ich putze das Bad. 0
Mans vīrs mazgā mašīnu. M----M-nn-wäs-ht -a--Auto. M--- M--- w----- d-- A---- M-i- M-n- w-s-h- d-s A-t-. -------------------------- Mein Mann wäscht das Auto. 0
Bērni tīra divriteņus. Die -in--r-p-tze- d-- F-h-rä---. D-- K----- p----- d-- F--------- D-e K-n-e- p-t-e- d-e F-h-r-d-r- -------------------------------- Die Kinder putzen die Fahrräder. 0
Vecmāmiņa aplej puķes. Oma-g---- d-- -l-m--. O-- g---- d-- B------ O-a g-e-t d-e B-u-e-. --------------------- Oma gießt die Blumen. 0
Bērni uzkopj bērnu istabu. Die --nder r---en--a- -in-e---m-e--a--. D-- K----- r----- d-- K----------- a--- D-e K-n-e- r-u-e- d-s K-n-e-z-m-e- a-f- --------------------------------------- Die Kinder räumen das Kinderzimmer auf. 0
Mans vīrs sakārto savu rakstāmgaldu. M-in M--n--------------S---e-bt-sc- -uf. M--- M--- r---- s----- S----------- a--- M-i- M-n- r-u-t s-i-e- S-h-e-b-i-c- a-f- ---------------------------------------- Mein Mann räumt seinen Schreibtisch auf. 0
Es salieku veļu veļas mašīnā. I-- --ec-e--i--Wä-che--n-d----a-c-m--ch-ne. I-- s----- d-- W----- i- d-- W------------- I-h s-e-k- d-e W-s-h- i- d-e W-s-h-a-c-i-e- ------------------------------------------- Ich stecke die Wäsche in die Waschmaschine. 0
Es izkaru veļu. Ic-----g- -ie W--ch--au-. I-- h---- d-- W----- a--- I-h h-n-e d-e W-s-h- a-f- ------------------------- Ich hänge die Wäsche auf. 0
Es gludinu veļu. I-h -ü--le---- W---he. I-- b----- d-- W------ I-h b-g-l- d-e W-s-h-. ---------------------- Ich bügele die Wäsche. 0
Logi ir netīri. D-- Fe---er-si-- --h-utz-g. D-- F------ s--- s--------- D-e F-n-t-r s-n- s-h-u-z-g- --------------------------- Die Fenster sind schmutzig. 0
Grīda ir netīra. Der --ß-o-en---t-s-hmu-zig. D-- F------- i-- s--------- D-r F-ß-o-e- i-t s-h-u-z-g- --------------------------- Der Fußboden ist schmutzig. 0
Trauki ir netīri. Da- G--c-ir- -st-schm-tzi-. D-- G------- i-- s--------- D-s G-s-h-r- i-t s-h-u-z-g- --------------------------- Das Geschirr ist schmutzig. 0
Kas nospodrinās logus? We--p--zt--i------t-r? W-- p---- d-- F------- W-r p-t-t d-e F-n-t-r- ---------------------- Wer putzt die Fenster? 0
Kas izsūks putekļus? W-r--aug- S----? W-- s---- S----- W-r s-u-t S-a-b- ---------------- Wer saugt Staub? 0
Kas nomazgās traukus? W-r -pü-t -as --schir-? W-- s---- d-- G-------- W-r s-ü-t d-s G-s-h-r-? ----------------------- Wer spült das Geschirr? 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Mācīšanās agrā vecumā

Svešvalodas mūsdienās kļūst aizvien svarīgākas. Tas attiecas arī uz profesionālo dzīvi. Tā rezultātā, pieaudzis ir cilvēku skaits, kuri apgūst svešvalodas. Kā arī vairāki vecāki vēlētos, lai viņu bērni mācas svešvalodas. Un vislabākais ir agrā vecumā. Pasaulē jau pastāv vairākas starptautiskās skolas. Arī bērnu dārzi ar daudzvalodīgu izglītību kļūst arvien populārāki. Svešvalodu apguvei agrā vecumā ir daudz priekšrocību. Tas ir saistīts ar mūsu smadzeņu attīstību. Mūsu smadzenes līdz 4 gadu vecumam būvē valodu struktūru. Šie neironu tīkli palīdz mums mācībās. Jaunas struktūras, mums kļūstot vecākiem, vairs neveidojas tik labi. Vecākiem bērniem un pieaugušajiem ir daudz sarežģītāk mācīties valodu. Tādēļ mums jau agri būtu jāveicina mūsu smadzeņu attīstība. Īsāk sakot: jo jaunāks, jo labāk. Kaut gan pastāv arī cilvēki, kuri kritizē mācīšanos agrā vecumā. Viņi baidās, ka vairāku valodu zināšana bērnus pārslogo. Bez tam, pastāv arī bailes, ka viņi tā arī nevienu valodu kārtīgi neiemācīsies. Tomēr zinātnē šīs šaubas nerodas. Vairums lingvistu un neiro-psihologu ir optimistiski noskaņoti. To izmeklējumi sniedz pozitīvus rezultātus. Bērni valodu stundās parasti jautri pavada laiku. Un: ja bērni mācs valodas, viņi arī domā par valodām. Tādēļ, pateicoties svešvalodas apguvei, viņi apgūšt arī savu dzimto valodu. Visu atlikušo dzīvi viņi gūs labumu, pateicoties šīm valodu zināšanām. Varbūt labāk sākt ar vissarežģītākajām valodām. Jo bērna smadzenes iemācas ātri un intuitīvi. Tām vienalga, vai jāsaglabā hello, ciao or néih hóu!