Sarunvārdnīca

lv Mājas uzkopšana   »   fr Faire le ménage

18 [astoņpadsmit]

Mājas uzkopšana

Mājas uzkopšana

18 [dix-huit]

Faire le ménage

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu franču Spēlēt Vairāk
Šodien ir sestdiena. Auj---d---i- -ous-so--e--S-m---. A----------- n--- s----- S------ A-j-u-d-h-i- n-u- s-m-e- S-m-d-. -------------------------------- Aujourd’hui, nous sommes Samedi. 0
Šodien mums ir laiks. Au-o--d’h-i---o-s---ons le -em-s. A----------- n--- a---- l- t----- A-j-u-d-h-i- n-u- a-o-s l- t-m-s- --------------------------------- Aujourd’hui, nous avons le temps. 0
Šodien mēs uzkopjam dzīvokli. A--o--d-h-i- -ous-fai-o-s--------g- d-n--l’-p-a------t. A----------- n--- f------ l- m----- d--- l------------- A-j-u-d-h-i- n-u- f-i-o-s l- m-n-g- d-n- l-a-p-r-e-e-t- ------------------------------------------------------- Aujourd’hui, nous faisons le ménage dans l’appartement. 0
Es uzkopju vannas istabu. Je net---e--- s--l---- b---. J- n------ l- s---- d- b---- J- n-t-o-e l- s-l-e d- b-i-. ---------------------------- Je nettoie la salle de bain. 0
Mans vīrs mazgā mašīnu. Mo---a-i -ave l- voi----. M-- m--- l--- l- v------- M-n m-r- l-v- l- v-i-u-e- ------------------------- Mon mari lave la voiture. 0
Bērni tīra divriteņus. Le----fants -et----n- l---vélo-. L-- e------ n-------- l-- v----- L-s e-f-n-s n-t-o-e-t l-s v-l-s- -------------------------------- Les enfants nettoient les vélos. 0
Vecmāmiņa aplej puķes. Mami---rrose --- ------. M---- a----- l-- f------ M-m-e a-r-s- l-s f-e-r-. ------------------------ Mamie arrose les fleurs. 0
Bērni uzkopj bērnu istabu. L----n----s--an---t-la ---mb-e d-- --f----. L-- e------ r------ l- c------ d-- e------- L-s e-f-n-s r-n-e-t l- c-a-b-e d-s e-f-n-s- ------------------------------------------- Les enfants rangent la chambre des enfants. 0
Mans vīrs sakārto savu rakstāmgaldu. M-n-ma-i r--ge s------eau. M-- m--- r---- s-- b------ M-n m-r- r-n-e s-n b-r-a-. -------------------------- Mon mari range son bureau. 0
Es salieku veļu veļas mašīnā. J------ -- l---- -ans -- -achin- à laver. J- m--- l- l---- d--- l- m------ à l----- J- m-t- l- l-n-e d-n- l- m-c-i-e à l-v-r- ----------------------------------------- Je mets le linge dans la machine à laver. 0
Es izkaru veļu. J---e----e--i-g- à sé--er. J- m--- l- l---- à s------ J- m-t- l- l-n-e à s-c-e-. -------------------------- Je mets le linge à sécher. 0
Es gludinu veļu. J- -epa-s- le-li-ge. J- r------ l- l----- J- r-p-s-e l- l-n-e- -------------------- Je repasse le linge. 0
Logi ir netīri. L-s--en---e- -o-t -a---. L-- f------- s--- s----- L-s f-n-t-e- s-n- s-l-s- ------------------------ Les fenêtres sont sales. 0
Grīda ir netīra. L- ---nc-er--s- s-le. L- p------- e-- s---- L- p-a-c-e- e-t s-l-. --------------------- Le plancher est sale. 0
Trauki ir netīri. L- vaiss---e-e-t sa--. L- v-------- e-- s---- L- v-i-s-l-e e-t s-l-. ---------------------- La vaisselle est sale. 0
Kas nospodrinās logus? Q---n--toie -e- -itr---? Q-- n------ l-- v----- ? Q-i n-t-o-e l-s v-t-e- ? ------------------------ Qui nettoie les vitres ? 0
Kas izsūks putekļus? Q-i-pass- ---spi--te-r-? Q-- p---- l----------- ? Q-i p-s-e l-a-p-r-t-u- ? ------------------------ Qui passe l’aspirateur ? 0
Kas nomazgās traukus? Q-i -ait -- -a--selle-? Q-- f--- l- v-------- ? Q-i f-i- l- v-i-s-l-e ? ----------------------- Qui fait la vaisselle ? 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Mācīšanās agrā vecumā

Svešvalodas mūsdienās kļūst aizvien svarīgākas. Tas attiecas arī uz profesionālo dzīvi. Tā rezultātā, pieaudzis ir cilvēku skaits, kuri apgūst svešvalodas. Kā arī vairāki vecāki vēlētos, lai viņu bērni mācas svešvalodas. Un vislabākais ir agrā vecumā. Pasaulē jau pastāv vairākas starptautiskās skolas. Arī bērnu dārzi ar daudzvalodīgu izglītību kļūst arvien populārāki. Svešvalodu apguvei agrā vecumā ir daudz priekšrocību. Tas ir saistīts ar mūsu smadzeņu attīstību. Mūsu smadzenes līdz 4 gadu vecumam būvē valodu struktūru. Šie neironu tīkli palīdz mums mācībās. Jaunas struktūras, mums kļūstot vecākiem, vairs neveidojas tik labi. Vecākiem bērniem un pieaugušajiem ir daudz sarežģītāk mācīties valodu. Tādēļ mums jau agri būtu jāveicina mūsu smadzeņu attīstība. Īsāk sakot: jo jaunāks, jo labāk. Kaut gan pastāv arī cilvēki, kuri kritizē mācīšanos agrā vecumā. Viņi baidās, ka vairāku valodu zināšana bērnus pārslogo. Bez tam, pastāv arī bailes, ka viņi tā arī nevienu valodu kārtīgi neiemācīsies. Tomēr zinātnē šīs šaubas nerodas. Vairums lingvistu un neiro-psihologu ir optimistiski noskaņoti. To izmeklējumi sniedz pozitīvus rezultātus. Bērni valodu stundās parasti jautri pavada laiku. Un: ja bērni mācs valodas, viņi arī domā par valodām. Tādēļ, pateicoties svešvalodas apguvei, viņi apgūšt arī savu dzimto valodu. Visu atlikušo dzīvi viņi gūs labumu, pateicoties šīm valodu zināšanām. Varbūt labāk sākt ar vissarežģītākajām valodām. Jo bērna smadzenes iemācas ātri un intuitīvi. Tām vienalga, vai jāsaglabā hello, ciao or néih hóu!