Sarunvārdnīca

lv Mājas uzkopšana   »   hu Takarítás

18 [astoņpadsmit]

Mājas uzkopšana

Mājas uzkopšana

18 [tizennyolc]

Takarítás

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu ungāru Spēlēt Vairāk
Šodien ir sestdiena. M- szomba- van. M- s------ v--- M- s-o-b-t v-n- --------------- Ma szombat van. 0
Šodien mums ir laiks. Ma--an ---n-. M- v-- i----- M- v-n i-ő-k- ------------- Ma van időnk. 0
Šodien mēs uzkopjam dzīvokli. M- ki-a-ar----k-a l-kás-. M- k----------- a l------ M- k-t-k-r-t-u- a l-k-s-. ------------------------- Ma kitakarítjuk a lakást. 0
Es uzkopju vannas istabu. Én --fü-d-s----t-----rí-om. É- a f---------- t--------- É- a f-r-ő-z-b-t t-k-r-t-m- --------------------------- Én a fürdőszobát takarítom. 0
Mans vīrs mazgā mašīnu. A ---j-m ---sa a- -utó-. A f----- m---- a- a----- A f-r-e- m-s-a a- a-t-t- ------------------------ A férjem mossa az autót. 0
Bērni tīra divriteņus. A -y-r---k----z--t-á- - bici--i-et. A g------- t--------- a b---------- A g-e-e-e- t-s-t-t-á- a b-c-k-i-e-. ----------------------------------- A gyerekek tisztítják a bicikliket. 0
Vecmāmiņa aplej puķes. Nag-mama-ö-tö-i a--i---ok--. N------- ö----- a v--------- N-g-m-m- ö-t-z- a v-r-g-k-t- ---------------------------- Nagymama öntözi a virágokat. 0
Bērni uzkopj bērnu istabu. A-g--re--k -endb--r--j-k - -y-re-----á-. A g------- r----- r----- a g------------ A g-e-e-e- r-n-b- r-k-á- a g-e-e-s-o-á-. ---------------------------------------- A gyerekek rendbe rakják a gyerekszobát. 0
Mans vīrs sakārto savu rakstāmgaldu. A fé-j---r--de--r-k--z-író-sz-al-n. A f----- r----- r-- a- í----------- A f-r-e- r-n-e- r-k a- í-ó-s-t-l-n- ----------------------------------- A férjem rendet rak az íróasztalán. 0
Es salieku veļu veļas mašīnā. A ruh---- --mo--g-pbe ---ze-. A r------ a m-------- t------ A r-h-k-t a m-s-g-p-e t-s-e-. ----------------------------- A ruhákat a mosógépbe teszem. 0
Es izkaru veļu. K------e- - r--á-at. K-------- a r------- K-t-r-t-m a r-h-k-t- -------------------- Kiterítem a ruhákat. 0
Es gludinu veļu. Va-a--m-a ru--kat. V------ a r------- V-s-l-m a r-h-k-t- ------------------ Vasalom a ruhákat. 0
Logi ir netīri. A- a-l--ok p-szko-a-. A- a------ p--------- A- a-l-k-k p-s-k-s-k- --------------------- Az ablakok piszkosak. 0
Grīda ir netīra. A --d-ó--i-z---. A p---- p------- A p-d-ó p-s-k-s- ---------------- A padló piszkos. 0
Trauki ir netīri. A- ------k p--zkosa-. A- e------ p--------- A- e-é-y-k p-s-k-s-k- --------------------- Az edények piszkosak. 0
Kas nospodrinās logus? Ki p---l-- -- ----k-k-t? K- p------ a- a--------- K- p-c-l-a a- a-l-k-k-t- ------------------------ Ki pucolja az ablakokat? 0
Kas izsūks putekļus? Ki-p-rs-í-----? K- p----------- K- p-r-z-v-z-k- --------------- Ki porszívózik? 0
Kas nomazgās traukus? Ki -os-gat-a-el a- e-én---et? K- m-------- e- a- e--------- K- m-s-g-t-a e- a- e-é-y-k-t- ----------------------------- Ki mosogatja el az edényeket? 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Mācīšanās agrā vecumā

Svešvalodas mūsdienās kļūst aizvien svarīgākas. Tas attiecas arī uz profesionālo dzīvi. Tā rezultātā, pieaudzis ir cilvēku skaits, kuri apgūst svešvalodas. Kā arī vairāki vecāki vēlētos, lai viņu bērni mācas svešvalodas. Un vislabākais ir agrā vecumā. Pasaulē jau pastāv vairākas starptautiskās skolas. Arī bērnu dārzi ar daudzvalodīgu izglītību kļūst arvien populārāki. Svešvalodu apguvei agrā vecumā ir daudz priekšrocību. Tas ir saistīts ar mūsu smadzeņu attīstību. Mūsu smadzenes līdz 4 gadu vecumam būvē valodu struktūru. Šie neironu tīkli palīdz mums mācībās. Jaunas struktūras, mums kļūstot vecākiem, vairs neveidojas tik labi. Vecākiem bērniem un pieaugušajiem ir daudz sarežģītāk mācīties valodu. Tādēļ mums jau agri būtu jāveicina mūsu smadzeņu attīstība. Īsāk sakot: jo jaunāks, jo labāk. Kaut gan pastāv arī cilvēki, kuri kritizē mācīšanos agrā vecumā. Viņi baidās, ka vairāku valodu zināšana bērnus pārslogo. Bez tam, pastāv arī bailes, ka viņi tā arī nevienu valodu kārtīgi neiemācīsies. Tomēr zinātnē šīs šaubas nerodas. Vairums lingvistu un neiro-psihologu ir optimistiski noskaņoti. To izmeklējumi sniedz pozitīvus rezultātus. Bērni valodu stundās parasti jautri pavada laiku. Un: ja bērni mācs valodas, viņi arī domā par valodām. Tādēļ, pateicoties svešvalodas apguvei, viņi apgūšt arī savu dzimto valodu. Visu atlikušo dzīvi viņi gūs labumu, pateicoties šīm valodu zināšanām. Varbūt labāk sākt ar vissarežģītākajām valodām. Jo bērna smadzenes iemācas ātri un intuitīvi. Tām vienalga, vai jāsaglabā hello, ciao or néih hóu!